Foto – AFP/LETA

Ievelkas sociālo darbinieku un mentoru meklējumi bēgļiem 1

Konkurss, kurā bija plānots izvēlēties sociālo darbinieku un mentoru pakalpojumu sniedzējus bēgļiem nākamajos divos gados, ir ievilcies – bēgļu asistenti kļūs zināmi, visticamāk, vien 4.novembrī, ceturtdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

Iepriekš konkursā pieteikšanās bija noteikta līdz oktobra sākumam – 7.oktobrim. Kā secinājis Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), kas atbildīgs par bēgļu asistentu atrašanu, līdzšinējie nosacījumi bēgļu sociālo darbinieku un mentoru algu aprēķināšanā esot iekļāvuši riskus, ka bēgļi varētu nesaņemt vislabāko palīdzību. Tagad radīti jauni noteikumi, kas gan esot iestrēguši Iepirkumu uzraudzības birojā.

“Nelīdzvērtīgā atalgojuma saņemšana ietekmē pakalpojuma kvalitāti – speciālista motivāciju, attieksmi vai profesionalitāti. Šajā gadījumā mēs uzskatām, ka būs pozitīva ietekme uz pakalpojuma kvalitāti un arī klienta gadījumu risināšanu, un ilgtermiņā – arī integrāciju,” komentēja SIF projektu vadītāja Ilze Dūmiņa.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tagad vairs nebūšot tā – jo mazāks bēgļu skaits sociālajam darbiniekam un mentoram, jo mazāka alga. Tikšot izlīdzināta speciālistu noslodze.

Ieviestās izmaiņas iepirkumu konkursā vēl tikai vērtēs potenciālie bēgļu asistentu pakalpojumu sniedzēji, piemēram, nevalstiskā organizācija “Patvērums “Drošā māja””. Līdz šim tā nepiedalījās nevienā no iepriekšējiem diviem konkursiem, jo uzskatīja – nolikums nebūtu ļāvis sniegt maksimāli labāko palīdzību patvēruma meklētājiem. Tagad problēmas rada tas, ka visu laiku mainās konkursa beigu termiņš.

“Šī procedūra ļoti skaidri parāda, ka nolikums nebija izstrādāts tā pamatīgi, ka tam bija jāpieliek visu laiku kaut kas klāt, bet tā nav labā prakse. Jo arī pakalpojuma sniedzējiem ir jāplāno savi laiki. Tas termiņš visu laiku tiek pagarināts,” komentēja biedrības vadītāja Sandra Zalcmane.

Tikmēr skeptisks par plānotājām izmaiņām bēgļu asistentu atrašanas noteikumos ir Latvijas Sarkanais krusts (LSK), kas šobrīd palīdz patvērumam meklētājiem sākt patstāvīgu dzīvi.

Reaģējot uz atsevišķu Saeimas deputātu kritiskajiem izteikumiem, LSK noraida pārmetumus par valsts un Eiropas Savienības naudas nelietderīgu izlietošanu par it kā nespēju sniegt kvalitatīvu palīdzību bēgļiem. Organizācijas vadītājs Uldis Līkops skaidro – tā nav LSK sociālo darbinieku un mentoru vaina, ja 21 bēglis ir pametis Latviju. Asistenti esot palīdzējuši atrast īres mājokļus, bet bēgļi apzinājušies – viņiem nebūs naudas, ar ko tos apmaksāt.

“Sistēma nestrādā kopumā. Mēs varam mainīt nolikumus, mēs varam meklēt grēkāžus un karināt birkas, kurš pie kā ir vainīgs, bet šie cilvēki pēc statusa saņemšanas ir tādi paši kā visi pārējie. Ko gan viņiem var pārmest? To, ka viņi nespēs dzīvot un eksistēt, saņemot minimālo algu Latvijā?” vaicāja Līkops.

Reklāma
Reklāma

LSK uzsver – valsts finansiālais atbalsts bēgļiem pēc būtības nav draudzīgs. Risinājums bēgļu īres mājokļu atrašanā varētu būt, ja pirmajā reizē izmaksātu pabalstu vairāku mēnešu apmērā.