Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
20. marts, 2013
Drukāt

Ieteicamie dārzkopības darbi martā

Foto-Stock.xchngFoto-Stock.xchng

Martā piesaulītē balkonu kastēs uzzied pirmās pavasara puķes. Bet, kad nokūst sniegs un augsne kļuvusi sausa, dārzkopim laiks sakopt zālienu, ar grābekli nogrābjot atmirušās daļas un sūnas. Tas stimulēs zāliena sakņu sistēmas attīstību, uzlabos skābekļa un mitruma piekļuvi saknēm.

 

“Iegādājoties zāliena sēklas, vērts meklēt labākās atlaides. Piemēram, SIA “Latvijas šķirnes sēklas” savas 20. jubilejas gadā zāliena sēklas un to maisījums pārdod ar atlaidi līdz 20%,” atgādina valdes priekšsēdētājs Andris Tuksis.

 

Pārskata 
sēklu katalogus

Marts ir pēdējais mēnesis, lai izlemtu, ko sēt. Sēklu diedzēšanai būs vajadzīgs ilgs laiks, tāpēc laiks pārlapot katalogus un izvēlēties labāko piedāvājumu, pievēršot uzmanību sēklu kvalitātei, ražotājam un tirgotājam. Der atcerēties, kādas tika izvēlētas pagājušajā gadā un vai bija pietiekami labas. Vislabākās kvalitātes sēklas nopērkamas profesionālajos iepakojumos.

“Sēklas nav tas dārgākais ieguldījums – vēlāk būs daudz sāpīgāk, ja dārzā neizaugs tas, kas bija iecerēts. Vietējiem apstākļiem piemērotākās sēklas visdrošāk pirkt specializētajos sēklu veikalos. Piedevām tur pircējiem ir īpaša iespēja aprunāties ar profesionāliem konsultantiem,” iesaka SIA “Kurzemes sēklas” agronoms Māris Grīnvalds.

Dēstu kastēs uz palodzes sēj viengadīgos augus, vēlams izmantot apsildāmo lecekti, ko var iegādāties vai izgatavot pats. Sēj tomātus, baklažānus, saldos piparus, lapu un sakņu selerijas vēlākai pārstādīšanai dārzā.

Lai aprīlī iegūtu pirmo gurķu ražu, sēj garo gurķu sēklas. To var darīt speciālās dēstu kasetēs, kas sadalītas 2 x 2 cm vai lielākās ligzdiņās. Kastīšu sēklas jāizpiķē agrāk nekā kasetēs sētās, turklāt kasešu stādiem, tos vēlāk izstādot, mazāk bojāsies saknes un tie ātrāk ieaugs dobēs.

“Šogad audzētāju vidū populāras ir tomātu šķirnes ar rozā augļiem, kas ir garšīgi un miltaini. Visgaršīgākie tomēr ir ķiršu tomāti, ko siltumnīcā iestāda pie durvīm, lai varētu garāmejot ātri noplūkt un iemest kādu ogu mutē,” kārdina SIA “Agrimatco” sēklu nodaļas vadītāja Ieva Kamerāde-Sniedze.

 

Sagatavo dobes

Martā sāk paaugstināto dobju sagatavošanu. Iztērētais laiks atmaksāsies ar lielāku ražību un vieglāku kopšanu. Lai nodrošinātu vienmērīgu saules apgaismojumu, dobes orientē ziemeļu – dienvidu virzienā un izvieto tā, lai brīvi varētu piekļūt no abām pusēm. Dobes aprises 1,25 m platumā iezīmē ar auklu. Augsni rok vienas līdz divu lāpstu dziļumā, sajauc ar kompostu un bagātinātas kūdras substrātu. Jauno sēklu dīgšana svaigā kompostā būs apgrūtināta, tādēļ pavasaros komposta vietā iejauc nedaudz bagātinātas kūdras. Kompostu uzklās, kad augi būs izdīguši, bet rudenī ieraks augsnē. Komposta vietā saudzīgi var izmantot kūtsmēslus. Dobes apsedzot ar plēvi vai agrotekstilu, panāk agrāku ražu un samazina insektu kaitējumu.

 

Darbi siltumnīcā

Jāsakopj siltumnīca. Vispirms jāizmet viss vecais, kas palicis no rudens. Tīrīšanai var izmantot mazgājamo šķīdumu, ko gatavo, 0,5 kg veļas pulvera sajaucot ar 10 l ūdens. Ar birsti garā kātā nomazgā visas siltumnīcas konstrukcijas, arī plēvi un grīdu, pēc tam visu noskalo ar augstspiediena sūkņa strūklu, ūdenim pievienojot nedaudz kālija permanganāta. Koka konstrukcijas siltumnīcu ieteicams izkvēpināt ar speciālo sēru. Augsni 10 cm dziļumā uzirdina ar frēzi un iestrādā slāpekļa minerālmēslojuma “Perlka” granulas – 30 g/m2, kas uzlabos augsni un nodrošinās aizsardzību pret zemesvēzi un drātstārpu. Darbi jāveic, kad zeme ir pilnībā atkususi un mitra.

Ja siltumnīcas vēl nav vai tā ir nolietojusies, jālūko jauna. Jābūt skaidram siltumnīcas izmantošanas mērķim. Tomātu audzēšanai pietiks ar 2 – 2,5 m augstu, bet vīnogu audzēšanai nepieciešama vismaz 4 m augsta siltumnīca.

Ilgmūžīgākas būs tērauda karkasa siltumnīcas ar cinkotām caurulēm. Karkasa savienojumiem jābūt saskrūvējamiem, nevis savienojamiem tikai ar veidgabaliem (sabāžamām konstrukcijām). Tas nodrošinās siltumnīcas stabilitāti un noturību vējainā laikā. Siltumnīcai jābūt vēdināmai, vēlams, lai vēdlodziņi būtu ierīkoti siltumnīcas augšējā daļā: aukstais gaiss, nolaizdamies līdz zemei, paspēs sajaukties un veidot izlīdzinātu telpas temperatūru. Jo zemāka un mazāka ir siltumnīca, jo biežāk tā jāvēdina un tur grūtāk strādāt. Turklāt maza siltumnīca saulē vairāk sakarst. Izplatīts siltumnīcu pārsegums ir plēve, kuras kalpošanas laiku ietekmē sals un saule. Ieteicama ir stabilizētā plēve, kuras ražošanas procesā polietilēnam pievieno stabilizatorus, vielas, kas aizsargā materiālu no noārdīšanās saules UV staru ietekmē. Dārzkopju personiskā prakse pierādījusi, ka modernā etilvinilacetāta (EVA) plēve (biezums 180 – 200 mikroni), ja to kopj un ik gadu dezinficē, kalpo vairāk nekā desmit gadus un nemaz negrasās plīst.

 

 

Padomi

* “Lai siltumnīcā naktī būtu silti, ielieciet tur tvertni ar akmeņiem, smilti vai ūdeni, kas pa dienu uzsils un naktī lēnām atdos siltumu,” iesaka SIA “Averto” valdes locekle Brigita Rībena.

* “Ja gaidāma krasa temperatūras pazemināšanās, siltumnīcu var uzsildīt ar ilgi degošajām svecēm, kas degs visu nakti,” pieredzē dalās agronoms Māris Grīnvalds. “Ja gaidāms lielāks aukstums un siltumnīca ir plaša, izmanto vairāk sveču. Lielākai drošībai tās ieliek skārda spainī. Svece uzkarsē spaiņa metāla sieniņas, nodrošinot vienmērīgu siltuma izstarošanu. Šādā veidā labi noblīvētā siltumnīcā naktī temperatūru var noturēt virs nulles.”

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+