Vairāku dienu Latvijas valdības un uzņēmēju delegācijas vizīte Persijas līča valstīs – Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) un Katarā – noslēgusies ar parakstītiem līgumiem, iesāktām sarunām un vēl darāmiem mājas darbiem.


Lasītākie

Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis

Kokteilis

Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17

“Kā krāpnieks zināja, ka neesmu izņēmusi paciņu?” Lasītāja atmasko neīsto “Latvijas Pastu” 1

Lasīt citas ziņas

AAE un mūsu valsts noslēgusi līgumu par izvairīšanos no dubultā nodokļa uzlikšanas, kas atvieglotu uzņēmēju sadarbību un investīciju vidi. Trīs kompānijas – “Etihad Airways”, “Fly Emirates” un “Qatar Airways” izrādījušas interesi par sadarbību ar nacionālo lidsabiedrību “Air Baltic”. Kataras valsts investīciju kompānija “Qatar Holding”, kas pārvalda investīcijas vairāk nekā 30 pasaules valstīs, izteikusi vēlmi iepazīties ar iespējām Latvijas nekustamo īpašumu un finanšu tirgū. Savukārt ar kompānijām “Qatar Petroleum” un “Qatargas” sāktas sarunas par iespējamu sadarbību Baltijas sašķidrinātās gāzes termināļa projektā.

Individuālus kontaktus noslēguši arī Latvijas uzņēmēji. Lai šīs nodibinātās saiknes nepaliktu uz papīra un vārdos, Latvijas pusei nāksies aktīvi strādāt. “AAE un Katara investē līdzekļus visā pasaulē, bet Austrumeiropas reģions šīm valstīm ir bijis mazpazīstams, gluži kā mums arī Līča valstis. Latvijai ir visas iespējas strādāt, piesaistīt arābu valsts investīcijas un paplašināt eksportu uz Persijas līča valstīm,” tā pēc vizītes uzsver Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Nosaukta deputāte, kurai nāksies atstāt mandātu pēc Kariņa atgriešanās Saeimā

VIDEO. Dubaijā “peld” gan auto, gan lidmašīnas: spēcīgo lietusgāžu dēļ applūduši skrejceļi, ielas un pat metro

Zelenskis parakstījis mobilizācijas likumu: paredzēti stingrāki sodi par izvairīšanos no iesaukšanas un samazināts vecuma slieksnis

Arābu pasaulei interesē mūsu speciālisti

Vairāk nekā 30 Latvijas uzņēmēju lielā delegācija Persijas līča vizītē tikās gan ar AAE, gan Kataras Tirdzniecības un rūpniecības kameras dalībniekiem un individuāliem uzņēmējiem. Latvijas biznesa vides pārstāvjiem bijusi dažāda pieredze – vieni vairāk iepazinuši iespējas, citi jau sarunājuši praktiskākus darījumus, apmainījušies kontaktiem un plāno Persijas līča valstīs atgriezties atkal.

“Meklējam tirgus un investīcijas mūsu idejām,” stāsta uzņēmējs Jānis Ruttuls, kura kompānijai “LV Dolomite” Cēsīs pieder dolomīta karjers un kuram jau tagad veidojas ciešākas saiknes ar AAE biznesa vidi. “Man bija svarīgi, lai AAE redz, ka mani pārstāv valdība,” uzsver J. Ruttuls. Viņaprāt, Latvijas politiķiem un uzņēmējiem ir būtiski parādīt ārzemju partneriem pozitīvu un vienotu interesi.

“Tas ir kā ienest zālē gleznas un novietot tās visu priekšā – viena, izrādās, būs nolikta otrādi, citai ne tā kritīs gaisma. Bet, ja mēs šo darbu darām kopīgi un nesam mūsu ideju kā Rembranta gleznu ar cieņu un mīlestību, tad absolūtajiem skaitļiem nav nozīmes, šis būs bijis mūsu projekts un pilnīgi noteikti kaut kas notiks,” tā J. Ruttuls.

Ilgonis Upītis, kurš ar uzņēmumu “Latpower” jau sācis aktīvu biznesu AAE, norāda, ka šī ir iespēju zeme, taču ikvienam uzņēmējam, kas šeit vēlas ienākt, vispirms ir jārēķinās ar laiku un rūpīgiem partnera meklējumiem. I. Upīša uzņēmums “Latpower” ražo organisko mēslojumu, kas domāts nabadzīgām augsnēm, sajaucot ar zemi un tuksneša smiltīm. Dubaijā un citur emirātos to izmanto debesskrāpju pagalmu un citu objektu, piemēram, viesnīcu jumtu, apzaļumošanai.

Pēc idejām uz AAE un Kataru devies arī plastikas ķirurgs Kalvis Pastars no Latvijas Plastiskās un mikroķirurģijas centra. Pēc tikšanās ar nozares pārstāvjiem Persijas līcī K. Pastars uzzinājis, ka arābu valstīm interesē izglītība un ka mediķi ir gatavi sūtīt uz Latviju savus jaunos speciālistus, lai pie mums mācītos, kā arī aicināt Latvijas ekspertus mācību vizītēs pie sevis.

To, ka Persijas līča valstīm ir interese par mūsu speciālistiem, pārliecinājies arī Rīgas Tehniskās universitātes profesors Leonīds Ribickis. “Dubaijas universitāti interesēja mūsu trīs jaunās studiju programmas – finanšu inženierija, biznesa informātika un starptautiskās muitas zinības gan bakalaura, gan maģistra līmenī. Mēs varētu sadarboties, gan veidojot kopīgas programmas, gan apmācot studentus pie mums.”

Arī Kataras galvaspilsētā Dohā meklē speciālistus un nozares studentus īpaši celtniecības, enerģētikas un pārtikas inženierijas jomā.

Svarīgi par sevi atgādināt

Latvijas valdības pārstāvji atzīst, ka vizītes laikā svarīgi bijis atvērt vārtus, kurus ekonomiski strauji augošajam Persijas līča reģionam iepriekš nav bijis laika un motivācijas iepazīt. Ne velti AAE un Kataras uzņēmējus saistījusi ideja, ka Latvija atrodas pa vidu Ziemeļu un Austrumu Eiropai un ir izdevīgi vārti arī uz plašo Krievijas tirgu.

“Es uzskatu, ka šī ir vēsturiska vizīte, un pārliecinos par to, ka ir vesela virkne valstu, uz kurām ir jādodas un jāmēģina atvērt durvis, uzlikt Latviju uz kartes, un tas paver neskaitāmas, šobrīd mums varbūt vēl nezināmas, jaunas iespējas. Esmu pārliecinājies, ka Latviju šeit zina, taču ļoti vispārīgi. Cilvēki seko ziņām, kopumā ir informēti, taču tajā pašā laikā viņiem ir pietrūcis laika, uzmanības un vajadzības dziļāk pētīt ne tikai Latviju, bet arī Baltiju un visu Austrumeiropu,” atzīst ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Līdzīgi norāda arī Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis: “Jāatzīst, ka līdz šim patiešām ārpolitiskie kontakti ar Persijas līča valstīm nav bijuši ļoti intensīvi, lai gan iepriekš esam viesojušies AAE, ko savulaik apmeklēja ārlietu ministrs Māris Riekstiņš.

Tomēr uz šīm valstīm, kā esam dzirdējuši no rietumvalstu kolēģiem, ir jābrauc un jāstāsta par sevi, jo Persijas līcī zina Indiju, Āfriku, Tuvo un Vidējo Austrumu reģionu, bet Ziemeļeiropa ir diezgan tāla. Līdz šim esam visai veiksmīgi sadarbojušies Apvienoto Nāciju Organizācijā, taču pilnīgi noteikti vēl ir plašs darba lauks.

Mēs pašlaik rūpīgi strādājam pie tās divpusējo līgumu paketes, ko iesniegusi Katara, un tie ir mājas darbi, kas jāizdara,” tā A. Teikmanis.

To, ka līdz šim Latvija maz sadarbojusies ar Persijas līci, A. Teikmanis skaidro nevis ar to, ka mūsu pusē būtu bijuši aizspriedumi par arābu pasauli, bet ar to, ka Latvijas ekonomiskās intereses nebija fokusētas uz šīm zemēm. “Tagad laiks ir mainījies, un tieši pēc krīzes straujā eksporta attīstība ir tā, kas arī nosaka mūsu ekonomiskās intereses, liek meklēt jaunus reģionus,” pārliecināts A. Teikmanis.

Valsts sekretārs arī īpaši izceļ kultūras jomu, kur meklējami veiksmīgi sakari. Kataras kultūras centrā Latvijas delegācija pārliecinājusies par turienes darbinieku dziļajām zināšanām Latvijas opermākslā.

Zobens un kuģu flote

Tikmēr no Persijas līča valstīm uz Latviju atceļojis prāvs dāvanu klāsts – kuģu flotes makets, zobens, arābu rikšotāja galvas attēls un citi smalki dāvinājumi, kas simbolizē bagātību un pagodināšanu. Savukārt Persijas līča valstīs emīri, politiķi, uzņēmumu vadītāji saņēmuši Latvijas mākslinieku darinātos dekoratīvos šķīvjus un vāzes, jubilejas Granīta monētu un citus pārsteigumus.