Mobilā versija
+2.6°C
Līvija, Līva, Andra
Pirmdiena, 27. februāris, 2017
15. oktobris, 2013
Drukāt

Anda Līce: Pēc LTF 25 gadu svinībām izskatās, ka dažs labs tur iestrēgs uz ilgu laiku

Foto - Valdis IlzēnsFoto - Valdis Ilzēns

Kaut gan tolaik uz vēstures skatuves darbojās ļoti daudzi, publiskajā telpā šodien runā vieni un tie paši. Īstenība stāv tik tālu no tās Latvijas, pēc kādas tolaik ilgojāmies, ka ne vienam vien par to ir grūti runāt. Jāteic, mums ir gana liels pagātnes slavēšanas dziesmu pūrs. Par laimi, tajā ir arī visiem laikiem domāti spēka vārdi, kurus nedrīkst aizmirst un sagrozīt.

Viens no pagātnē pārcelšanās iemesliem visos laikos ir bijusi jaunība, kas jebkādos apstākļos ļauj justies laimīgam. Otrs – gluži cilvēciska bēgšana no tagadnes problēmām un nevēlēšanās uzņemties atbildību par to rašanos. Iespējams, šāda bēgšana tiek mākslīgi stimulēta, lai novērstu uzmanību no šodienas Latvijas, kas garīgā pacēluma un skaistu apņemšanos ziņā ne tuvu nelīdzinās atmodas dienu Latvijai. Abu salīdzinājums, kļūdu un pat noziedzīgu darbību izvērtējums izpaliek. Vakarējie modinātāji, kļuvuši par šodienas politikas veidotājiem, ar apbrīnojamu vieglumu pārslīd pāri nezināšanas, bet vēl jo vairāk apzinātas rīcības dēļ radītai Latvijas tik dziļai iekrišanai garīgajā un ekonomiskajā krīzē. Tā nu mēs dzīvojam iluzorā, lai neteiktu melīgā, īstenībā, nemitīgi pret to uzdauzot zilumus.

Bet arī pagātnē iestrēgušajiem nekādi nav iespējams izvairīties no tagadnes. Dzīvot vakardienā allaž nozīmē piedzīvot vilšanos šodienā. Es to ieraudzīju, deviņdesmitajos gados viesojoties pie tautiešiem Amerikā. Tie, kuriem visas domas saistījās ar pirmskara laiku, nevēlējās atgriezties pat atmodu tikko piedzīvojušajā Latvijā, jo tā viens pret vienu nesakrita ar kādreiz zaudēto. Vai nav savādi, lai nezaudētu sapni, mēs atsakāmies to piepildīt? Līdzīgi ir noticis arī ar tiem cilvēkiem, īpaši Latvijā dzīvojošiem cittautiešiem, kuri iestrēga padomju laikā. Viņi ir īgni, ar visu neapmierināti un pat nemēģina Latvijā iedzīvoties. Tas gan viņiem netraucē sūdzēties visai pasaulei un pārmest Latvijai nevēlēšanos viņus pieņemt.

Kāpēc savās atmiņās mēs tik labprāt kavējamies pēdējos padomju gados? Tajā laikā sabiedrības domājošo daļu vienoja riebums pret melīgo ideoloģiju un ilgas pēc patiesības, tas beigu beigās izplaucēja lielo ideju par brīvu, neatkarīgu un nacionālu valsti. Jautāt, vai šis sapnis ir īstenojies, nozīmē skart neērtu un politnekorektu jautājumu un saņemt niknus uzbrēcienus no tiem, kuriem šodien uz visu ir gatavas atbildes. Par vienu gan varam būt droši, pienāks laiks, kad būs godīgi jāatbild arī uz šo jautājumu.

Pievienot komentāru

Māris Antonevičs: Kurš pirmais neizturēs "Saskaņas" testu? (5)Valdošās koalīcijas partiju trio – Zaļo zemnieku savienības, Nacionālā apvienības un "Vienotības" – piedāvājums Rīgas domes vēlēšanām pagaidām izskatās pabāls.
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Stabilitāte noziedzībā

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers šonedēļ prokuratūras gada pārskata sanāksmē paziņoja, ka Latvijā noziedzības līmenis ir stabils, un pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, noziegumu skaits ir pat samazinājies. Jāpiebilst, ka līdzīgus vārdus ģenerālprokurors teicis jau agrāk. Tā, piemēram, prokuratūras gada pārskata sanāksmē 2014. gadā Ēriks Kalnmeiers, vērtējot datus par noziedzīgiem nodarījumiem (toreiz noziegumu skaits gada griezumā bija mazinājies), paudis uzskatu, ka noziedzības samazinājums reālajā dzīvē nav noticis, jo “ir meli, lieli meli un statistika”, taču varot teikt, ka noziegumu skaits ir stabilizējies.

Kā jūs rīkotos, ja Latvija piedzīvotu militāru uzbrukumu?
Gunārs Nāgels: Matemātika vai Математика (9)Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. To pārliecinoši apliecinājām ar referendumu 2012. gadā. Mūsu valodas “izredzēto vietu” apliecina šī gada sākuma ažiotāža
Draugiem Facebook Twitter Google+