Foto – Anda Krauze

Ievēro, no kā dzer!
 0

Mencendorfa namā, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, skatāma bijušā tālbraucēja kapteiņa Rīgas balzama un Allažu ķimeļa vēstures pētnieka Andra Raņķevica kolekcija. Viņam pieder lielākā Rīgas melnā balzama un ķimeļa pudeļu kolekcija Baltijā. Autors arī iecerējis izdot grāmatu par alkoholisko dzērienu pudeļu ražošanas attīstību mūsu valstī.


Reklāma
Reklāma

 

Mājas
12 senlatviešu ticējumi par Jurģu dienu: kāda šī diena, tāda visa vasara? 25
10 apetīti nomācoši produkti, kas jāēd katru dienu 23
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 33
Lasīt citas ziņas

Stikla trauku kā iepakojuma materiālu sāka lietot jau 17. gs. Krievijas impērijā pirmo stikla ražotni 1636. gadā atvēra zviedrs. Latvijā līdz šim vecākā stikla pudeļu ražotne ”zviedru laikos” ap 1640. gadu sāka strādāt Odzienā. 18. un 19. gs. glāžšķūņi darbojušies jau daudzviet Vidzemē – Drustos, Suntažos, Vecbebros, Allažos, Lielkangaros, Latgalē Daugavpilī un Līgatnē. Kurzemes hercogistē pirms Kurzemes iekļaušanas Krievijas impērijā 1796. gadā vien darbojušies deviņi glāžšķūņi, vēlāk trīs glāžšķūņi – Puzē, Ozolos un Pastendē. Rīgā pudeles ražoja Sarkandaugavā Kerkoviusa fabrika no 1879. līdz 1915. gadam, 1884. gadā darbu sāka J. Beka stikla fabrika Iļģuciemā, 1927. gadā – rūpnīca ”Grīziņkalns”. Dzērienu pildīšanai 19. gs. radīja dažus pudeļu standartus, kas būtiski nav mainījušies līdz pat mūsdienām. Tagad Latvijā stikla pudeles vairs neražo.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.