×
Mobilā versija
Brīdinājums +23.0°C
Jautrīte, Kamila, Digna, Sāra
Ceturtdiena, 19. jūlijs, 2018
18. decembris, 2017
Drukāt

Igaunijā 21,1% iedzīvotāju pērn dzīvoja relatīvā nabadzībā (4)

Foto - Zane Bitere/LETAFoto - Zane Bitere/LETA

Ilustratīvs foto.

Igaunijā pērn 21,1% iedzīvotāju jeb gandrīz 276 000 cilvēku dzīvoja relatīvā nabadzībā, paziņoja Igaunijas Statistikas departaments.
Salīdzinot ar 2015.gadu, relatīvā nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaits samazinājies par 0,2 procentpunktiem.

2016.gadā Igaunijas iedzīvotāju ienākumi pieauga, bet ienākumu nevienlīdzība saglabājās 2015.gada līmenī. Valsts maksātie pabalsti un pensijas kavēja slīgšanu nabadzībā, jo, aprēķinā neņemot vērā pensijas un valsts pabalstus, Igaunijā relatīvā nabadzībā būtu dzīvojuši 39,2% iedzīvotāju.

Relatīvā nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaits Igaunijā samazinājies pēdējos četrus gadus – no 21,8% 2013.gadā līdz 21,1% pagājušajā gadā.

Relatīvā nabadzībā 2015.gadā Igaunijā dzīvoja cilvēki, kuru ienākumi pēc nodokļu nomaksas nepārsniedza 468 eiro mēnesī. 2015.gadā slieksnis bija 429 eiro.
Igaunijā pērn bagātāko valsts iedzīvotāju salīdzināmie neto ienākumi bija 5,8 reizes lielāki par nabadzīgāko iedzīvotāju ienākumiem.

Salīdzinot ar 2015.gadu, Igaunijā pērn samazinājusies bērnu, jauniešu un pusmūža vecuma cilvēku nabadzība, bet pieaugusi relatīvā nabadzība gados vecu cilvēku vidū.
2016.gadā relatīvā nabadzībā Igaunijā dzīvoja 41,8% cilvēku, kas sasnieguši vismaz 65 gadu vecumu, bet gadu iepriekš šis rādītājs bija 40,2%.

No nepilngadīgajiem vecumā līdz 18 gadiem relatīvā nabadzībā pērn Igaunijā dzīvoja 16,5%, kas ir par diviem procentpunktiem mazāk nekā 2015.gadā.
Izglītības līmenis ir būtisks faktors nabadzības novēršanā, liecina statistikas dati.

To Igaunijas iedzīvotāju vidū, kuri ieguvuši augstāko izglītību, pērn relatīvā nabadzībā dzīvoja 13%, bet cilvēku ar pamata vai par to zemāka līmeņa izglītību vidū 2016.gadā relatīvā nabadzībā dzīvoja 36,7%.

Statistiķu aprēķini balstīti uz sociālā pētījuma datiem. Šo pētījumi Igaunijas Statistikas departaments veic kopš 2004.gada pēc Sociālo lietu ministrijas pasūtījuma.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Divaini gan ar lielaku minimalo algu vairak nabadzigo. ka mums ar mazaku iztikas minimumu ,skaidri redzams kura valsts blefo un kura norada patiesos skaitlus

  2. jaukak jau ir rakstit pa kaiminu nabagiem neredzot sava maja totalu bankrotu

  3. Mums nabadzības nav, tā reiz kāds no deputātiem teica, neatminos tieši kurš. Bet kāpēc mums būtu jāzin par kaimiņiem ? Kāpēc Latvieši turpina aizbraukt ? Vai tas neparāda, ka Latvijā vairs nav normāli dzīves apstākļi ? Mūsu valdība tik rēķina mistiskos nodokļus, šinī gadā tik ” ļimoni”, nākamajā par tik ”ļimoniem” vairāk. Kā to visu var zināt? Un tas saucās ”nevienlīdzības mazināšana”, ”it kā” paceļot minimālo, bet tajā pašā laikā paceļot PVN. Nerunājot par citiem nodokļiem, mani būtiski ietekmēs degvielas cenas, konkrēti benzīna. Nav korekti salīdzināt iepriekšējo gadu cenas , kad krīze bija, jo naftas barela cena kritusies uz pusi. Tikai mums cena nemainās uz mazāko, bet gan pieaug un negrib vairs krist.

  4. KĀDS SATRAUKUMS PAR IGAUNIJU?! TIE IR TIKAI 21,1%!!! UN NOTEIKTI SLIŅĶI! BET CIK LATVIJĀ IEDZĪVOTĀJU DZĪVO JAU KURO GADU TOTĀLĀ NABADZĪBĀ PAR RELATĪVO NABADZĪBU NERUNĀJOT?????????????????? KAD SĀKSIET ANALIZĒT LATVIJAS SABIEDRĪBAS NABADZĪBAS IEMESLUS??? KAS NOTIEK LATVIJĀ? NAV NEVIENA RAIDĪJUMA TELEVĪZIJĀ PAR SABIEDRĪBAI AKTUĀLIEM JAUTĀJUMIEM! BAIL NO JĀŅA DOMBURA ANALĪTISKUMA??? PASTALAS!

Draugiem Facebook Twitter Google+