Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
5. oktobris, 2012
Drukāt

Ieteikumi Nacionālajam attīstības plānam

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Ir patīkami, ka Nacionālais attīstības plāns (NAP 2020) ir ievērojami labāks par agrākos 12 gados izstrādātiem Latvijas stratēģisko mērķu pieteikumiem, inovācijas programmām un saimnieciskās attīstības plāniem. Diemžēl pēdējo trīs gadsimtu pieredze rāda, ka inovācija un jauninājumi nav Latvijā populāri. No tiem baidās. Eiropas inovāciju vērtējumos Latvija atrodas pēdējā vietā.


 

Lai cik vērtīga ir “NAP 2020” plašā pieeja, šā plāna prioritātes vēl ir neskaidras.

Lielais lēciens nevar būt arī lēns gājiens uz priekšu platā frontē. Vispārēji izteiktās vēlmes nav pietiekamas operatīvai vadībai. Laikā, kad šiem paziņojumiem trūkst ticības tautā, ir svarīgi izteikt plāna prioritātes vairāk strukturālā formā ar reāli sataustāmiem mērķiem un uzdevumiem.

Tālāk izteiktie ieteikumi un ierosinājumi ir domāti, lai veicinātu diskusijas tautā par nacionālas attīstības jautājumiem un palīdzētu konstruktīvi revidēt “NAP 2020”.

1. “NAP 2020” labojumos ir jāiekļauj nepārprotami sakārtotas prioritātes, labākie finansiālie aprēķini un sīkāk jāapraksta paredzētie operatīvie uzdevumi. Nepieciešams sagatavot rezerves plānus situācijai, kad plāna finansējums ir vismaz par 10 procentiem mazāks par paredzēto. Lai drošāk sasniegtu vēlamos rezultātus, ar inovācijām un redzamiem uzlabojumiem ir jāatjauno tautas sociālais kapitāls un jānostiprina latviešu pamatvērtības.

2. Plāna izmaiņas jāsagatavo divās daļās. Pirmā, domāta līdz 2016. – 2017. gadam, jākoncentrē uz tūlītējiem uzlabojumiem lielākam lauksaimniecības un industrijas produkcijas eksportam. Šajā daļā jānorāda arī uz paredzamiem kapitāla ieguldījumiem tālākā inovācijā un produktivitātē. Plāna otrā daļa jābūvē uz pirmajā daļā paredzētiem sasniegumiem. Citiem vārdiem, jāgādā, lai inovāciju sēklas nauda netiktu novirzīta uz citiem mērķiem.

3. Latvijā valda šaubas un pesimisms. Lai arī pamatvērtības un citas pārliecības mainās lēnām, Latvijas situācijā arī mazs progress ir savā ziņā ļoti vērtīgs.

 

Nav ticams, ka “NAP 2020” izteiktās prioritātes un paredzētie darbi tiks paveikti, ja nebūs ievērojama atbalsta tautā. Šis atbalsts prasa labvēlīgu publicitāti un daļēju tautas uzskatu maiņu, un visa vērtīgā nostiprinājumu. Te pirmajā vietā liekam darba tikumu, godīgumu, individuālo atbildību un spējas sastrādāt vienā saimē.

 

Šīs vērtības un tradīcija jāmāca visās skolās.

4. Plānā jāizvairās no tādiem vienkāršotiem, vispārīgiem izteicieniem kā “labākā izglītība” un “zaļākā zeme”. Tie ir jāaizvieto ar citiem vai jāpapildina ar viegli saprotamām darbības mērķu izpausmēm.

5. Latvijai šodien nav pietiekamu cilvēkresursu, lai paveiktu abus – inovāciju mācības un apmācības, kā arī paveiktu pašus inovācijas darbus. Mēs ieteicam plaši izmantot ārzemēs jau uzkrātās zināšanas un piedzīvojušus inovāciju ekspertus. Es vēlētos, lai Latvijā būtu divas speciālas inovāciju skolas vai autonomas programmas, kas sacenšas savā starpā un sadarbojas ar uzņēmējiem. Katrā no tām būtu uzņemami simts izcili pusslodzes studenti divu gadu maģistrantūrai. Mācībās obligātām ir jābūt modernas vadības zinībām un principiem maza mēroga (līdz 50 nodarbinātiem) darbības uzņēmumiem.

6. Valdības subsīdijas atsevišķiem uzņēmumiem vairo aizdomas par korupciju. Ieteicamāk ir konkursa veidā piešķirt pētniecības līdzekļus LZA vai nedaudzām universitātēm. Subsīdijas citādi, kaut vai ar garantijām aizdevējiem, piešķirt tikai pieredzējušiem eksportētājiem, kas ir gatavi paplašināt savu darbību.

7. Plāna izpilde būs sarežģīta un domstarpībām bagāta. Tad, kad “NAP 2020” ir Saeimā apstiprināts, tā pārvalde nododama tiešai Ministru prezidenta vadībai.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+