Mobilā versija
+3.1°C
Daina, Dainis, Dainida
Pirmdiena, 23. oktobris, 2017
10. februāris, 2017
Drukāt

Igauņiem ir ko pamācīties no latviešiem, atzīst prezidente Kaljulaida (1)

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida piedalās preses konferencē Rīgā 8.februārī pēc tikšanās ar Latvijas, Lietuvas un Vācijas prezidentiem Rīgas pilī. Foto - LETAIgaunijas prezidente Kersti Kaljulaida piedalās preses konferencē Rīgā 8.februārī pēc tikšanās ar Latvijas, Lietuvas un Vācijas prezidentiem Rīgas pilī. Foto - LETA

Mēs varam no Latvijas mācīties, kā sagaidīt savu laiku un izmantot savas ekonomiskās iespējas, šādu viedokli intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” pauda Igaunijas Valsts prezidente Kersti Kaljulaida, atbildot uz jautājumu, vai ir kādas jomas, kurās Igaunija var mācīties no Latvijas.

“Piemēram, tagad Igaunijā vidējais ienākumu līmenis ir jau tik augsts, ka neviens, visticamāk, tur nevēlas būvēt rūpnīcu vienkārši tāpēc, ka grib ietaupīt izmaksas. Un droši vien, ka jūs iegūstat vairāk šāda veida investīciju, nekā būtu mūsu spēkos,” vērtēja Kaljulaida.

Viņa uzskata, ka Latvija izmanto savas iespējas šeit un tagad, savukārt Igaunijai tagad jāskatās uz citām iespējām, lai ekonomika turpinātu augt.

“Es nekādā veidā neredzu, ka Latvijai klājas sliktāk vai tā ir izdarījusi kaut ko sliktāk nekā Igaunija. Valstis ir citos attīstības ciklos. Mēs neesam viena un tā pati valsts, un katrai valstij ir citas priekšrocības katrā laika posmā,” uzskata Kaljulaida.

Viņa redzot divas nācijas, kas ir veiksmīgi reformējušās, līdzīgi kā arī Lietuva un citas valstis Austrumeiropā. Valstis, kas veiksmīgi izgājušas cauri milzīgam transformācijas procesam – visas kopā. Paskatoties, ko esam izdarījuši 25 gados, viņas vērtējumā ir grūti atrast līdzīgus veiksmes stāstus, un tur mēs neatšķiramies nekādā veidā.

Komentējot bijušā Igaunijas Valsts prezidenta Tomasa Heindrika Ilvesa skatījumu, nelabprāt raksturojot trīs Baltijas valstis kā savā ziņā vienu vienību, pašreizējā Valsts prezidente norādīja, ka, ceļojot pa savām kaimiņvalstīm ap Baltijas jūru, redzot, ka visas šīs valstis ir ļoti līdzīgas uzskatos, tās ir ļoti līdzīgas arī pēc to ekonomiku lieluma globālā kontekstā.

“Jā, ja raugās reģionāli, tad mēs joprojām esam daudz mazāki nekā valstis ziemeļos. Bet, raugoties globāli, tā visa ir viena zona. Mums ir lielas priekšrocības, kad strādājam cieši kopā. Piemēram, mums ar Somiju ir plāni savstarpēji apmainīties ar digitālo informāciju tiešsaistē. Tas ir kaut kas, ko neatradīsit nekur citur. Vienlaikus Latvija un Igaunija sadarbojas, lai radītu platformu digitālajiem parakstiem abās valstīs. Atkal – jūs nekur citur kaut ko tādu neatradīsit,” piemērus minēja Kaljulaida.

Tas visā reģionā rada globālas priekšrocības. Jo vairāk mēs visi kopā uzlūkojam sevi kā lielāku vienību, jo labāk mums visiem, uzskata Igaunijas prezidente. Tāpēc trīs Baltijas valstu sadarbības formāts, ziemeļu-Baltijas “sešinieks”, kā arī ziemeļu-Baltijas “astotnieks”, pēc viņas domām, ir svarīgi sadarbības formāti.

“Bet, protams, Tomass Hendriks Ilvess kādreiz teica, ka neviens sevi nedēvē par “beniluksieti”, un tieši tāpat mēs esam lietuvieši, latvieši un igauņi, mēs neesam baltieši – tur es viņam pilnīgi piekrītu,” atzina Igaunijas prezidente.

Runājot par Krieviju, viņa vērtēja, ka šī valsts nu jau globāli, bet pavisam noteikti Eiropā mēģina vienu pret otru sarīdīt visus. Krievija cenšas izmantot plaisas Eiropas vienotībā, padarīt tās lielākas, mēģina ietekmēt valsts demokrātiskos procesus un diskusijas. Pēc Kaljulaidas domām, labākais veids, kā cīnīties pret šiem mediju un komunikācijas elementiem, ir atklāti teikt, ka tie tiešām pastāv.

Viņa pauda nožēlu, ka pašlaik nevaram uzturēt normālas politiskās un ekonomiskās attiecības ar Krieviju. “Es ļoti gribētu, lai mūsu kaimiņvalsts dzīvotu līdzīgā vērtību telpā kā mēs un būtu ceļā uz kļūšanu par patiesu liberālo demokrātiju. Diemžēl tas tā nenotiek. Un mums vajag pieņemt, ka tas tā ir. Bet vienlaikus es uzskatu, ka Krievijai vajag sākt mainīties no iekšpuses, no turienes vajag nākt pirmajam solim. Sākt atkal respektēt savas starptautiskās saistības. Pirms tas notiek, es nedomāju, ka mums – nevienam no mums Eiropā – varētu būt ciešākas politiskās attiecības ar šo valsti,” teica Igaunijas prezidente.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Vienigais ko macities ir pilisana Kreivam un naudas rausanai no valsts , kukulosana.

Draugiem Facebook Twitter Google+