Mobilā versija
Brīdinājums +12.1°C
Modris, Matīss, Mariss
Ceturtdiena, 21. septembris, 2017
14. septembris, 2017
Drukāt

Igauņi pelna vairāk, bet šeit algas vēl cels (4)

algastabs

Visaugstākās algas joprojām saņem Igaunijas iedzīvotāji, kam seko Latvijas un pēc tam Lietuvas strādājošie, liecina Baltijas valstu statistikas biroju dati.

Latvijā un Lietuvā vislielākās algas saņem finanšu un apdrošināšanas sektorā strādājošie – attiecīgi 1989 un 1543 eiro vidējo bruto mēnešalgu otrajā ceturksnī, bet Igaunijā vislielākās algas ir informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sektorā strādājošajiem – 2135 eiro. Latvijā šajā jomā strādājošie otrajā ceturksnī saņēma 1446 eiro mēnesī, bet Lietuvā – 1456 eiro. Igaunijā finanšu sektorā nodarbinātie otrajā ceturksnī vidēji saņēma 2052 eiro. Starp labāk pelnošajiem visās Baltijas valstīs ir arī tie, kuri strādā enerģētikas, valsts pārvaldes un aizsardzības, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, kā arī ieguves rūpniecības sektoros.

Zemākais atalgojums Baltijā ir izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sektorā. Igaunijā tur strādājošie saņēma 819 eiro bruto vidējo mēnešalgu, Latvijā – 638 eiro, bet Lietuvā – 566 eiro.

Latvijas darba devēju prognozes liecina, ka 2018. gadā lielais vairākums jeb 89% uzņēmumu turpinās palielināt savu darbinieku atalgojumu, secināts konsultāciju kompānijas “Fontes” atalgojuma pētījumā. “Fontes” prognozes liecina, ka konkurence par darbiniekiem arvien pieaugs un darba devējiem būs jādomā, kā noturēt esošos darbiniekus. Daļai uzņēmēju tas nozīmē pārskatīt atalgojuma līmeni.

Ja tas netiks darīts, Latvijas iedzīvotāji darbu meklēs citās valstīs. Kā liecina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas aptaujas dati, galvenais iemesls, kāpēc cilvēki pārceļas dzīvot un strādāt uz ārvalstīm, ir atalgojums, kas Latvijā bijis pārāk zems. Starp iedzīvotājiem, kuri pazīst kādu, kurš ir pārcēlies strādāt uz ārvalstīm, jo Latvijā saņemtais atalgojums bijis pārāk zems, lielāku īpatsvaru veido gados jaunākie (vecumā no 18 līdz 34 gadiem) strādājošie, iedzīvotāji ar vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem, kurzemnieki, kā arī lauku iedzīvotāji.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Šodien lietuviešu delfos ir statistika par neto algām.Latvija pēdējā vietā.Lietuvā vidēji 10% augstākas algas, nemaz nerun\ajot par Igauniju.
    Kaut kas tiek nelietderīgi uzturēts.

  2. Somi un zviedri vēl vairāk.

  3. Nekorekts pētījums Atbildēt

    Algas ir vērts publicēt un salīdzināt ar citām valstīm pēc principa – algas un cenas katrā valstī. Cik mājoklis, cik komunālie, cik benzīns, cik obligātā apdrošināšana, medicīnas pakalpojumi utt., kādas sociālās garantijas saņem nodokļu maksātājs. Man draudzene Vācijā skaistus zobus salika, ko visu viņai apmaksāja no sociālām iemaksām u.c., tāpat tur vēl ir n-tās ar veselību saistītas būtiskas apmaksas. Pie mums stomatologa pakalpojumi ir ļoti dārgi, pie kam viss ir jāsedz pašam, ikmēneša soc.nodokļi nedod pilnīgi neko, ja nu vienīgi slimības lapas apmaksa, ja saslimsti. Plika alga neko neizsaka, svarīgi, ko attiecīgajā valstī par to var nopirkt. Ja algas lielākas, bet cenas zemākas, tātad algas sanāk vēl augstākas, savukārt, ja algas zemākas pret to, ka cenas augstākas kā salīdzināmās valstīs, tad algas sanāk vēl zemākas. Ir nekorekti salīdzināt tikai algas.

  4. augstakas algas apdrošināšanas jomā- kautkas tāds var tikai LV notikt!!!
    vesela nozare sūdzas par zaudējumiem, pacelt cnu teju 2 un vairāk reižu un šajā jomā strādājošie nopelna lielākās algas Latvijā!!!lai gan viņu pienestā pievienotā vērtība salidzinot pat tanti kura ražo maizi un sieru mājās- ekonomikai dod 0!!!!

Vēlas oficiālu jaunuzņēmumu dienuStarptautiskā tehnoloģiju un jaunuzņēmumu konference "Digital Freedom Festival" ("DFF") šogad pulcēs apmēram 1300 jaunuzņēmumu un investoru pārstāvju.
Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+