Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
23. marts, 2012
Drukāt

Igaunijā sokas integrācija

Igaunijā veikta valsts mēroga aptauja rāda, ka valstī uzlabojusies krievu valodā runājošo integrācija laikaposmā no 2008. līdz 2011. gadam, ziņo Igaunijas sabiedriskā raidsabiedrība ERR.

 

No aptaujātajiem krievvalodīgajiem sevi par veiksmīgi integrētiem Igaunijas sabiedrībā uzskata 21 procents, 16 procenti sevi sauc par “krieviski runājošiem igauņu patriotiem”, kuriem piemīt stipra politiskā, bet vājāka lingvistiskā integrācija; 13 procentiem ir labas valodu zināšanas, bet vāja pilsoņa identitāte, kritiska attieksme un politiskā aktivitāte. Vāji integrēti ir 28 procenti no aptaujātajiem krieviem, galvenokārt tie ir nepilsoņi, savukārt 22 procentus no aptaujātiem var uzskatīt kā “neintegrētus” Igaunijas sabiedrībā – starp viņiem galvenokārt ir vecāka gadagājuma Krievijas pilsoņi. Gandrīz viena trešdaļa krieviski runājošo iedzīvotāju ir aktīvi cilvēki un viņiem piemīt stipra pilsoņa identitāte Igaunijas sabiedrībā. Tajā pašā laikā viņi nejūtas pietiekami iekļauti valsts politikas attīstībā un ieviešanā. Politiskā aktivitāte un interese par vietējo politiku būtiski neatšķiras starp krieviem, citām tautībām un igauņiem. Starp nepilsoņiem pieaugusi vēlme kļūt par Igaunijas pilsoņiem un vairojusies piederības sajūta Igaunijas tautai. Arī igauņu attieksme par krievvalodīgās iedzīvotāju daļas iesaistīšanos sabiedrībā, ekonomikā un valsts pārvaldē ir kļuvusi pozitīvāka. Samazinājusies arī krievvalodīgo nevienlīdzības sajūta. Tikai 20 procenti aptaujāto salīdzinājumā ar 45 procentiem aptaujāto 2008. gadā teica, ka pagājušo divu gadu laikā viņi tikuši diskriminēti tautības vai dzimtās valodas dēļ.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+