Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
12. septembris, 2016
Drukāt

Igaunijā meklē ārlietu ministru

Foto - EPA/LETAFoto - EPA/LETA

Igaunijas ārlietu ministre Marina Kaljuranda preses konferencē pēc Baltijas valstu un Ziemeļvalstu ārlietu ministru apspriedes Rīgā 26. augustā.

Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass paziņojis, ka atlūgumu iesniegusī ārlietu ministre Marina Kaljuranda varēs tikt atbrīvota no amata, tiklīdz būs atrasts jauns ārlietu ministra amata kandidāts, un tas varētu notikt šonedēļ.

 

Jāgarantē politiskā pēctecība

“Likums dod 30 dienas laika, taču, tā kā es saprotu Marinas vēlmi ātrāk atstāt amatu, ceru nedēļas laikā atrast jaunu ārlietu ministru,” teica Igaunijas premjers. Viņš piebilda, ka sarunā ar prezidentu Tomasu Ilvesu secināts, ka starptautiskajā saziņā ir jāgarantē pēctecība un ka ārlietu ministres demisijai ir nekavējoties jāseko jauna ministra iecelšanai. Igaunijas prezidents uzsvēra, ka valstī nedrīkst būt nekādas nenoteiktības, jo “Igaunijai katru dienu ir vajadzīgs ārlietu ministrs,” norādīja Ilvess. Kaljuranda piektdien paziņoja par atkāpšanos, jo vēlas kandidēt uz valsts prezidenta amatu. Elektoru kolēģija nākamo Igaunijas prezidentu vēlēs 24. septembrī. Reivass iepriekš centās pierunāt Kaljurandu palikt ārlietu ministres amatā, taču Kaljuranda, kas ir ārlietu ministre kopš pagājušā gada jūlija, šādu iespēju noraidīja. “Neuzskatu par pareizu kandidēt uz prezidenta amatu pret Reformu partijas kandidātu, kamēr esmu ministre Reformu partijas vadītā valdībā. Ceru, ka ārlietu dienests iegūs cienījamu un apņēmības pilnu ministru,” teikts viņas paziņojumā. Viņa atzina, ka lēmums aiziet no ministra amata nav bijis viegls, jo 25 gadus ilgušais darbs ārlietu dienestā ir bijis “mans darbs, mans vaļasprieks, mans aicinājums, mana dzīve”. “Tomēr es nevaru rīkoties pretēji savai sirdsapziņai un principiem,” Kaljuranda norādīja. Viņa nav nevienas partijas biedre, taču darbam valdībā viņu deleģējusi Reivasa vadītā Reformu partija. 54 gadus vecā karjeras diplomāte Igaunijas ārlietu ministra amatā ir kopš pagājušā gada jūlija. Kaljuranda paziņojusi, ka viņai neesot rezerves plāna gadījumam, ja viņu neievēlēs par prezidenti.

Kaljurandas tēvs ir latviešu izcelsmes, bet māte – krievu izcelsmes, viņa runā igauņu, krievu, angļu un somu valodā.

 

Jāveido visaptverošs dialogs

Marina Kaljuranda pēc paziņojuma par atkāpšanos no ārlietu ministra amata, lai kandidētu valsts prezidenta vēlēšanās, aicināja elektorus, kas šomēnes balsos par nākamo valsts prezidentu, vēlēšanās atbalstīt viņu.

“Pēdējās nedēļas laikā esmu to izvērtējusi un saņēmusi ļoti lielu atbalstu,” teikts Kaljurandas paziņojumā, kurā norādīts, ka atbalstītāju vidū bijuši arī elektoru kolēģijas pārstāvji. Kaljuranda uzsvēra, ka viņas atbalstītāju vidū ir dažādu jomu, tostarp kultūras, uzņēmējdarbības, sporta un lauksaimniecības pārstāvji, kā arī parlamenta deputāti, dažādu etnisko grupu un vecumu cilvēki. Savu lēmumu kandidēt prezidenta vēlēšanās viņa pamatoja ar pieciem iemesliem, no kuriem pirmais ir plašais atbalsts viņas kandidatūrai. “Ja būtu nolēmusi nekandidēt, es būtu nodevusi visus tos cilvēkus, kas man tic un kas cer, ka varu ietekmēt Igaunijas nākotnes virzību uz tādu, kādu vēlas un gaida Igaunijas tauta,” viņa pamatoja. Kaljuranda kā iemeslu savam lēmumam minēja arī to, ka brīvas sabiedrības pamats ir iespēja vēlēt un tikt ievēlētam amatā. “Kandidējot es pati sev, kā arī Igaunijai apliecināšu, ka mēs esam brīvi savos lēmumos,” piebilda politiķe. “Treškārt – pašlaik es patiešām esmu neatkarīga kandidāte, jo man aiz muguras nav nevienas partijas. Tomēr cilvēki no gandrīz visām partijām un ar dažādiem pasaules uzskatiem mani atbalsta,” teikts paziņojumā. Tāpat Kaljuranda kā iemeslu kandidēšanai minēja to, ka ir jāveido plašāks un visaptverošāks publiskais dialogs, iesaiste un sadarbība. Viņai vairākkārt esot teikts, ka no prezidenta tiek gaidīta spēja un vēlme uzrunāt dažādas sabiedrības grupas, kā arī cilvēkus ar dažādām problēmām un dzimtajām valodām. “Prezidents nevar dzīvot ārpus ikdienas. Prezidenta balss nevar būt elites balss,” viņa uzsvēra. “Mēs dzīvojam sarežģītos un satraucošos laikos, un starptautiskās situācijas uzlabošanās tuvākajā laikā nav gaidāma,” raksta Kaljuranda. “Tādos laikos Igaunijas valsts vadītājam ir jābūt cilvēkam, kas nebēgs no problēmām. Valsts vadītājam ir jāaizstāv Igaunijas valsts intereses un arī jāzina, kā un ar ko kopā to var izdarīt,” teikts viņas paziņojumā, piebilstot, ka kopā ar draugiem un sabiedrotajiem Igaunija ir spēcīgāka.

 

Valsts galvu izraudzīs elektoru kolēģija

Igaunijā valdošās Reformu partijas valde augusta beigās nolēma, ka partijas kandidāts elektoru kolēģijā, kas šomēnes vēlēs jauno valsts prezidentu, būs partijas goda priekšsēdētājs un bijušais eirokomisārs Sīms Kallass. Kaljuranda, kas ir populārākā iespējamā prezidenta amata kandidāte sabiedriskās domas aptaujās, netika virzīta trim balsojumiem parlamentā, kuri notika augustā un kuros neviens no kandidātiem neieguva ievēlēšanai nepieciešamo divu trešdaļu deputātu atbalstu. Tika uzskatīts, ka Reformu partija iepriekš bija solījusi Kaljurandu atbalstīt elektoru kolēģijas balsojumā. Tā kā augustā prezidentu neizdevās ievēlēt parlamentā, tiek sasaukta elektoru kolēģija, kurā būs visi parlamenta deputāti jeb 101 deputāts un 234 pārstāvji no pašvaldībām. Lai kļūtu par valsts prezidentu, kandidātam elektoru kolēģijā, kas sanāks Tallinas koncertzālē “Estonia” 24. septembrī, jāiegūst vismaz 168 balsis. Balsojumam elektoru kolēģijā kandidātus var izvirzīt ar rakstisku pieteikumu, kuru parakstījis vismaz 21 kolēģijas loceklis. Laikraksta “Postimees” rīcībā esošā informācija liecina, ka Kaljurandu atbalsta 25 – 26 elektoru kolēģijas locekļi, lai gan neviens vēl nav parakstījies par viņas virzīšanu balsojumam.

Pašreizējā Igaunijas prezidenta Tomasa Ilvesa otrais piecu gadu amata termiņš beigsies oktobrī.

Pievienot komentāru

Poliju piemeklējis spēcīgs sniegputenis; daudzviet bloķēti ceļiSpēcīga sniegputeņa dēļ piektdien Polijā aptuveni 180 000 mājsaimniecību palikušas bez elektroapgādes un daudzviet valstī ceļus nobloķējuši nolūzuši koki.
Ceļā uz SKS pazudis Krievijas kravas kuģis (1)Īsi pēc pacelšanās ceturtdien pazudis Krievijas bezpilota kravas kuģis, kam bija jānogādā Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) 2,5 tonnas liela krava, tostarp pārtika
Draugiem Facebook Twitter Google+