Iet pāri Sprūdžam kā ar pļaujmašīnu 1
Kaut viņa sejas izteiksme pārsvarā liecina, ka dzīve ir izdevusies, VARAM (Vides attīstības un reģionālās attīstības ministrija) pirmā persona Sprūdžs pēdējā laikā ieticis, moderni izsakoties, kontraversiāli vai pretrunīgi vērtēto ministru priekšējā rindā. Valdības “Robinsonu” vai “Cīnītāju” šovā viņš ir riska grupā kā pirmais uz izbalsošanu un bez imunitātes.
Nešaubīgi, ka reformistam ir arī piekritēji, kuri sacīs, ka jauneklis Edmunds ir garīgā attīstībā progresējis un vēršas par tīri lietojamu vīru. Viņš parādās kā labais cilvēks, dzīvnieku draugs, kurš saudzīgi pārvadā lācēnus, ņemdams tiem oliņas, bet dodams ērtu, zoodzīves telpu tīrā, gaišā krātiņā, un tūlīt steidzas tālāk gādāt par postā iegrimušiem latgaļiem. Par to Sprūdžs dabū vislabākās rekomendācijas no Latgales mēriem, ka šitas čalis ir daudz feināks par priekšgājējiem amatā, austrumpusē ministru papaijā un uzteic kā paipuisēnu. Arī man personīgi patīk Sprūdža atturīgā maniere – sprūdžināt, čirkstēt, bet tad piešķiebt galvu un jautājoši paskatīties uz cilvēkiem.
Tomēr, lūk, kur pretruna! Citviet Latvijā atrodas vīri, kam mati ceļoties stāvus, vien iedomājoties, kādi varētu būt zvēru karaļa un Latgales aizgādņa plāni! Kopš astronauta Nīla Ārmstronga nāves uz Zemes vairs nedzīvo pārāk daudz ļautiņu, kuri piezemējušies uz Mēness un spēruši kāju uz naktī spodrā sirpja lodes virsas.
Un, raugi, Sprūdža pretinieki dzīvo tai pārliecībā, ka taisni VARAM ministrs pieder to ļautiņu kategorijai, kuri pietiekami ilgi dzīvojuši uz Mēness, varbūt pat Zemes pavadoņa neredzamajā pusē, bet tad, dabīgās gravitācijas pievilkti vai ārkārtēju apstākļu spiesti, novēlušies atpakaļ uz dzimtās planētas. Šie kritiķi iet pāri Sprūdža kungam kā ar pļaujmašīnu!
Viņš esot profesionāls Nezinītis, amatā neko neesot paveicis, viņš saskandalējies ar lielpilsētu asociāciju vadoņiem, gribējis plaši peldēt kraulā, bet iznākusi pēršanās pa ne lielāku ūdenstilpni kā peļķe. Šai atsalumā pret ministru radioaktīvākie zobugali pat mēģina izrēķināt, kam būtu ekvivalenta mērvienība “viens sprūdžs”.
Varā visiem mīļš nebūsi nekad. Vienam vides un reģionālās attīstības ministram ar knābi, žokļiem un ilkņiem uzglūn vairāk dabīgo ienaidnieku nekā zaķēnam rugainē un vardulēnam purvā! Ministrs koncentrētajā un rosīgajā darba dzīvē pastāvīgi spiests iet laukā no liegumiem un rezervātiem, attapdamies ar miroņgalvām marķētās teritorijās: Nestaigāt! Bīstami dzīvībai! Nomočīs! Ja esi reformators ar sirdi un dvēseli, jābūt gatavam salekties sēdus gultā, kad pusmiegā kārtējoreiz piedzīvo briesmīgo sapni, ka tev pašam dzenas nopakaļis ar pilošu tuteni kā Puikam un Mikum. Atkritumu monopolisti, kam atņemts kumoss, smaku laidēji, sintētisku draņķu ražotāji – visi gribētu iekaitēt zaļajam Sprūdžam. Deģenerējušies ekosistēmu postītāji, maliķi, dzeltenā sniega taisītāji – nevienam no viņiem nav pieņemams pašaizliedzīgs VARAM ministrs, kurš uz pusslodzi nemāk strādāt un dzīries apkarot likumpārkāpējus. Tiem, kuri uzmācīgi vēlētos, lai Sprūdžs atgriežas pie elektropiederumu tirdzniecības savā veikaliņā, lai zina – kopš Sprūdžs par padomnieku nr. 1 nogrābis Kristiānu Rozenvaldu, vīru ar vīziju un stratēģisko domāšanu smadzeņu reģistrā, nemitīgo kauju laukā Edmunds dabūjis talismanu, pēc kā velti sauca Ričards III, – sabiedrisko attiecību bucetālu, kas nes pretī uzvarām.
