Igaunija pāries uz Eiropas augstumu sistēmu 8
Igaunija atteiksies no līdzšinējās Baltijas 1977.gada normālās augstumu sistēmas un pāries uz Eiropas vertikālo atskaites sistēmu.
Igaunijas vides aizsardzības ministrs Sīms Kīslers parakstījis grozījumus ģeodēziskās sistēmas noteikumos, kas paredz, ka Igaunija, tāpat kā to jau dara daudzas citas Eiropas valstis, absolūto augstumu un dziļumu mērīs, par pamatu ņemot Amsterdamas pāli, ceturtdien paziņoja Igaunijas Zemes dienesta pārstāvis.
“Jau kādu laiku notikusi gatavošanās pārejai uz Eiropas augstumu sistēmu, un tagad ir skaidrs, ka mēs varam svinēt Igaunijas simtgadi jaunos “augstumos”,” paziņoja ministrs.
Atkarībā no reģiona, pāreja uz jauno sistēmu par apmēram 15 līdz 24 centimetriem palielinās absolūto augstumu, skaidroja ministrs.
“Piemēram, Lielais Munameģis, kura augstums šobrīd ir 317,2 metri, tad būs 317,4 metrus augsts,” piebilda Kīslers.
Pēc jaunās sistēmas ieviešanas mainīsies augstuma rādītāji. Līdz šim tie tika noteikti, izmantojot Baltijas augstumu sistēmu, kuras sākumpunkts atrodas Kronštatē – uz salas Somu līcī netālu no Sanktpēterburgas. Tagad mērījumi tiks veikti, par pamatu ņemot Amsterdamas pāli.
“Vajadzību pāriet uz Eiropas augstumu sistēmu nosaka vairāki apsvērumi. Piemēram, 1976.gadā ieviestās Baltijas augstumu sistēmas novecošana, neprecīzu fizisko parametru izmantošana tās ieviešanas laikā, un vēlme izmanot to pašu augstumu sistēmu, ko Eiropā,” norādīja Zemes dienesta ģenerāldirektors Tambets Tīts.
Vairums Eiropas valstu, tostarp Latvija, Lietuva, Norvēģija, Somija un Zviedrija, izmanto Eiropas augstumu sistēmu. Latvijā to ieviesa 2014.gadā.
Pāreja uz jauno sistēmu ļaus Igaunijai piedalīties starptautiskos projektos, katru reizi neveicot pārrēķinus.
Pāreja uz jauno sistēmu paredz trīs mēnešus ilgu pārejas laiku. Līdz 2018.gada 1.janvārim sāktie būvniecības projekti var tikt veikti pēc līdzšinējās sistēmas.
