Foto – Ieva Čīka/LETA

Egils Līcītis: Ieziepējies prezidents – krievu cilvēki nejūtoties Latvijā kā mājās 190

Valsts galva sācis apņēmīgāk rīkoties. Vējoņa atlasītie eksperti no sabiedrības saliedētības politikas grupas, veci paziņas no akadēmiskām aprindām ar sorosīti, pedagoģi Liesmu Osi priekšgalā sastādījuši plānu, kā krievu tautības cilvēkiem mazināt nemājīguma sajūtu Latvijā. Patiešām, kas par nejēdzīgiem laikiem pienākuši! Uzspiež visu latvisko, drīz neļaus runāt krieviski, rau, Rēvelē skolas pāriešot uz krievu valodu – ko Latvijā čammājas! – un arī alternatīvu vēstures izpratni iespiež kaktiņā. Sakarā ar to, ka deputācija bija aizņemta, kā saka latvijieši, ar “bjudžeta” jautājumiem, tālejošām pamācībām bruņotā dokumenta klajā laišanu pamanīja un noprotestēja tikai zvērīgākie nacionālisti, un necik nikns vējš aiz Rīgas pils logiem pretim iniciatīvām nešņāca. Kaut ar valsts galvas ģerboni zīmogots, prezidenta palīgspēku ražojums pagaidām ir vien papīrs un pret sienu mesti zirņi. Noderēs Madonas skaistulim, kurš visur mīl krāt popularitāti kapeiku pa kapeiciņai. Prezidents raukšot pieri grumbās, vai no minoritātēm izpatīkošā plāna nešūt Saeimā nododamu likumprojektu. Kaut pilī gaišākas galvas brīdinātu augsto personu tiktāl neieziepēties! Tāpēc, ka no līdzšinējās platās braucamās daļas, ka integrācija notiek uz latviešu valodas, kultūras pamatiem, Vējoņa algādži nogriezušies neapgaismotā, līkā šķērsielā. Tiek piedāvāta iekļaušanās politikas revīzija. Nopēlumu saņēmuši atlikušie 10 – 12 politiķi, kuri stūrgalvīgā spītībā turpina sazināties ar cittautiešiem valsts valodā, turpretī uzslavētas amatpersonas, kas lauzās krieviski. Autori mudina tiekties pēc divvirzienu komunikācijas un meklēt kompromisus, sadzīvošanas formas daudzkultūru (vārds “multikulturāls” nav modē) sabiedrībā. Ekspertīze pamāca rīkot kopīgus pasākumus, svētkus, un tad gaidi, ka citugad 9. maijā okupantu pieminekļa pakājē Latvijas prezidents kavēsies pie atmiņu ugunskuriem, pacels čarku degvīnīša, urravodams Lielā Tēvijas kara gvardiju. Nē, Oses grupa mūsu valsti vēl atzīst par nacionālu, tomēr aiz katra rakstu­gala līkuma vīd vēlme pēc iespējas skaust nacionālas valsts pazīmes, vietā liekot divkopienu valsts elementus. Lūk, divvalodību varētu pacelt augstākā plāksnē, bet valstsnācijas statusu pazemināt, lai krievietība plašāk izpaustos un nejustos diskriminēta. Un no prezidenta krīt gara ēna. Latvijā ir tā, ka visu pasugu smadzeņu kompostrētāji, cilvēktiesību cīnītāji, pārkrievošanas entuziasti, sajuzdami piekāpīgumu un izdabāšanu, prasa vairāk, vēl vairāk! Kad Urbanovičam kas nepatīk, viņš grasās vest ielās piekritējus. Otrās valsts valodas ieviesēji aizbildinās ar cieņu pret dzimto valodu un visas acis izraudājuši, ka “Saskaņu” neņem valdībā (it kā tas spiestā kārtā jādara). Dabīgas emocijas lieto kā argumentus, lai pastiprinātu krieviskā ietekmi un veidotu šķērsu izpratni par saliedētību, kur vairāk saskalda, nevis rada piederības sajūtu. Vējoņa organizētiem rakstniekiem nav šaubu, ka ieteiktais modelis ir arī par latviešiem pieņemamu cenu, bet tur tintes viņiem pietrūka, lai aprakstītu, kā vienotā, politiskā nācijā iekļaus bliņu ēdājus, kas gaida atnākam cilvēkus zaļos svārkos ar vintenēm. Nav arī atbildes, cik daudziem šeit dzīvojošajiem krievvalodīgajiem vispār vajadzīga brīva, neatkarīga Latvijas valsts.

Reklāma
Reklāma