Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
24. jūlijs, 2012
Drukāt

Iezīmēs LCP memoranda glabāšanās vietu

Šodien pie Latvijas Kara muzeja atklās informatīvo plāksni, kas apliecina, ka šajā ēkā glabājas UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā iekļautais 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memorands – vērtīga liecība par latviešu pretošanās kustību vācu okupācijas varas apstākļos. 


 

Kā teikts UNESCO paziņojumā, nolemts ar attiecīgām atpazīstamības zīmēm iezīmēt arī citu programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā iekļauto relikviju glabāšanas vietas. UNESCO programmas nacionālajā reģistrā bez LCP Memoranda kopš 2009. gada tāpat iekļauta Eduarda Krauca fotonegatīvu kolekcija, kurā dokumentēta Ķeguma spēkstacijas celtniecības gaita 1936. – 1940. g., izsūtīto Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss, Raiņa un Aspazijas 1894. – 1929. g. sarakste. Nākamā svinīgā plāksnes atklāšana notiks ceturtdien, 26. jūlijā, Daugavas muzejā Doles salā, kur glabājas daļa no Sibīrijā rakstīto bērza tāss vēstuļu.

Konstantīna Čakstes un Fēlikss Cielēna izstrādāto LCP memorandu 1944. gadā parakstīja 189 Latvijas sabiedriskie, politiskie un kultūras darbinieki. Ar to tika deklarēta nepieciešamība nekavējoties atjaunot Latvijas Republikas suverenitāti un izveidot Latvijas valdību, atjaunot armiju. Tāpat tika uzsvērts, ka Latvijas varmācīgā pievienošana Padomju Savienībai ir pretlikumīga. Latvijas Kara muzeja īpašumā esošais memoranda oriģināls līdz 2001. gadam bija paslēpts Rīgā vienā no Peldu ielas nama dzīvokļiem zem grīdas dēļiem. Relikviju atrada, veicot remontdarbus. Iespējams, dokumentu paslēpa šajā dzīvoklī pierakstītā Lāčplēša Kara ordeņa kavaliere, nacionālās pretošanās dalībniece Valija Vaščuna-Jansone (1902 – 1990). Viņas vīrs inženieris Vilhelms Jansons bija viens no memoranda parakstītājiem.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+