Igauņi gatavojas parlamenta vēlēšanām 0
Gaidāmajā nedēļas nogalē – 1. martā – Igaunijas iedzīvotāji dosies uz vēlēšanu iecirkņiem, lai izraudzītos parlamenta nākamo sastāvu.
Uz 101 parlamentārieša vietu pretendē 876 kandidāti no desmit partijām, kā arī 13 neatkarīgie kandidāti. Šīs būs pirmās parlamenta vēlēšanas valstī kopš ilggadējā Igaunijas premjerministra Andrusa Ansipa atkāpšanās no amata pērnajā martā.
Igauniju grib tuvināt ziemeļvalstīm
Dažas dienas pirms vēlēšanām sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka visvairāk balsis varētu iegūt Tallinas mēra Edgara Savisāra vadītā Centra partija, par kuru esot gatavi balsot aptuveni 27 procenti Igaunijas iedzīvotāju. Savukārt šobrīd koalīciju veidojošās Reformu partija un Sociāldemokrātu partija var rēķināties ar aptuveni 22 un 18 procentu lielu atbalstu. Populārākais premjera kandidāts, kā liecina aptaujas, ir pašreizējās valdības vadītājs Tāvi Reivass, kuru šajā amatā arī turpmāk vēlas redzēt aptuveni piektā daļa Igaunijas iedzīvotāju, informē Igaunijas televīzijas “ERR” interneta vietne.
Partiju priekšvēlēšanu kampaņas ir būvētas galvenokārt ap trim tēmām – aizsardzību, labklājības līmeni un ienākumiem. Igaunijas politikas flagmanis ir Reformu partija, kura pie varas atradusies pēdējos deviņus gadus un kurai Igaunijas politikas apskatnieki paredz noteicošo lomu valdības izveidē arī pēc šīm vēlēšanām. Varas gadu laikā gūto pieredzi tā uzskata par savu galveno trumpi un priekšvēlēšanu kampaņā piedalās ar saukli “Vienmērīgs progress”. Reformu partija mēģina vēlētājus pārliecināt, galdā liekot ekonomikas rādītājus: 2,7 procentu ekonomikas izaugsmi, ar citām Eiropas Savienības valstīm salīdzinoši niecīgo parādu 10,4 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta un nepilnu septiņu procentu bezdarba līmeni. Šie rādītāji, pēc partijas vadītāju ieskatiem, nodrošina stingrus pamatus, lai virzītos uz tās nosprausto mērķi, kas, kā rakstīts partijas programmā, ir “ziemeļnieciska, liberāla Igaunija”. “Mēs gribam, lai Igauniju atzīst kā ziemeļvalsti. Mēs gribam, lai Igaunija ir valsts ar ziemeļvalstij raksturīgo labklājības un drošības līmeni,” janvāra beigās, sākot priekšvēlēšanu kampaņu, paziņoja partijas premjerministra amata kandidāts un līdzšinējās valdības vadītājs Reivass. Reformu partija sola samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas pašreiz ir 22 procenti, kā arī atcelt reinvestētās peļņas nodokli. Tāpat tā apņēmusies ievērojami palielināt bērna piedzimšanas pabalstu – līdz pat 390 eiro par trešo bērnu.
Populistiskie solījumi
Kremļa politikai simpatizējošā Tallinas mēra Savisāra vadītā Centra partija arī pēc šīm vēlēšanām, visticamākais, paliks opozīcijā, jo pārējās vēlēšanās startējošās partijas paziņojušas, ka pagaidām neredz iespējas sadarbībai ar “centristiem”. Aptuveni 75 procentus no Centra partijas elektorāta veido etniskie krievi, un partijas vadošie politiķi pauduši atbalstu Krievijas “politikai” Ukrainā. Centra partija sevi uzskata par sociāldemokrātisku spēku un pieprasījusi, lai jau šogad minimālā alga Igaunijā no pašreizējiem 355 eiro mēnesī tiek pacelta līdz 1000 eiro mēnesī. Priekšvēlēšanu kampaņā partija turpina reklamēt galvaspilsētas bezmaksas transportu, ko Savisārs ieviesis, būdams Tallinas mērs.
Reformu partijas pašreizējie koalīcijas partneri ir sociāldemokrāti, kuru priekšvēlēšanu galvenais solījums ir četru gadu laikā palielināt minimālo algu līdz 800 eiro mēnesī. Sociāldemokrātu līderis un pašreizējais Igaunijas aizsardzības ministrs Svens Miksers paziņojis, ka “no Savisāra nevajag baidīties”. Taču arī sociāldemokrāti uzsver, ka nesadarbosies ar Centra partiju, kuru vada Savisārs. Vienlaikus Miksers izteicies, ka apsvērtu sadarbības iespēju ar Centra partiju, ja tās vadībā atrastos citas personas, piemēram, partijas parlamenta frakcijas vadītāja Kadri Simsone, informē Igaunijas televīzijas interneta vietne. Miksera vadītā partija paziņojusi, ka neredz sadarbības iespējas arī ar labējo partiju “Tēvzemes un “Res Publica” savienība”, kuru, kā liecina sabiedriskās domas aptaujas, atbalsta 16 procenti Igaunijas iedzīvotāju. Ņemot vērā to, ka Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess paziņojis, ka vispirms aicinās valdību veidot uzvarējušās partijas pārstāvim, Igaunijas politikas apskatnieki paredz grūtu koalīcijas izveides procesu.
Bez minētajām četrām partijām iekļūšanai parlamentā nepieciešamo piecu procentu barjeru, visticamāk, pārvarēs arī 2012. gadā izveidotā Konservatīvā tautas partija, kura sola apturēt emigrāciju, un Igaunijas Brīvā partija. Abas partijas varētu iegūt aptuveni sešus procentus balsu. “Igauņi, kas uzskata, ka ir guvuši panākumus, balso par Reformu partiju. Tie, kuri jūtas galvenokārt patriotiski, balso par partiju “Tēvzemes un “Res Publica” savienība”. Igauņi, kas raizējas par sociālo un ekonomisko situāciju, atbalsta sociāldemokrātus, bet tie, kuri jūtas atstumti un trūcīgi, balso par Centra partiju,” īsi pirms vēlēšanām Igaunijas iedzīvotāju politiskās izvēles sarunā ar Igaunijas dienas laikrakstu “Postimees” iezīmēja pašreizējā parlamenta priekšsēdētājs Eiki Nestors.
