Ekonomika
Bizness

Igauņi turpina maksāt akcīzi Latvijai 16


“Alko 1000” veikalā notikusi paplašināšanās – jau tā plašajā veikalā vienā stūrī izlauzta siena un izveidota vēl viena pārdošanas zāle.
“Alko 1000” veikalā notikusi paplašināšanās – jau tā plašajā veikalā vienā stūrī izlauzta siena un izveidota vēl viena pārdošanas zāle.
Foto – Uldis Graudiņš

Akcīzes nodokļa likmes kāpums no šā gada 1. marta alum par 34%, stiprajam alkoholam – mazāk, un tātad grādīgo dzērienu cenas sadārdzinājums nav slāpējis ziemeļu kaimiņu igauņu vēlēšanos iepirkties robežpilsētās. Latvijas valsts budžetam krietns papildinājums, kas gan var kādā brīdī apsīkt, brīdina uzņēmēji. Rodas gan iespaids, ka nākamajos gados iecerētais mērenais akcīzes nodokļa kāpums igauņu pircēju plūsmu uz Latvijas veikaliem neatturēs. Savukārt VID secina, ka, uzlabojoties situācijai tautsaimniecībā, vairāk alkoholiskos dzērienus dzer arī vietējie.

 

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Pērk kā agrāk

“Latvijas Avīze” aizvadītajā mēnesī pārliecinājās, ka tirgošanās ar alkoholiskajiem dzērieniem piecos specializētajos robežpilsētas Valkas veikalos turpinās kā agrāk. Aizvadītajā sestdienā Valkas–Valgas robežtirgus dalībnieki un viesi, tostarp no Igaunijas, izmantoja iespēju iepirkties arī specializētajos dzērienu veikalos, ieliet saviem spēkratiem degvielu degvielas uzpildes stacijās un baudīt labu noskaņojumu.

“Pēc 1. marta, kad kāpa akcīzes nodoklis, pilnīgi nekas nav mainījies. Igauņi sākumā nezināja par sadārdzinājuma iemesliem. Mēs vēlāk redzējām, ka viņus tas neuztrauca. Arī patlaban labi apmeklētās sestdienās pārdevējas mūsu veikala četrās kasēs apkalpo aptuveni 1000 pircēju, kuriem drukā 3000 pirkumu čekus. Cilvēkiem dažkārt jāstāv rindā pat 20 minūtes,” stāsta “Alko 1000” veikala vadītāja Sabīne Dubrovska. Viņas vadītais veikals izvietots Latvijas–Igaunijas robežpunktā, kur atrodas arī akcīzes preču glabātava. Igaunijas uzņēmējam piederošie “Alko 1000” veikali atrodas arī Grenctālē, Apē un Ainažos.

Cik tad liels pēc 1. marta bija grādīgo dzērienu cenas kāpums, kas, visticamāk, neietekmēja igauņu izvēli? Lūk, dažu populāru produktu cenas salīdzinājums. “A.Le.Cog Premium” 0,33 litru tilpuma 24 alus kārbu kaste pirms sadārdzinājuma “Alko 1000” veikalā maksāja 8,99 eiro, kopš 1. marta – 10,99 eiro. Citos veikalos Igaunijā cena tuvojas 18 eiro un pat būtiski to pārsniedz. Precizēšu, ka Igaunijas pircēji savā valstī maksā arī depozītmaksu par iepakojumu, kuru vēlāk var atgūt, tomēr cenu tā sadārdzina.

“Laua Viin” degvīnam 0,5 litru tilpuma pudelē ar 40% absolūtā alkohola saturu cena kāpa no 4,65 eiro līdz 5,19 eiro. Salīdzinājumam – “Selver” veikalā Valgā šā produkta cena ir 6,99 eiro, bet “Konsum” veikalā Tartu akcijas cena bija 7,19 eiro. Igauņiem garšo 35 grādu stipruma “Jagermeister” liķieris. “Alko 1000” veikalā Valkā viena litra šā produkta pudele maksā 15,99 eiro, “Selver” veikalā aiz robežas tikpat daudz maksā divas reizes mazāks šā liķiera daudzums.

 

Tarmo nodokļi nebiedē

“Alko 1000” veikalā redzams, ka nesen notikusi paplašināšanās – jau tā plašajā veikalā vienā stūrī izlauzta siena un izveidota vēl viena pārdošanas zāle. “Visticamāk, uzstādīsim vēl vienu kases aparātu. Tad mums to būs pieci. Mums sokas aizvien labāk. Tiesa gan, esmu piesardzīga. Patlaban valsts budžets iegūst papildu naudas ienākumus no pierobežas tirdzniecības, valstij īpaši nepiepūloties. Ja sekos būtisks akcīzes nodokļa kāpums, Valkā alkoholisko dzērienu bizness ies uz grunti,” teic S. Dubrovska. Viņa piebilst – tas nozīmē būtisku darba vietu samazinājumu, veikalā pavisam strādā 30 darbinieki. Vēl atgādināsim – Igaunijas pircēji samaksā Latvijas budžetā arī PVN un akcīzes nodokli par degvielu. Latvijā iecerētās iepakojuma depozītsistēmas ieviešana arī varētu mazināt pierobežas tirdzniecības pievilcību.

Tarmo ir tālbraucējs šoferis, dzīvo Tirvā – pilsētā, kas atrodas Valgas apriņķī. Viņš aizvadītajās brīvdienās brauca uz Valgas robežtirgu pirkt ķiršu stādus, skujeņus un citus augus (Latvijā arī stādiem cenas ir daudz lētākas nekā Igaunijā). Tarmo “Alko 1000” veikalā pirka arī 10 kastes “A.Le Cog Premium” alu, tostarp četras kastes kaimiņam un sešas kastes darba kolēģim, trīs “koferus” “Cēsu alus” darīto “Brūža nefiltrēto” (sev). Igauņu šoferis pastāstīja, ka pielējis pilnu bāku arī savam spēkratam.

Tarmo teic, ka esot grēks neizmantot alkoholisko dzērienu pirkšanas iespēju Latvijā. Viņš braucot uz Valku pirms jubilejām vai svētkiem, pirms Ziemassvētkiem alkoholisko dzērienu veikalā atstājis 250 eiro. Tarmo akcīzes nodokļa palielināšana Latvijā nebiedējot.

 

Alum Latvijā akcīze 2,5 reizes mazāka

Likumā “Par akcīzes nodokli” teikts, ka no nākamā gada 1. marta akcīzes nodoklis alum kāps mazāk nekā šajā gadā – par aptuveni 10%.

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) teic, ka šā gada pirmajos trīs mēnešos (kad akcīzes nodoklis bija celts vienu mēnesi, kopš 1. marta) akcīzes nodokļa ieņēmumi par alkoholiskajiem dzērieniem, ieskaitot alu, bija 48,11 milj. eiro – par 9,11 milj. eiro vairāk nekā gadu agrāk. Izrādās, ka akcīzes nodokļa ieņēmumu plāns par alkoholiskajiem dzērieniem izpildīts par 102%, tā pārpilde bija 1,15 milj. eiro, savukārt ieņēmumu plāns par alu atpaliek no plānotā par 0,67 milj. eiro jeb par 5%.

“Akcīzes nodokļa ieņēmumu par alkoholiskajiem dzērieniem palielinājumu veicināja akcīzes nodokļa likmju kāpums 1. martā un arī legālā alkohola pārdošanas daudzumu palielināšanās,” teic VID sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Sandra Notruma.

VID ir arī apkopojis provizoriskos datus par alkohola tirdzniecības apjomiem Igaunijas pierobežā (Valkā, Ainažos, Rūjienā un Apē) – šajā reģionā 2017. gadā pavisam pārdoti aptuveni astoņi miljoni litru stiprā alkohola un aptuveni 16 milj. litru alus. Salīdzinājumam – 2016. gadā bija attiecīgi aptuveni divi miljoni litru un aptuveni deviņi miljoni litru. “Tādējādi secināms, ka no kopējā legālā alkohola patēriņam pārdotā daudzuma Latvijā 2017. gadā aptuveni 13,6% no stiprā alkohola segmenta un aptuveni 9,9% no alus segmenta pārdoti Igaunijas pierobežas reģionā,” tā S. Notruma.

VID ir arī aptuveni novērtējis akcīzes nodokļa summu, kas varētu būt iekasēta Latvijas valsts budžetā par Igaunijas pierobežā pārdoto alkoholu: 2017. gadā – 25,6 milj. eiro, kas ir būtiski vairāk nekā 2016. gadā iespējami iekasētā akcīzes nodokļa summa (6,7 milj. eiro).

VID arī vērš uzmanību, ka legālā alkohola tirgus apjomi 2017. gadā palielinājušies ne tikai uz Igaunijas pierobežas tirdzniecības apjomu kāpumu. Aprēķini rādot, ka arī vietējo iedzīvotāju pirktspēja ir bijusi pietiekami augstā līmenī, lai saglabātu lēnu, bet stabilu legālā alkohola tirgus kāpumu arī pie ikgadējā akcīzes nodokļa lik­mju kāpuma.

S. Notruma: “Latvijā īstenotā akcīzes nodokļa politika ir prognozējama (likmju paaugstināšanas grafiks tiek noteikts nākamajiem trīs gadiem), optimāla un sabalansēta gan ar iedzīvotāju pirktspējas iespējām, gan ar kaimiņvalstu akcīzes nodokļa politiku (Latvijā ir līdzvērtīga likme stiprajam alkoholam ar Lietuvu, tomēr salīdzinājumā ar Igauniju tā ir 1,5 reizes zemāka, savukārt alus akcīze Latvijā ir par 5% zemāka nekā Lietuvā, taču starpība ar Igauniju ir 2,5 reizes).”

LA.lv