Uncategorized

Igaunijā cels miljardu vērtu rūpnīcu 16


Modernā celulozes rūpnīca gadā plāno pārstrādāt līdz 3,3 milj. m3 koksnes.
Modernā celulozes rūpnīca gadā plāno pārstrādāt līdz 3,3 milj. m3 koksnes.
Publicitātes foto

Šonedēļ Igaunijas valdība lems un, visticamāk, dos jāvārdu Eiropā modernākās celulozes rūpnīcas celtniecībai. Plānots, ka uzņēmums sāks darbu 2022. gadā un izejvielas iepirks arī Ziemeļlatvijā.

 

Latvijas papīrmalkai jauns tirgus

Par lielu celulozes ražošanas uzņēmumu Igaunijā tiek runāts jau gadu desmitiem, taču līdz šim nav bijuši tik grandiozam projektam piemēroti investori. Taču situācija ir mainījusies un, ja notiks, kā plānots, jaunā uzņēmuma būvniecība kļūs par izrāvienu Igaunijas mežrūpniecības un kokapstrādes nozarē.

Pirmkārt, beidzot lietojumu atrastu papīrmalka, kas kā apaļkoksne 80% apjomā tiek izvesta no Igaunijas. Otrkārt, jaunajā uzņēmumā būs iespēja ražot tīrāku celulozi tradicionālās celulozes vietā, kas ļautu nākotnē attīstīt plašu inovatīvu koksnes produktu sortimenta ražošanu.

Plānots uzbūvēt rūpnīcu, kas ražotu gadā līdz 700 000 tonnām bioproduktu (skujkoku un lapkoku celulozi, kā arī taleļļu). Uzņēmums ražos arī savu zaļo enerģiju. Tā kā enerģijas būs vairāk, nekā pašiem vajadzīgs, pārpalikums 25% apjomā tiks novirzīts valsts kopējā elektrotīklā. Izejvielai būs nepieciešams 2,5 – 3,3 milj. m3 papīrmalkas. Rūpnīcas atklāšana nenozīmētu ciršanas apjomu palielināšanu Igaunijā, kas šobrīd gadā sasniedz 9 – 11 milj. m3, no kuriem 2,6 milj. m3 ir papīr­malka. Līdz šim Igaunija ap 2 milj. m3 papīrmalkas gadā eksportē uz Somiju. Ja būs nepieciešamība, papīrmalku rūpnīcas vajadzībām pirks arī Latvijā.

Kaut arī virsraksts rakstam, kas publicēts par šo tēmu portālā “Delfi” Igaunijā, stāsta, ka alkatīgs miljarduzņēmums nav vilinoša līgava, kopumā komentāri nav naidīgi un, cik pēc šiem komentāriem var spriest par sabiedrības attieksmi, tad tā ir aptuveni šāda – OK, bet tikai tālāk no manis.

Igauņi raksta: visur citur cenšas atbrīvoties no uzņēmumiem piesārņotājiem…; ja pasaulē pieaug pieprasījums pēc papīra, būtu muļķīgi to neizmantot…; dīvaini, Ķīna plāno Somijā būvēt līdzīgu uzņēmumu, tur apriņķi konkurē par šādu iespēju, bet pie mums to uztver kā sodīšanu…

 

Iniciatori ir Igaunijas uzņēmēji

Posmu, kurā tiek pētītas iespējas Igaunijā uzcelt Eiropā modernāko koksnes rafinēšanas rūpnīcu, vada pērn dibināts holdings SIA “Est – For Invest”. Šo etapu finansē investori, kas pārstāv Igaunijas koksnes pārstrādes un mežrūpniecības kapitālu.

“Est – For Invest” janvāra beigās iesniedza valdībā lūgumu dot atļauju sākt īpašā plānojuma izstrādi. Igaunijas valdība par to lems šonedēļ. Ja tiks dots jāvārds, projektam tiks piesaistīti starptautiski investori. Runa ir par investīcijām līdz vienam miljardam eiro.

Ja valdība projektu akceptēs, būs jāizvēlas rūpnīcas atrašanās vieta un jāgatavo ietekmes uz vidi novērtējums. “Koksnes rafinēšanas uzņēmumam nepieciešams ūdens, izejvielu piegādes un kvalificēts darbaspēks. Mēs domājam, ka vislabākā vieta uzņēmumam būtu Suur-Emajoe apvidū, kur ir visi minētie resursi un attīstīta loģistika,” saka “Est – For Invest” valdes loceklis Marguss Kohava.

Suur-Emajoe apvidus izvēle nozīmē, ka projekta attīstītāji dod priekšroku uzņēmuma būvei netālu no Tartu. Tiek apsvērta iespēja rūpnīcu būvēt arī Viljandi apriņķī.

Plānots, ka ietekmes uz vidi novērtējums ievilksies divarpus gadus, 2020. gadā varētu sākties uzņēmuma būvniecība un darbinieku meklēšana, 2021. gadā turpinātos būvniecība, strādnieku apmācība un tirgus nodrošināšana, bet 2022. gadā sāktos ražošana.

Plānots, ka rūpnīcā strādās 200 kvalificētu strādnieku. Pateicoties uzņēmumam, saistītajās nozarēs darbu rastu vēl kādi 500 – 700 cilvēki. Papīrmalka iegūtu četras piecas reizes lielāku pievienoto vērtību. Produkcijas lielāko daļu paredzēts eksportēt, Igaunijas eksporta vērtība pieaugtu par 2 – 3%.

 

Zināmā mērā – atjaunošana

Igaunijas papīra un celulozes rūpniecībai faktiski ir ilga vēsture. 1920. – 1930. gadā celuloze un papīrs kopā ar citiem mežsaimniecības produktiem nodrošināja aptuveni trešdaļu no Igaunijas eksporta kopienākumiem.

Taču tehnoloģijas bija novecojušas un deviņdesmito gadu sākumā sākās šīs nozares noriets. Uzņēmumi tika slēgti vai bankrotēja, jo uzņēmēji, kas gribētu tos privatizēt, neatradās. Igaunijā lielākais celulozes un papīra kombināts Tallinā tika slēgts 1992. gadā.

Šodien celulozes ražošana Igaunijā ir saglabājusies Kehrā, kur rūpnīca pieder Singapūras izcelsmes kapitālam. Bet Kundā “Estonian Celli” 2006. gadā atklāja apses koksnes pārstrādes uzņēmumu, kas pieder Austrijas koncernam “Heinzel Holding GmbH”. Celulozes un koksnes masas ražošanai Igaunijā šobrīd izmanto aptuveni 1 milj. m3 koksnes gadā.

Igaunijā meža monitoringa dati liecina, ka ikgadējais pieaugums ir 16 milj. m3, bet valdības akceptētajā ciršanas tāmē gadā atļauts nocirst 15 milj. m3 koksnes, kas praktiski netiek darīts.

LA.lv