Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
29. februāris, 2012
Drukāt

Ieved sliktus būvmateriālus
 (1)

buve_db_13

Nozares pārstāvji atzīst, ka Latvijas tirgu pārplūdina dažādi no Ķīnas ievestie apšaubāmas kvalitātes būvmateriāli, piemēram, sienu apmešanai paredzētie stikla šķiedras sieti, kas ir ievērojami neizturīgāki nekā Valmieras uzņēmumā ražotie.

 

Pēc izskata šis būvmateriāls neatšķiras no citiem un ir lētāks. Bet pēc tā lietošanas divu triju gadu laikā pie sienas piestiprinātais siets izšķīst un apmetums neturas.

Diemžēl vienīgā valsts iestāde, kas varētu novērtēt ražojumu atbilstību kvalitātes prasībām, ir Ekonomikas ministrijai pakļautais Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Taču tas pārbauda nevis ievesto būvmateriālu kvalitāti, bet dokumentus. Kvalitātes pārbaudēm 
iestādei trūkst speciālistu un naudas.

Būvmateriālu ražotāju asociācijas (BRA) izpilddirektors Leonīds Jākobsons stāsta, ka no citām valstīm Latvijā ievesto būvmateriālu kvalitātes problēmas ar valsts amatpersonām apspriestas vairākkārt, bet no šīm runām liela labuma diemžēl nav. Eiropas Savienībā ieviestās kvalitātes prasības tiek veikli apietas, trešās pasaules valstu ražotājiem Eiropas Savienības dalībvalstīs dibinot kopuzņēmumus.

 

Pietrūkst 
valsts atbalsta

Viens no iemesliem, kāpēc nozarei nav vajadzīgā atbalsta, viņaprāt, ir tas, ka Ekonomikas ministrijā trūkst praktiskās būvniecības speciālistu. Spilgts piemērs tam ir Būvniecības likums, kas ministrijā tiek rakstīts un pārrakstīts jau trešo gadu pēc kārtas, taču gala tam neredz. Latvijas būvmateriālu ražotājiem vislielākās bažas ir par to, ka no likumprojekta pazūd valsts prasības nozares speciālistu sagatavošanai un saražotās produkcijas kvalitātes uzraudzība.

“Ekonomikas un citu ministriju amatpersonām šķiet, ka ar to tiek novāktas tā sauktās administratīvās bremzes nozares attīstībai, taču patiesībā tiek panākts kaut kas pavisam cits. Lasot likumprojektu, rodas iespaids, ka prasmīgs celtnieks vai labu būvmateriālu ražotājs valstī nevienam vairs nav vajadzīgs,” spriež a/s “Lode” attīstības direktors Jānis Kļaviņš.

Pēc viņa domām, valdības ekonomiskā politika balstās uz Latvijā iepludinātā ārvalstu kapitāla interešu aizstāvību.

 

Šīs politikas izpausmes ir acīmredzamas – ar nodokļiem apliek nevis naudas kapitālu plūsmu, piemēram, banku finanšu darbību, bet ražotājus, ražošanas iekārtas, darbaspēku un viņu ražotās preces – visu to, kas visvairāk veicinātu valsts ekonomisko attīstību. “Ar šādu politiku veicina vien parādu un parādnieku veidošanos, bet neveicina vietējās ražošanas attīstību,” secina Jānis Kļaviņš.

 

Pēc BRA pārstāvja domām, būvmateriālu ražošanas attīstībai Latvijā ir priekšrocība, kādas nav citām nozarēm, – māls, ģipš-akmens un citas izejvielas nav jāieved. Tāpēc dīvaini šķiet, ka valsts piedāvāto investīciju projekti ir nevis būvmateriālu ražošanai, bet citām nozarēm, kurām izejvielas ir jāieved.

 

Ministrija atzīst

Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Urpena atzīst, ka saņem no ražotājiem sūdzības par sliktas kvalitātes būvmateriālu ieplūšanu Latvijas tirgū. Šopavasar ministrija kopā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru plāno veikt padziļinātus atsevišķu būvizstrādājumu tirgus uzraudzības pasākumus. Kādi būs šie padziļinātie pasākumi, to pagaidām ministrijā neatklāj.

Tāpat ministrijā atzīst, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centra galvenais uzdevums ir veikt būvizstrādājumu tirgus uzraudzību un pārbaudīt būvizstrādājumu atbilstības dokumentus. Bet arī konkrēto būvdarbu vadītājiem ir pienākums pārbaudīt piegādāto būvizstrādājumu dokumentus un to atbilstību būvniecības tiesību dokumentiem, neļaujot tos izmantot celtniecībā, ja tie neatbilst kvalitātei. Savukārt pašvaldību būvinspektoriem ir tiesības pārtraukt būvdarbus, ja tiek izmantoti tādi būvizstrādājumi, kam nav veikta tehniskajos noteikumos paredzētā atbilstības novērtēšana.

 

 

Viedoklis
Jakobsons_leta_13

Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons: “Pati lielākā nelaime – pēc dokumentiem ievestais brāķis it kā atbilst visiem standartiem.”

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Tas pats ir sastopams reģipša profilu tirgū – kur poļu ražotāji piegādā pat dokumentiem neatbilstošu produkciju, kas neatbilst standartiem un buvniecības normām.

Draugiem Facebook Twitter Google+