Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
27. augusts, 2016
Drukāt

Igauņi vētī prezidenta kandidātus

Foto - POSTIMEES/LETAFoto - POSTIMEES/LETA

Balsojumā Rīgikogu favorīti ir parlamenta spīkers Eiki Nestors (no labās) un bijušais eirokomisārs Sīms Kallass, bet tālākajā balsošanā elektoru kolēģijā vairojas citu pretendentu izredzes.

Igaunijas parlamentam 29. augustā jāizrauga ­jauns­ valsts galva, jo pašreizējā prezidenta Tomasa Ilvesa otrais piecu gadu amata termiņš noslēdzas oktobrī. Lai kļūtu par prezidentu, kandidātam ir jāsaņem vismaz divas trešdaļas balsu (68) parlamentā, kur ir 101 deputāts. Ja neviens no prezidenta amata kandidātiem pirmajās trīs kārtās to negūst, prezidentu ievēl elektoru kolēģija, kurā ietilpst parlamenta deputāti un pašvaldību pārstāvji. Nepieciešamības gadījumā 335 elektoru kolēģijas balsojums plānots 24. septembrī.

 

Favorīti – parlamenta spīkers un bijušais eirokomisārs

Igaunijas valdošās Reformu partijas valde atbalstījusi koalīcijas partneres Sociāldemokrātiskās partijas priekšlikumu valsts prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā balsot par parlamenta spīkera Eiki Nestora kandidatūru, bet otrajā un trešajā kārtā – par bijušā eirokomisāra Sīma Kallasa kandidatūru. Tādējādi balsojumā parlamentā par nākamo Igaunijas prezidentu varētu tikt ievēlēts Nestors vai Kallass, bet izvēle būs atkarīga no parlamenta opozīcijā esošās Centra partijas. Nestors pārstāv sociāldemokrātu partiju, bet Kallass ir Reformu partijas kandidāts. Reformu partijai un sociāldemokrātiem parlamentā ir 45 mandāti, bet prezidenta ievēlēšanai parlamentā ir nepieciešams vismaz 68 deputātu atbalsts. Valdības koalīcijā ietilpstošā “Tēvzemes” un “Res Publica” savienība prezidenta amatam izvirzījusi bijušo tieslietu kancleru Allaru Jeksu, kuram paudusi atbalstu arī opozīcijā esošā Brīvā partija. Opozīcijā esošā Centra partija prezidenta amatam izvirzījusi bijušo izglītības ministri Mailisu Repsu, bet opozīcijā esošā Konservatīvā tautas partija – savu priekšsēdētāju Martu Helmi. Igauņu analītiķis Metjū Krandels nodēvējis Sīmu Kallasu par “politisko smagsvaru, kura ievēlēšana par prezidentu liktu Igauniju drošās rokās grūtā laikā”. Viņaprāt, Kallass “spētu iesaistīties debatēs par ekonomiskiem un Eiropas politikas jautājumiem kā eksperts, lai gan bez Ilvesa asprātībām tviterī”. 67 gadus vecais Kallass agrāk bijis Eiropas Komisijas viceprezidents, Igaunijas premjerministrs, ārlietu ministrs, finanšu ministrs un Igaunijas Bankas prezidents. Igaunijas bijusī ārlietu ministre Marina Kaljuranda, kura vai visās aptaujās izrādījusies vispopulārākā kandidāte, paziņojusi, ka nekandidēs balsojumā parlamentā, bet varētu atkal izvirzīt savu kandidatūru, ja tiks sasaukta elektoru kolēģija.

 

Cenšas izkļūt no Kremļa ēnas

Nopietnas atšķirības kandidātu viedokļos par attiecību veidošanu ar Maskavu, kas cenšas attaisnot savu agresīvo politiku ar “tautiešu aizstāvības nepieciešamību”, sarežģī jauna valsts galvas izvēli. Ņemot vērā Krievijas veikto Krimas apgabala aneksiju un agresiju Ukrainas austrumos, Igaunijas prezidenta amats, kas lielā mērā ir reprezentatīvs un simbolisks, ir ieguvis politisku svarīgumu, daļēji pateicoties pašreizējā prezidenta Tomasa Ilvesa uzstājīgajiem aicinājumiem Eiropas Savienībai un NATO atbalstīt Igauniju un tās kaimiņvalstis Baltijā, atzīmē izdevums “Politico”. Opozīcijā esošā Centra partija ilgu laiku aizstāvējusi ciešāku attiecību veidošanu ar Maskavu. 2004. gadā Centra partija parakstīja sadarbības līgumu ar Kremļa partiju “Vienotā Krievija”, abām pusēm apņemoties panākt “draudzīgas kaimiņattiecības un dziļāku divpusēju sadarbību”. Tagad Centra partijas kandidāte Mailisa Repsa ir lauzusi šo tradīciju, paziņojot, ka viņa “nav Krievijas draugs”. Centra partijas ilggadējais līderis Edgars Savisārs, kurš ieņēmis arī Tallinas mēra amatu, ir viens no populārākajiem politiķiem Igaunijas krievu kopienā. Pēdējos gados Savisārs smagi slimojis, mazinot politisko aktivitāti. Igaunijas Drošības dienests atzinis, ka viņa darbībā ir “Krievijas ietekmes risks”. Centra partijas pretendentu sacensībā Repsa izkonkurēja Savisāru, paziņojot, ka “ir jāizved partija no izolācijas”, kurā to novedis Savisārs. Lai gan Repsa 2004. gadā bija viena no sadarbības līguma parakstītājām ar Kremļa partiju, šogad viņa centās panākt šīs vienošanās anulēšanu, jo “ir mainījusies ģeopolitiskā situācija”. Repsa uzskata, ka Igaunijas drošība iegūtu no labām attiecībām ar kaimiņvalstīm, tostarp ar Krieviju. Igaunijas dalību ES un NATO neviens neapšauba, tāpēc Centra partija iekšpolitikā koncentrējas uz ekonomiskajiem jautājumiem.

Ja nāktos rīkot trešo balsošanas kārtu elektoru kolēģijā, labākas izredzes būtu Centra partijai, jo tā ir plašāk pārstāvēta lauku apvidos, kur tiek kritizēti valdošās Reformu partijas pasākumi mazo Igaunijas pašvaldību likvidēšanai. Reformu partijas pārstāve un ekonomikas ministre Kristena Mihale atzinusi, ka ir ierobežotas iespējas panākt izšķirošu pārsvaru balsojumā parlamentā. Līdzīgās domās ir Eiroparlamenta deputāts no Reformu partijas, bijušais Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets, jo Centra partijas interesēs ir panākt balsojumu elektoru kolēģijā.

Juristu Allaru Jeksu atbalsta valdības koalīcijā ietilpstošā “Tēvzemes” un “Res Publica” savienība, kā arī opozīcijā esošā Brīvā partija. Viņa izredzes vairotos, ja balsojums notiktu elektoru kolēģijā. Ļoti būtiskajā jautājumā par attiecībām ar Krieviju Jekss ieņem vidus pozīciju starp Reformu partijas uzsvērto Krievijas apdraudējumu un Centra partijas nobīdi uz ekonomisko sakaru veicināšanu. “Mums jācenšas veidot pēc iespējas labākas attiecības ar visām kaimiņvalstīm, taču mēs nevaram aizmirst, ko Krievija izdarījusi Ukrainā, Krimā, Gruzijā,” uzskata Jekss.

 

Ilvess izceļ “politisko saprātīgumu”

Vēlētāji sagaida, ka Igaunijas parlamentā pārstāvētās partijas spēs vienoties par nākamo valsts prezidentu, bet, ja parlaments to nespēs, tā reputācija tiks vēl vairāk iedragāta, intervijā laikrakstam “Postimees” paziņojis Igaunijas prezidents Tomass Ilvess. “Mums nevajag konstitucionālu farsu. Domāju, ka arī vēlētāji sagaida, ka viņu ievēlētie deputāti spēs vienoties Igaunijas labā. Ja viņi nespēs vienoties, vēl vairāk tiks iedragāta Rīgikogu reputācija,” viņš teica. “Ir jāizbeidz kuluāru sarunas. Cilvēkiem ir jāvienojas parlamentā. Mums ir pārstāvnieciskā demokrātija. Esam izvēlējušies šos cilvēkus, lai viņi sanāktu kopā un vienotos,” uzsvēra Igaunijas prezidents. “Šajā prezidenta vēlēšanu kampaņā mani satrauc tas, ka cilvēki nav paši sev formulējuši, kāda ir prezidenta loma. Mēs jau kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem zinām, ka tad, kad toreizējais prezidents mēģināja vairākos gadījumos uzlikt (politisku) veto, to beigās noraidīja (Augstākā tiesa). Veto var uzlikt tikai tam, kas neatbilst konstitūcijai,” norādīja valsts galva. Ilvess, kura amata termiņš beigsies šoruden, atzīmēja, ka valsts vadītājam svarīga īpašība ir politiskais saprātīgums. “Ir daži cilvēki, kuri gadiem ilgi ir bijuši iesaistīti ārpolitikā, tomēr es nevēlētos, ka kāds no viņiem kļūst par Igaunijas prezidentu. Es te nerunāju par pašreizējiem kandidātiem,” viņš piebilda.

 

Diskutē par tiešām vēlēšanām

Prezidenta kandidātiem ir dažādi viedokļi par to, vai valsts galva būtu jāizrauga tiešās vēlēšanās. Parlamenta spīkers Eiki Nestors atbalsta pašreizējo sistēmu. Viņaprāt, prezidentu izraugot 101 parlamenta deputātam, ir daudz mazāka iespēja kļūdīties, nekā vispārējās vēlēšanās izraugot vienu spēcīgu personību. Reformu partijas kandidāts Sīms Kallass uzskata, ka varētu apsvērt rīkot prezidenta tiešas vēlēšanas, taču tad precīzāk jānosaka prezidenta un premjerministra pilnvaras. Allars Jekss sliecas atbalstīt tiešas valsts galvas vēlēšanas, jo nevajadzētu baidīties dot vēlētājiem šādas pilnvaras, ja arī tiktu izraudzīts ne tas ideālākais kandidāts. Turklāt tiešas prezidenta vēlēšanas ļautu izvairīties no partiju aizmuguriskiem darījumiem. Centra partijas kandidāte Mailisa Repsa atbalsta tiešu prezidenta vēlēšanu rīkošanu.

 

UZZIŅA

Igaunijas prezidenta amata kandidāti

Eiki Nestors, parlamenta spīkers, Sociāldemokrātiskā partija

Sīms Kallass, EK bijušais viceprezidents, ekspremjers, ārlietu ministrs, finanšu ministrs un Igaunijas Bankas prezidents, Reformu partija

Mailisa Repsa, bijusī izglītības ministre, Centra partija

Allars Jekss, bijušais tieslietu ministrs, “Tēvzemes” un “Res Publica” savienība, Brīvā partija

Marts Helme, Konservatīvā tautas partija

Marina Kaljuranda, bijusī ārlietu ministre, neatkarīgā kandidāte

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+