Latvijā
Politika

Zigfrīds Dzedulis: Ieteikums nemurkšķēt1


Zigfrīds Dzedulis
Zigfrīds Dzedulis
Foto – Indra Doršs

Nesen publiskotais Rīgas Ekonomikas augstskolas asociēto profesoru Arņa Saukas un Tāļa Putniņa pētījums par ēnu ekonomikas izplatību atklāj, ka Latvijā aug izvairīšanās no nodokļu maksājumiem valstij. Valsts ieņēmumu dienests satraukti ziņo, ka pērn aploksnēs maksāto algu dēļ valsts zaudējusi nodokļu ieņēmumus aptuveni miljardu eiro apmērā. Teju tāds pats iztrūkums bijis arī 2017. gadā.

Pēdējā laikā valsts pārvaldē drudžaini meklē paņēmienus, kā mazināt šos zaudējumus.

Citu starpā ar dažnedažādu vienreizēju kampaņu rīkošanu, apdrukātu krekliņu un uzlīmīšu dalīšanu garāmgājējiem (“Atkrāpies!” u. c.), kvēlu uzstāšanos plašsaziņas līdzekļos ministriju dažāda ranga amatpersonas apelē pie nodokļu maksātāju sirdsapziņas. Sak, esiet nu turpmāk godīgi un apzinīgi pret valsti.

Nekā neattaisnojot tīšu izvairīšanos no likumos noteiktā pienākuma vai apzinātu krāpšanos, tomēr ieteiktu šiem godīgas dzīves propagandistiem, apdrukāto krekliņu un uzlīmīšu dalītājiem vispirms palūkoties, kas notiek pašu mājās – ministrijās, pašvaldībās, ap tām apaudzētajās aģentūrās, kapitālsabiedrībās, nodibinājumos.

Kā gadu no gada tiek izšķiesta nodokļu maksātāju nauda, par to uzskatāmi liecina Valsts kontroles (VK) ziņojumi.

Starp jaunākajiem, piemēram, ir ziņojums par Rīgas Tūrisma attīstības biroju, kura darbinieki par rīdzinieku nodokļu naudu braukuši ceļojumos, pusdienojuši restorānos, pirkuši parfimēriju un alkoholiskus dzērienus.

Piemēram, Salaspils kodolreaktora likvidēšanai paredzētos vairāk nekā trīs miljonus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iztērējusi ārzemju filmu uzņemšanai, kvadriciklu un apvidus automašīnu iegādei un citiem ar likvidēšanu nekā nesaistītiem pasākumiem.

Šie, protams, nav vienīgie nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanas piemēri. Palasot VK ziņojumus par pārbaudēm citās ministrijās, atklājas tā pati naudas šķiešana, klaji ciniskā un bezkaunīgā.

Turklāt nodokļu naudas šķērdētājus pat nesoda.
Saistītie raksti

No pagājušajā gadā atklātajām valsts naudas vai mantas izšķērdēšanas lietām amatpersonām prasīta atbildība tikai dažos gadījumos. Pārkāpēji lielākoties iziet sveikā ar aizrādījumu vai rājienu. Valstij radītos zaudējumus no viņiem nepiedzen vai piedzen ļoti reti. Savukārt VK tos piedzīt nav tiesību. Pirms četriem gadiem Saeimā iesniegtie priekšlikumi dot šīs tiesības palikuši bez ievērības.

To rakstot, esmu tālu no atziņas, ka nodokļi valstij nebūtu jāmaksā, tāpēc ka ierēdņi par šo naudu braukā “pieredzes apmaiņā” uz Tenerifi vai Hurgadu, pērk džipus, ēd zemeņu kūkas, piedzerot šampanieti. Vienīgais, ko varētu no viņiem vēlēties, – turpmāk nemurkšķēt par manu un tūkstošiem citu nodokļu maksātāju apziņas trūkumu.

LA.lv