×
Mobilā versija
Brīdinājums +28.9°C
Hermīne, Estere
Pirmdiena, 16. jūlijs, 2018
3. jūlijs, 2018
Drukāt

Igaunijā beidzot atjaunota prāmju satiksme ar Roņu salu

Foto: shutterstock.comFoto: shutterstock.com

Ilustratīvs foto.

Igaunijā otrdien beidzot atjaunota prāmju satiksme ar Roņu salu jeb Ruhnu, kas spēcīgā vēja dēļ piecas dienas bija pilnībā pārtraukta, faktiski atstājot salu atgrieztu no cietzemes.

Roņu salas iedzīvotājiem, kas lielā mērā pelna iztiku ar tūrisma pakalpojumiem, šovasar neklājas viegli, jo tieši pirms Jāņiem sabojājās katamarāns “Runo”, kas līdz tam uzturēja regulāru un diezgan ātru satiksmi starp Pērnavu un Igaunijas attālāko salu.

Katamarāna remonta laikā to aizvieto nelielais kompānijas “Kihnu Veeteed” prāmis “Amalie”, kas gan kursē tikai uz Sāremu, bet stiprā vēja dēļ kopš 29.jūnija bija slēgts arī šis maršruts.

“Amalie” tagad atsācis kursēt, bet katamarāns joprojām atrodas remontā, ko solīts pabeigt līdz jūlija nogalei.

Ruhnu pagasta vecākais Jāns Urvets jau pirms nedēļas izteicās, ka katamarāna remonta dēļ salu pa Jāņiem nav apmeklējuši vismaz 400 tūristi un saliniekiem, kam trīs mēnešu laikā ar tūrisma pakalpojumiem jānopelna iztika visam gadam, tas ir visai būtisks zaudējums. Pēc viņa teiktā, lai gan ir vasara, salā izskatās tukšs kā oktobrī vai novembrī.

Roņu salas svētku rīkotājs Martins Adamso savukārt paudis cerību, ka katamarāns būs darba kārtībā 17. un 18.augustā, jo biļetes uz svētkiem pārdotas jau pavasarī.

Tikmēr Igaunijas valsts pārvaldes ministrs Janeks Megi nesen izteicies, ka Roņu sala “allaž bijusi diezgan ekstrēma vieta gan dzīvošanai, gan apciemošanai”. Viņš atgādinājis, ka savulaik salinieki par februārī pasludināto Igaunijas neatkarību uzzinājuši tikai maijā, kad nokusis jūras ledus. “Tātad savā ziņā tā Igaunijā ir pavisam īpaša vieta, tas ir nenovēršami,” viņš piebildis.

Tikmēr Ruhnu salas lauku tūrisma saimniecības īpašnieks Kārels Lauks vainojis valsti neizdarībā, paužot viedokli, ka stiprs vējš ir tikai aizbildinājums nespējai nodrošināt satiksmi ar salu.

Savukārt Megi norādījis, ka prāmju satiksme ar Ruhnu gada laikā izmaksā 530 000 eiro un lidojumi, kas tiek nodrošināti no 1.novembra līdz 30.aprīlim, – vēl 420 000. “Tas ir gandrīz miljons eiro, subsīdijas ir trīsreiz lielākas par Ruhnu pašvaldības budžetu,” viņš piebildis. “Tātad liela nauda atvēlēta, lai uzturētu šo satiksmi, bet lai to būtiski uzlabotu, vēl būtu vajadzīgi prāvi papildu resursi.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+