Mobilā versija
+11.7°C
Elīna, Drosma, Drosmis
Ceturtdiena, 19. oktobris, 2017
2. maijs, 2017
Drukāt

Iezvanot Latvijas brīvības svētkus (2)

Ķēdaru dižozolu Nīgrandes pagastā atbrīvoja  2005. gada 18. novembrī. Bija 23 talcinieki -- gan nīgrandieši, gan rīdzinieki, strādājām ar četriem motorzāģiem. Foto - Guntis Eniņš un no personiskā arhīvaĶēdaru dižozolu Nīgrandes pagastā atbrīvoja 2005. gada 18. novembrī. Bija 23 talcinieki -- gan nīgrandieši, gan rīdzinieki, strādājām ar četriem motorzāģiem. Foto - Guntis Eniņš un no personiskā arhīva

Šī nedēļa ir ļoti īpaša Latvijas vēsturē, jo 4. maija rītā līdz ar akciju “Apskauj Latviju”, kuras gaitā četros galējos Latvijas punktos – Nīcas novada Bernātos, Rūjienas novada Ipiķos, Zilupes novada Pasienā, Daugavpils novada Demenē –, kā arī Rīgā un kopumā 43 pašvaldību teritorijās ap Latvijas robežu tiks stādīti ozoli kā simboliska garīguma sardze, ar Baltā galdauta svētkiem un daudziem citiem krāšņiem kultūras un citu jomu notikumiem tiks ieskandināti Latvijas valsts simtgades svētki. Dziļi simboliski, ka valsts jubilejas svētīšana sāksies ar plašu notikumu programmu Latgalē, kā centrālajai asij caurvijoties ievērojamā vēsturiskā notikuma – Pirmā Latgales latviešu kongresa – simtgadei veltītajai programmai.

Par to plašāk “KZ” jau rakstīja 18. aprīlī, tomēr vērts atgādināt, ka 4. maijā plkst. 19 tieši Latgales vēstniecībā “Gors” notiks valsts svētku koncerts, ko raidīs LTV1 un kurā uzstāsies Valsts akadēmiskais koris “Latvija” Māra Sirmā vadībā, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un uz skatuves kāps arī starptautiski atzītā latviešu ērģelniece, rēzekniete Iveta Apkalna. Bet 5. un 6. maijā Rēzeknē Latvijas un visas pasaules latgalieši pulcēsies Latgales simtgades kongresā/4. Pasaules latgaliešu saietā. Plaša notikumu programma norisināsies Daugavpilī – arī “Tautu forums” dažādās pilsētas vietās un atjaunotajā Vienības namā, bet 6. maija vakarā Daugavpils teātrī pirmizrādi piedzīvos muzikālā izrāde pēc Franča Trasuna lugas “Nogrimusī pils” Oļega Šapošņikova režijā ar Kārļa Lāča mūziku.

Tomēr arī Rīgā būs daudz kā aizraujoša – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) pagalma pusē kā laikmetīgās mākslas paraugs tiks izstādīts vides objekts “Kuņģis”. Savukārt liepu alejā pie Ministru kabineta norisināsies kopīga brīvības simbola zīmēšanu kopā ar LMA studentiem.

12 stundas (no plkst. 11 līdz 23) – tik ilgi 4. maijā kinoteātrī “Splendid Palace” norisināsies gadskārtējais Latvijas filmu maratons, kurā ieeja ir bez maksas. Tā laikā 12 seansos tiks demonstrētas 24 filmas, kuras visas saistāmas ar jēdzienu “brīvība”. Vakara lielā pirmizrāde pulksten 18 būs jaunā režisora Ivara Tontegodes pilnmetrāžas dokumentālā filma “Knutifikācija” – negaidīti atraktīvs, krāsains un ietilpīgs stāsts par dzejnieku un tulkotāju Knutu Skujenieku. Savukārt plkst. 13 Rātslaukumā sāksies tautastērpu gājiens “Uzvelc savu tautas tērpu par godu Latvijai!”, kas dosies gar Brīvības pieminekli uz Vērmanes dārzu. Bet 11. novembra krastmalā no plkst. 17 līdz pat 24 notiks vērienīgs pasākums “Pavasaris. Roks. Daugava”, kur muzicēs Latvijas roka un poproka grupas. Plkst. 21 apmeklētājiem būs iespēja klausīties Jura Kulakova, manuprāt, ģeniālo dziesmu ciklu “Septiņarpus dziesmas ar Eduarda Veidenbauma vārdiem” solistes Ievas Akurateres un Kristapa Krievkalna instrumentālās grupas sniegumā.

Bet vakarā plkst. 19 Lielajā ģildē skanēs Imanta Kalniņa 1977. gadā radītā oratorija ar Andreja Upīša tekstu “Rīta cēliens”, kas tematiski sakņojas sapņos par nacionālo atmodu un 1905. gada revolūcijas atskaņās. Pateicoties komponistam Vilnim Šmīdbergam, tā pārtapusi jaunā instrumentācijā. Diriģenta Valda Butāna vadībā uz skatuves kāps orķestris “Rīga”, ap 80 kora dziedātāju un izcili solisti – Ilona Bagele, Andris Ludvigs, Rihards Mačanovskis, bet teicēji būs Rēzija Kalniņa un Andris Keišs.

 

Latvijas filmu maratona izlase

(4. maijā kinoteātrī “Splendid Palace”)

* Lielajā zālē: plkst. 11 – animācijas filmu programmā “Dziedošais Hugo un viņa neticamie piedzīvojumi” (režisors Reinis Kalnaellis); plkst. 12.30 – dokumentālā filma “Vārpa – apsolītā zeme par latviešiem Brazīlijā (režisors Bruno Aščuks); plkst. 14 LZ dokumentālā filma “Savējie sapratīs. Sešdesmitie. Sākums” par Latvijas rokmūzikas dzimšanu 20. gadsimta 60. gados (režisori Kristians Luhaers, Mareks Bērents un Igors Linga).

* Mazajā zālē: plkst. 13 “Melānijas hronika” (rež. Viesturs Kairišs, “Mistrus Media”); plkst. 15. 30 “Atbrīvošanas diena” (VFS); plkst. 17. 30 “Tas, ko viņi neredz” (rež. Staņislavs Tokalovs, “Ego Media”); plkst. 20.30 “Dokumentālists” (rež. Ivars Zviedris, “VFS Films”).

* Brīvdabas kinoseansā – Latvijas Kultūras akadēmijas studentu – maģistru un bakalauru – diplomdarbi, četras spēles īsfilmas.

* No plkst. 15 pie baltā galdauta kinoteātra priekšpagalmā – tikšanās ar Nacionālā Kino centra programmas “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” autoriem.

* Daļa no maratona programmas būs skatāma arī Jēkabpilī, Cēsīs un Valmierā.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Vai ” Latvijas avize” ir nogulejusi Latvijas Valsts svetkus 4.maiju ? Kadel nan neviena raksta ,reportazas, fotos ??????
    Sveiciens Latvijas Avizei ar pagajusajiem svetkiem.

  2. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    > šajā pašreizējā MZ SILES “valstī” krampjaini agonējošajos masmēdekļos (t.sk. la-vīzē u.c. taml. necilās w-bedrēs) bezcerīgi truli parazitējošajiem PRETLIKUMĪGU CENZŪRU piekopjošajiem administratīvajiem izpildfunkcionāriem (u.c. taml. nožēlojami juridiski analfabētiskiem “lielākajiem kretīniem”)

    =======

    Latvijas Republikas SATVERSME.

    VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības

    89. VALSTS ATZĪST UN AIZSARGĀ CILVĒKA PAMATTIESĪBAS saskaņā ar šo Satversmi, LIKUMIEM un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

    90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

    91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas BEZ JEBKĀDAS DISKRIMINĀCIJAS.

    100. IKVIENAM IR TIESĪBAS UZ VĀRDA BRĪVĪBU, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. C.E.N.Z.Ū.R.A ir AIZLIEGTA.

    =======

    Ir sacīts: “Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS.”

Draugiem Facebook Twitter Google+