Latvijā
Sabiedrība

Celibāts zaudē popularitāti: Iesvētī pirmo precēto katoļu diakonu 19


Sv. Jēkaba katedrālē arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs ordinē Daini Stikutu par diakonu. Ordinācijas sakramenta laikā bīskaps veic īpašu ritu — maģistērisku, reliģisku un liturģisku – uz nākamā diakona galvas veic roku uzlikšanu un lūdzas īpašu konsekrācijas lūgšanu.
Sv. Jēkaba katedrālē arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs ordinē Daini Stikutu par diakonu. Ordinācijas sakramenta laikā bīskaps veic īpašu ritu — maģistērisku, reliģisku un liturģisku – uz nākamā diakona galvas veic roku uzlikšanu un lūdzas īpašu konsekrācijas lūgšanu.
Foto – Ingrīda Lisenkova/katolis.lv

Vai nākotnē katoļu baznīcā redzēsim arī precētus priesterus?

“Šodien iesvētīju Daini – pirmo precēto diakonu latīņu ritā Latvijā. Rezonanse cilvēkos liecina, ka uz nākamajiem laikam nebūs ilgi jāgaida,” nesen tviterī pavēstīja Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs‏.

18. jūnijā par pastāvīgo diakonu ordinēts piecu dēlu ģimenes tēvs Dainis Stikuts no Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas draudzes. “Viņš ir pirmais no kandidātiem, kas tika ordinēts par diakonu. Svētdienas vakarā Rīgas Sv. Jēkaba katedrāle bija ģimeņu pilna, jo Dainis Stikuts kopā ar sievu Baibu ilgus gadus kalpo dažādās ģimeņu kustībās. Šobrīd viņi ir iesaistīti kalpojumā saderinātajiem, kā arī darbojas Ģimenes ekoloģijas institūtā,” vēsta “Katolis.lv”.

 

Drīkst laulāt, nedrīkst pieņemt grēksūdzi

Jautāju arhibīskapam Z. Stankevičam, kāpēc šis notikums – precēta diakona ordinēšana – ir nozīmīgs. Vai tas liecina, ka tagad katoļu baznīcā veidojas jaunas tradīcijas? Ja diakona amats bijis jāpilda topošam priesterim, vai tas nozīmētu, ka turpmāk katoļu baznīcā kalpos arī precēti priesteri?

Vatikāna II koncila dokumentu krājumā tiek runāts par to, ka baznīcā ir dažādi kalpojumi, lai baznīca varētu attīstīties un uzplaukt, skaidro arhibīskaps: “Vatikāna II koncilā baznīcas tēvi secināja, ka šī diakona pakāpe ir vajadzīga, un tika lemts, ka tā būtu jāatjauno. 1967. gadā, tas ir, divus gadus pēc koncila noslēguma, pāvests Pāvils VI izdeva oficiālu dokumentu, ar kuru tika atjaunots šis kalpojums.”

Baznīcas hierarhijā ir trīs svētību pakāpes: bīskaps, priesteris un diakons. Līdz Vatikāna II koncilam diakons bija tikai pārejas pakāpe ceļā uz priestera amatu. Bija pagaidu diakoni, kuri gaidīja priesterības svētību, – kandidātam uz priesterību vismaz pusgads bija jākalpo kā diakonam.

Latvijā katoļu baznīcā katedrālē kalpo diakons Gunārs, taču viņš ir neprecētais diakons. Otra kategorija ir precētie diakoni, kuru Rietumos katoliskajā baznīcā jau ir daudz. Pārņemot daļu no priestera funkcijām, diakons atslogo priesteri. “Viņš var darīt visu to pašu, ko priesteris, izņemot svinēt Euharistiju, pieņemt grēksūdzi, piešķirt slimnieku sakramentu – iesvaidīt ar eļļām, dot sakramentālo svētību,” stāsta arhibīskaps. Diakoni drīkst laulāt, kristīt, vadīt katehēzi, apbedīt.

Z. Stankevičs uzsver, ka diakonu galvenā ir nevis priesteriskā, bet gan kalpošanas funkcija, un caur roku uzlikšanu viņi saņem īpašu svaidījumu šīs misijas pildīšanai. Diakoni kļūst līdzdalīgi arī baznīcas pārvaldē. Diakonam paredzēts iesaistīties baznīcas žēlsirdības darbā, kā arī ekonomisko jautājumu risināšanā.


Celibāts zaudē popularitāti

Pēdējos 15 gados Latvijā ir samazinājies to jauno vīriešu skaits, kuri jūt aicinājumu dzīvot celibātā un mācīties par priesteriem. Z. Stankevičs šo faktu izskaidro ar sekularizācijas tendencēm sabiedrībā un iedzīvotāju masveida aizplūšanu no Latvijas. Uz jautājumu par to, vai nākotnē katoļu baznīcā redzēsim arī precētus priesterus un vai vispār tiek diskutēts par precēta priestera iekļaušanos katoļu baznīcā, arhibīskaps atbild: “Nē. Vienīgi jāatzīmē, ka Romas katoļu baznīcā ir daudzi riti. Un tikai latīņu ritā priesteriem ir saistošs celibāts. Ir, piemēram, grieķu katoļu rits un vēl citi, kopskaitā ap divdesmit. Latvijā ir viens precēts priesteris, kurš kalpo citā ritā.” Grieķu katoļu rita priesteris drīkst precēties tikai līdz svētību saņemšanai. Arhibīskaps piemin, ka bijis gadījums, ka uz latīņu rita baznīcu pārnāk kādas citas konfesijas priesteris, viņš ir precējies, un viņam izņēmuma kārtā tiek piešķirtas tiesības kalpot latīņu ritā.

Celibāts latīņu ritā sevi ir attaisnojis, akcentē arhibīskaps. Viņš to nosauc par īpašu latīņu baznīcas harismu. Tādējādi tiekot atraisīts arī liels resurss kalpošanā. “Protams, ka gadās kāds, kas pakrīt…” piemetina arhibīskaps.

 


Kalpošana baznīcā – sirdslieta

Dainis un Baiba Stikuti nākamgad svinēs sudraba kāzas. Viņu ģimenē ir pieci dēli vecumā no astoņiem līdz 23 gadiem. Dainis strādā Finanšu ministrijā par Tautsaimniecības departamenta direktora vietnieku. Tas ir viņa maizes darbs, bet kalpošana baznīcā – brīvā laika sirdslieta. Lai kļūtu par diakonu, vispirms trīsarpus gados Rīgas Augstākajā reliģiju zinātņu institūtā apgūta īpaša programma. Viņš sācis mācīties vēl kopā ar septiņām personām, taču ir pirmais, kurš ordinēts par diakonu. Dainis stāsta, ka dzīvesbiedre šo viņa lēmumu ir atbalstījusi: “Pamataicinājums man dzīvē ir ģimene – kalpot sievai, bērniem. Kļūt par diakonu ir nopietns solis, un bez dzīvesbiedres atļaujas tādu kardinālu lēmumu es nevarētu pieņemt. Bija svarīgi, vai viņa vēlas, lai es sestdienu vai svētdienu veltu žēlsirdības darbam. Ja viņa uzskata, ka man tas laiks jāvelta ģimenei, tad tās ir pilnīgas viņas tiesības, un man tās ir jārespektē.”

Diakons kalpo Marijas Magdalēnas draudzē, bet tieši ir pakļauts arhibīskapam. Dainis tēlaini saka – viņa uzdevums ir būt par bīskapa “acīm un ausīm pasaulē” un saredzēt, kādas tur ir vajadzības.

Šogad pirmo reizi notiek valsts apmaksāti pirmslaulību kursi, un Rīgā tos rīko konkursā uzvarējusī biedrība “Svētās ģimenes māja”. D. Stikuts kursos vadīs finanšu pratības nodarbības, kurās stāstīs, kā sabalansēt ģimenes budžetu. Viņš teic: “To var katrs pats iemācīties, taču varbūt skats no malas cilvēkiem var palīdzēt.” Savi pirmslaulību kursi tiem, kas gatavojas dibināt ģimeni, notiek arī katoļu draudzēs, taču tajos akcenti ir uz garīgām vērtībām.

 

Kas ir diakons

Diakons (no grieķu: διάκονος, diakonos – kalpotājs, kalps), pirmatnējā kristiešu draudzē tas bija bīskapa palīgs karitatīvajā darbā. Tā ir klēriķa pēdējā pakāpe pirms priesterības, diakons ir priestera palīgs.

Diakons tiek ordinēts kā katoļu, tā arī pareizticīgo baznīcās. Diakona uzdevums ir kalpot un palīdzēt priesteriem un bīskapiem liturģijā, kristību un laulību sakramentā, dievgalda izdalīšanā, sprediķot, sludināt evaņģēliju, kā arī veltīt sevi žēlastības darbiem.

Romas katoļu baznīcā pēc II Vatikāna koncila (1962 – 1965) par diakoniem var tikt iesvētīti arī precēti vīrieši.

Avoti – H. Trūps “Katoļu baznīcas vēsture” un Vikipēdija

LA.lv