Mobilā versija
Brīdinājums +0.6°C
Īrisa, Irīda, Airisa
Svētdiena, 22. oktobris, 2017
1. novembris, 2016
Drukāt

Iespējas meža nekoksnes produktu izmantošanā

Foto - Uldis MuzikantsFoto - Uldis Muzikants

Ja skujas palikušas pāri, atraktīvi izskatās no tām pagatavoti dažādu izmēru dekori ezīši.

Saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) definīciju – nekoksnes produkti ir no koksnes atšķirīgi bioloģiskas izcelsmes labumi (produkti), kurus iegūst no meža, ar kokiem aizaugušām platībām, kā arī no kokiem ārpus meža platībām. Ņemot vērā nekoksnes produktu plašo klāstu, īsā apskatā visas izmantošanas iespējas aplūkot nav iespējams, tādēļ šajā rakstā minēti Latvijas apstākļiem izmantojamie nekoksnes produkti.

Koka biomasas struktūra
Būtiskas jebkura koka biomasas sastāvdaļas ir nekoksnes produkti – koku zalenis un miza. Ar biomasas sastāvdaļu koku zalenis tiek apzīmēts produkts, kas satur ne mazāk kā 70% skuju vai lapu un līdz 30% mizas, pumpuru, koksnes piemaisījumu un citas organiskās sastāvdaļas.

Zaleņa pārstrāde ir rentabls bizness
Latvijā uz katru galvenajā izmantošanā sagatavoto stumbra koksnes kubikmetru var sagatavot 100–120 kg egles zaleņa vai 60–80 kg priedes zaleņa. Kopējais pārstrādei pieejamais zaleņa apjoms gadā sasniedz līdz 300 tūkst. tonnu, kas ir pietiekams daudzums, lai organizētu zaleņa rūpniecisku pārstrādi augstvērtīgos un tirgū pieprasītos produktos. No rūpnieciski iegūtiem zaleņa pārstrādes produktiem var ražot lopbarības piedevas, augu aizsardzības līdzekļus, izejvielas kosmētikai, farmācijai un citām nozarēm, ēteriskās eļļas, uztura bagātinātājus un citus produktus. 1998. gadā Piltenē darbu sāka SIA Vecventa zaleņa ekstraktvielu ieguves ražotne un paralēli – AS Biolat ekstraktu pārstrādes ražotne Salaspilī. Abas ražotnes sekmīgi strādā, un darba rezultāti rāda, ka no vienas tonnas svaiga zaleņa var saražot un pārdot preču produkciju 1000–1100 eiro vērtībā.

Zaleņa izmantošana dārzkopībā un lopkopībā
Pastāv arī vienkāršas un ikvienam pieejamas zaleņa izmantošanas iespējas. Katram dārzkopim ir zināma egles zaru izmantošana sala neizturīgu kultūru piesegšanai ziemošanas periodā, kā arī augļu koku stumbru aizsardzībai pret bojājumiem. Egles zari ne tikai aizsargā augus no grauzējiem, bet, izdalot ēteriskās eļļas, ierobežo kaitīgo mikroorganismu savairošanos. Piemēram, rūpnieciski veicot skuju sākum­apstrādi ekstraktvielu izdalīšanai, no skujām izdalītās ekstraktvielas veido 6–7% kopsvara, pārējo masu var kompostēt un iegūt lielisku mēslojumu – ja ar to apstrādā puķudobes, viss aug griezdamies. Mazāk zināma ir koku zaleņa, galvenokārt priedes, izmantošana augsnes mulčēšanai zemeņu stādījumos. Pieredze rāda, ka skuju lietošana mulčēšanai būtiski samazina zemeņu ziedu smecernieka bojājumus.
Ikvienā saimniecībā ir pieejama svaigu skuju izmantošana kā lopbarības piedeva, jo gan zirgi, gan govis ziemā labprāt mielojas ar skujām, ja pastaigu laukumā ir pieejamas svaigu zaru kaudzes. Skuju barība nodrošina dzīvniekus ar nepieciešamajiem vitamīniem un citiem bioloģiski aktīviem savienojumiem. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados veiktie pētījumi parādīja, ka, izbarojot govīm kopā ar pamatbarību 1–1,5 kg svaiga egles zaleņa, izslaukumi pieaug par 2%.

Nekoksnes produktu ieguve valsts mežos ir brīvi pieejama
Latvijā meža nekoksnes produktu ieguve valsts mežos ir brīvi pieejama visiem iedzīvotājiem, nepārkāpjot atsevišķus normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus un meža aizsardzības, piemēram, ugunsdrošības, noteikumus. Privātmežos nekoksnes produktu ieguve jāsaskaņo ar meža īpašnieku.

INFORMĀCJAI
Pastāv vairāki meža nekoksnes produktu klasifikācijas veidi.Pēc lietošanas veida – pārtikas produkti, ārstniecības produkti, enerģētikas produkti, dekoratīvie materiāli u. c.
Pēc auga daļām – augļi, sēklas, zalenis, ziedi, miza, ogas u.
Pēc apstrādes pakāpes – dzīvie augi un to daļas; pārstrādes produkti: eļļas, ekstrakti, sulas, vaski utt.
Par speciāliem meža nekoksnes labumiem tiek uzskatīti: atpūta, tūrisms, medības, CO2 piesaiste un citas sociālās funkcijas.

Pievienot komentāru

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+