Mobilā versija
Brīdinājums +10.2°C
Gaitis, Gaits, Karīna
Otrdiena, 17. oktobris, 2017
6. oktobris, 2017
Drukāt

Igauņi valsts pārvaldi grib ielikt kabatā (6)

Igaunijas prezidentūras fotoIgaunijas prezidentūras foto

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida

“Visas Eiropas Savienības dalībvalstis apstiprinājušas, ka līdz 2018. gada beigām būs pabeigušas ieviest Vienoto digitālo tirgu. Taču ar to nav gana! Nepieciešamas investīcijas infrastruktūrā, īpaši 5G tehnoloģijās, arī mākslīgajā intelektā un superdatoros, kas būs mūsu nākotne. Eiropai jābūt tehnoloģiju attīstības priekšgalā, mums jāpanāk, ka Eiropa ir vispievilcīgākā platforma datu ekonomikai,” septembra beigās notikušajā pirmajā digitālajā samitā, kas norisinājās ES prezidējošās valsts Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, sacīja Igaunijas premjers Jiri Ratass. Samitā visu 28 ES valstu līderi diskutēja par pieciem digitālas Eiropas stūrakmeņiem – kiberdrošību, e-pārvaldību, digitālo ekonomiku, labāku datu izmantošanu viscaur Eiropā un darbaspēka nākotni.

“Mums jārīkojas ātri, taču to nedarām. Kopš 2015. gada EK atbalstījusi 24 likumdošanas izmaiņas, taču tikai sešas ir īstenotas. Kaut arī premjeri ir par, valstu valdības visu bloķē. Tam ir jāmainās, un pusotra gada laikā viss ir jārealizē,” neapmierināts ar līdzšinējiem valstu lēmumiem bija Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, EK prezidents.

 

Jāuzticas e-pakalpojumiem

J. Ratass uzsvēra, ka visā Eiropā visiem valsts institūciju pakalpojumiem jābūt digitāliem, tādējādi atvieglojot gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu dzīvi. “Digitalizācija valsts pārvaldi padarītu daudz efektīvāku un sabiedrību – uz nākotni orientētāku. Lai to paveiktu, nepieciešama e-pārvaldības deklarācija, kuru vajadzētu pieņemt jau tuvākajā laikā. Taču e-pārvaldība nestrādās, ja cilvēki neuzticēsies e-pakalpojumiem un digitālajām ierīcēm. Tas savukārt noved pie kiberdrošības – mums jālieto sistēmas un rīki, kas ir droši un regulēti. Tāpat nedrīkst aizmirst par cilvēku izglītošanu,” norādīja Igaunijas premjers.

Visbeidzot – Eiropai kardināli jāpārdomā viss darba tirgus un darbaspēka nākotne, izglītības un sociālās sistēmas.

 

Papīrs kā fosilais kurināmais

Savukārt Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida uzsvēra, ka Eiropa un tās iedzīvotāji vairs nevar ilgāk gaidīt uz valstu palīdzību kibertelpas attīstībā. “Cik vēl ilgi cilvēkiem būs jādzīvo bez e-parak­stiem, kurus atpazītu un pieņemtu visā pasaulē? Mēs negribam izskaust pases, taču kā ar kiberpasauli? Digitāla Eiropa nav tikai jaunu cilvēku sapnis. Digitalizācija palīdzētu arī cilvēkiem, kuri dzīvo laukos, nomaļus no citiem, un kuriem ceļā uz valsts institūcijām nākas patērēt ievērojamus līdzekļus un laiku. Birokrātija patīk lielajiem uzņēmējiem, bagātniekiem, kamēr mazie cilvēki zem birokrātijas sabrūk,” uzsvēra Igaunijas prezidente. Viņa sacīja, ka arī Igaunijā bija jāpieliek lielas pūles, lai cilvēki aprastu ar e-pakalpojumiem, taču ieguvumi ir pārāk viennozīmīgi.

“Papīri ir kā fosilais kurināmais – ar laiku kļuvuši politiski sarežģīti, pārvēršoties birokrātiskā mašīnā. Cilvēki ir slinki. Vismaz igauņi un mēs negribam ņemties ar papīru kaudzēm. Tomēr nedrīkstam aizmirst par drošību un izglītību, jo tikai labas zināšanas mums ļaus būt pasargātiem. Es to saucu par kiberhigiēnu. Gadsimtiem ilgi mācām bērniem mazgāt rokas, lai nesaķertu slimības. Tagad būs līdzīgi ar digitālajiem pakalpojumiem,” norādīja prezidente.

 

Grib lielāku nodokli tehnoloģiju milžiem

Samitā darbakārtībā nebija paredzētas sarunas par nodokļu izmaiņām ES, taču Francijas prezidentam Emanuelam Makronam tomēr izdevās sasāpējušo jautājumu pie apaļā galda apspriest ar citiem līderiem. Galvenā prezidenta vēlme, ko atbalstījušas jau 19 ES dalībvalstis, ir bargāki nodokļi Eiropā bāzētajiem tehnoloģiju gigantiem, piemēram, “Goo­gle”, “Facebook”, “AirBnB” u. c., kuri šobrīd maksā nodokļus no gūtās peļņas, bet Makrona ideja ir šiem uzņēmumiem nodokļus likt maksāt no kopējā apgrozījuma. Idejas atbalstītāji norāda, ka līdzšinējā nodokļu politika ļāvusi šādām kompānijām ietaupīt miljardiem eiro, ko citādi nāktos samaksāt ES valstīs. Tomēr ne visi atbalsta šādu ideju. Piemēram, Īrijas premjers Leo Veredkers satraucas, ka tādējādi Īriju pametīs “Apple”, “Face­book” un “Google”, kas to izvēlējušies par mītnes zemi Eiropā. Arī Luksemburga un, pēc Veredkera domām, Nīderlande, Beļģija un Skandināvijas valstis par ideju nav pārāk augstās domās, norādot, ka minētajām valstīm ir līdzīgi būvētas ekonomikas, kas jau tagad ir ļoti modernas un digitālas.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Mums ierēdņu milzu armija jau sen ielikuisi valsti sev kabatā! Droši vien esam daudziem priekšā šajā ziņā! Nez ko par to teiktu tie puiši, kas cīnījās un krita par mūsu zemi un brīvību pie Lestenes, Džūkstes, Pilsblīdenes?! Ko viņi šodien pateiktu mūsu vidēji statistiskajam lecīgajam sārtvaidzim ar izteiktu labklājības vēderiņu?! Ko viņi izdarītu?!

    • Pie varas iecimdarojās tie sārtvaidži, kuriem Latvija ir kārtējā izlaupāmā un notirgojamā teritorija :(((

    • Pie varas iecimdarojās tie sārtvaidži, kuriem Latvija ir kārtējā izlaupāmā un notirgojamā teritorija :((( .

  2. ” … Digitāla Eiropa nav tikai jaunu cilvēku sapnis. Digitalizācija palīdzētu arī cilvēkiem, kuri dzīvo laukos, nomaļus no citiem, un kuriem ceļā uz valsts institūcijām nākas patērēt ievērojamus līdzekļus un laiku. Birokrātija patīk lielajiem uzņēmējiem, bagātniekiem, kamēr mazie cilvēki zem birokrātijas sabrūk …”
    /
    Īpaši LATVIJĀ jābaro birokrātu tūkstoši !

  3. Kapēc nesekojam Igaunijas piemēram? Atbildēt

    Kapēc neapvienojam vienā ministrijā vismaz veselības aprūpi un sociālos jautājumus,kā to jau sen ir izdarījuši igauņi? Un,ne jau tikai igauņi vien,bet gan vesela virkne Eiropas valstu,Grieķiju ieskaitot! Kas traucē??

Draugiem Facebook Twitter Google+