Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
2. novembris, 2016
Drukāt

“LA” reportāža: Iesprūduši Grieķijā. Pacietība draud izsīkt (3)

Bēgļu nometne "Eleonas" Atēnās ir viena no svaigākajām un modernākajām, kur jaunās konteinermājiņās esot izmitināti aptuveni 1800 cilvēku. Dienā gan te valda klusums, jo nometne nav slēgta un liela daļa iemītnieku devusies ikdienas gaitās. Foto - Ģirts ZvirbulisBēgļu nometne "Eleonas" Atēnās ir viena no svaigākajām un modernākajām, kur jaunās konteinermājiņās esot izmitināti aptuveni 1800 cilvēku. Dienā gan te valda klusums, jo nometne nav slēgta un liela daļa iemītnieku devusies ikdienas gaitās. Foto - Ģirts Zvirbulis

Bēgļu krīzē Grieķija uz saviem pleciem nesusi visu Eiropas slogu. Tūkstošiem bēgļu nelegāli šķērsoja robežu laikā, kamēr mēs vēl cīnījāmies ar ekonomiskajām problēmām,” pagājušonedēļ, tiekoties ar Eiropas valstu žurnālistiem, paziņoja Grieķijas premjers Aleksis Ciprs.

Šoreiz uz sensacionāliem paziņojumiem kārajam Cipram varētu būt taisnība. Reti kura Eiropas valsts nelegālās imigrācijas pieplūdumu izjutusi tik smagi un tieši kā Grieķija. “Latvijas Avīzei” bija ekskluzīva iespēja klātienē apmeklēt bēgļu izmitināšanas vietas Grieķijā un tikties ar atbildīgajām amatpesronām.

Grieķijas premjers Aleksis Ciprs arī pauda lepnumu par saviem tautiešiem, jo “bēgļu krīzes laikā viņi demonstrēja Eiropas humāno seju, kamēr citās valstīs novērojām ksenofobiskas izpausmes ar žogiem un sētām”. Saprotams, ka Maķedonijas, Ungārijas un citu nerimstošās migrantu plūsmas nogurdināto valstu izmantotais risinājums noslēgt robežu, uzbūvējot uz tās žogu, Grieķijā gluži vienkārši nav iespējams, jo trīs ceturtdaļas tās robežas ir jūra. Savukārt dzīt jūrā piefiksētās bēgļu laivas atpakaļ uz Turciju neļauj starptautiskie normatīvie akti un cilvēktiesības. Tādēļ robežsargiem neatliek nekas cits kā nogādāt imigrantus pagaidu drošībā uz kādas no tuvākajām salām.

 

Iesprūduši vairāk nekā 60 000

Kopš pagājušā gada sākuma vairāk nekā miljons migrantu cerībā uz Eiropas Savienības drošību vai labklājību šādā veidā šķērsojuši Turcijas un Grieķijas robežu, lai tālāk caur Balkānu valstīm nokļūtu Eiropā. Šī gada martā Maķedonija slēdza robežu ar Grieķiju, pārcērtot šo bēgļu plūsmas koridoru. Rezultātā tūkstošiem cilvēku iesprūda Grieķijā, kur nebūt nebija plānojuši palikt. Pēc pēdējiem datiem, valstī atrodas 60 500 bēgļu, no kuriem aptuveni 15 000 ir izvietoti uz salām. Nelielu atelpu grieķiem nodrošināja daudz kritizētais ES un Turcijas noslēgtais darījums. Pēc tā stāšanās spēkā nelegālās migrācijas apjomi kritušies no 2000 (!) cilvēkiem dienā līdz nedaudz vairāk kā 100 cilvēkiem.

Bēgļu krīzes risināšanai Grieķijā no ES budžeta atvēlēts gandrīz miljards eiro. Eiropas Komisija kopš 2015. gada piešķīrusi vairāk nekā 352 miljonus eiro neatliekamām darbībām humānās krīzes novēršanai. Kopumā vairāk nekā 1500 nelegālo migrantu šī gada laikā atgriezti Turcijā, vēl aptuveni 5000 nogādāti atpakaļ savās izcelsmes zemēs, tomēr šie skaitļi atpaliek no plānotā. Darījums ar Turciju paredz, ka par katru no Turcijas bēgļu nometnēm uzņemto bēgli Grieķija var atgriezt vienu nelegālo migrantu. Tomēr šī sistēma īsti nedarbojas, kaut arī šogad atpakaļnosūtīts daudz lielāks skaits migrantu nekā iepriekšējos gados kopā. “Jā, darījums nav ideāls, bet mums tas ir labākais iespējamais,” teic Grieķijas migrācijas jautājumu ministrs Joannis Mouzalass un noraida pārmetumus par pārāk kūtro cilvēku atgriešanu. “Šai procedūrai jānotiek atbilstoši Ženēvas konvencijai un starptautiskajām normām. Migranti mūsu lēmumus pārsūdz, katra šī pārsūdzība jāizskata individuāli, un tas prasa laiku,” skaidro ministrs.

Sastopoties ar pārmetumiem par bēgļu nesūtīšanu atpakaļ uz Turciju, grieķu amatpersonas savukārt sūkstās par to, ka citas Eiropas valstis pārāk kūtri vai vispār nemaz neuzņem bēgļus Eiropas Komisijas pārvietošanas programmā (tā sauktā kvotu sistēma). Latvija no Grieķijas uzņēmusi 68 bēgļus un no Itālijas astoņus, bet ir Eiropas valstis, piemēram, Ungārija, kas nav uzņēmušas nevienu no kvotā noteiktajiem patvēruma meklētājiem. “Uzņemtās saistības ir jāpilda, un, ja kādas valstis to nedara, tad ar tām nepieciešamas papildu sarunas. Taču vajadzības gadījumā Eiropai ir arī instrumenti, lai piespiestu tās pildīt savas saistības, piemēram, samazinot vai pārtraucot finansējumu no ES fondiem,” teica A. Ciprs.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. labu laiku meklēju diezgan labi noslēpto raksta autora uzvārdu – gribējās redzēt, kurš vēl arvien neatšķir bēgļusnor nelegālajiem ekonomiskajiem (un, starp citu, ka pareizi saka KĻAVA – šķiet, diezgan turīgajiem) imigrantiem..

  2. Domāju, ka eiropiešu pacietība arī var izsīkt, skatoties šo absurda teātri – Eiropa danco ap bezkaunīgiem nekrietneļiem, kuri ir izvarojuši sievietes Ķelnē (un gan jau nu arī citur. Kā ir ar brīvu informācijas apriti??), bērnus Austrijā, bet mēs šos nedrīkstot sūtīt atpakaļ uz viņu dzimteni?? Kur viņi sapelnījuši naudu, lai samaksātu par pārvešanu lielākas summas, nekā viens otrs Latvijas iedzīvotājs par smagu darbu saņem 10 gados? Manuprāt, nelegāls robežpārkāpējs ir noziedznieks, nevis svētā govs.

    Un, manuprāt, Eiropas valstu valdībām jārūpējas par SAVAS VALSTS PILSOŅIEM, un pēc tam – par EIROPU, bet nevis par absurda teātri.

  3. Kādas saistības !!! Tas ir spiediens no ES !

Draugiem Facebook Twitter Google+