Pasaulē
Baltija

Igaunija pirmo reizi ievēlēta par ANO Drošības padomes nepastāvīgo dalībvalsti0

Foto: Zane Bitere/LETA

Igaunija kopā ar Nigēru, Tunisiju, Vjetnamu un Sentvinsentu un Grenadīnām piektdien ievēlēta par ANO Drošības padomes nepastāvīgo dalībvalsti.

Minētās piecas valstis pievienosies ANO Drošības padomei janvārī uz divu gadu termiņu, nomainot Ekvatoriālo Gvineju, Kotdivuāru, Kuveitu, Poliju un Peru.

ANO Drošības padomē pavisam pārstāvētas 15 valstis: piecas pastāvīgās locekles ar veto tiesībām – ASV, Lielbritānija, Francija, Krievija un Ķīna – un desmit nepastāvīgās. Katru gadu piecas nepastāvīgo dalībvalstu grupas pārstāves tiek pārvēlētas uz divu gadu pilnvaru termiņu pēc reģionālā principa.

Slepenajā balsojumā ANO Ģenerālajā asamblejā Igaunija sacentās ar Rumāniju par vietu no Austrumeiropas reģiona, bet Sentvinsenta un Grenadīnas konkurēja ar Salvadoru par vietu no Latīņamerikas reģiona.

Pārējām trim valstīm nebija konkurentu, jo tās jau iepriekš tika izraudzītas kā kandidātes no saviem reģioniem.

Balsojumā ANO Ģenerālajā asamblejā par Vjetnamu tika atdotas 192 balsis, bet Nigēra un Tunisija saņēma katra 191 balsi.

Sentvinsenta un Grenadīnas saņēma 185 balsis, pārliecinoši uzveicot Salvadoru, kura saņēma tikai sešas balsis.

Igaunija vietu ANO Drošības padomē izcīnīja otrajā balsojumā, saņemot 132 balsis. Rumānija saņēma 58 balsis. Otrais balsojums bija jārīko, jo pirmajā nevienai valstij neizdevās izcīnīt vismaz 127 balsis, kas ir minimālais skaits, kas nepieciešamas ievēlēšanai.

Pirmajā balsojumā Igaunija saņēma 111 balsis, Rumānija ieguva 78 balsis, bet Gruzija un Latvija katra saņēma pa vienai balsij. Divas ANO Ģenerālās asamblejas locekles no balsošanas atturējās.

Igaunijai šī būs pirmā reize ANO Drošības padomes nepastāvīgās dalībvalsts sastāvā.

Igaunija jau 2005.gadā pieņēma lēmumu pretendēt uz ANO Drošības padomes nepastāvīgās dalībvalsts statusu ar pilnvaru termiņu 2020.-2021.gadā un izvērsa aktīvu kampaņu šī mērķa sasniegšanai.

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida pavēstīja, ka šis ir vēsturisks solis un vēl viens slānis Igaunijas aizsardzībā.

“Šodienas lēmums, kuru pieņēma visas pasaules valstis, ka Igaunija ir piemērots ANO Drošības padomes loceklis nākamajiem diviem gadiem, palīdzēs mums vairāk iestāties par mūsu valsti un mūsu tautu. Tas palīdz iestāties par labāku pasauli. Par vērtībām, bez kurām mums un daudzām citām valstīm un tautām nebūtu vietas pasaulē,” paziņoja Kaljulaida.

Viņa norādīja, ka Igaunijai ir svarīgi nodrošināt starptautisko tiesību izpildi, cilvēktiesību ievērošanu un pasauli, kas ir balstīta uz noteikumiem un vienošanos. Citādi virsroku ņemtu tikai īpašas intereses un spēks.

Igaunijas ievēlēšana par ANO Drošības padomes nepastāvīgo dalībvalsti ir vēsturisks notikums un liela diena Igaunijas diplomātijai, paziņoja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.

“ANO ir vissvarīgākā organizācija, kas atbildīga par mieru un drošību, un, atrodoties pie Drošības padomes galda, Igaunija varēs dot savu ieguldījumu konfliktu atrisināšanā un miera nodrošināšanā visā pasaulē. Igaunija turēsies pie tā, lai nodrošinātu, ka pasaules kārtība ir balstīta uz likumiem un starptautiskajām tiesībām,” pavēstīja Reinsalu.

Viņš piebilda, ka aktīvi darbojoties globālā organizācijā, Igaunija arī labāk garantēs savu drošību.

LA.lv