Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
18. jūnijs, 2015
Drukāt

Igaunijā turīgo vairāk un bagātība lielāka (5)

Foto: LETAFoto: LETA

Pētot iedzīvotāju turību trijās Baltijas valstīs, “Swedbank” secināts, ka Igaunijā tā ir lielāka nekā Latvijā un Lietuvā.

Igaunijā iedzīvotājiem ir vairāk naudas, viņi dzīvo labāk, valstī ir vairāk strādājošu uzņēmumu, tādējādi gan darba devējiem, gan ņēmējiem ir lielākas iespējas nopelnīt un veidot naudas uzkrājumus. Toties klientu bagātība pērn straujāk kāpa Lietuvā: turīgajiem cilvēkiem par 18,5%, pārējiem iedzīvotājiem – par 11,7%. Latvijā šis kāpums bija 14,6% turīgajiem cilvēkiem un 7,3% pārējiem iedzīvotājiem. Igaunijā turīgo klientu bagātība pieaugusi vien par 11,4%, bet parasto – par 6,9%. Igaunijā viena turīga klienta rokās esot vidēji 225 000 eiro, bet parastam klientam – vidēji 3700 eiro, Lietuvas bagātniekam – vidēji 158 000 eiro, bet parastam klientam – vidēji 3400 eiro. Turpretī Latvijā turīga klienta rīcībā ir caurmērā 180 000 eiro, savukārt pārējo privātpersonu rīcībā – vidēji 2600 eiro.

“Šajā pētījumā gan esam izmantojuši tikai savu klientu datus,” vēsta “Swedbank Private Banking” vadītājs Latvijā Guntars Reidzāns. “Tomēr, ja ņem vērā, ka mūsu klientu skaits Latvijā tuvojas miljonam, kas ir tikai mazliet mazāk par strādājošo skaitu, iegūtie rezultāti ļauj uzskatāmi spriest par iedzīvotāju turību.”

Uz jautājumu, kādu bankas klientu Latvijā uzskata par turīgu, “Swedbank Private Banking” Investīciju jomas vadītājs Latvijā Oskars Briedis skaidro, ka par tādu varot uzlūkot privātpersonu, kurai ir noguldījumi vismaz 100 000 eiro apmērā un kuras mēneša ienākumi ir 4000 eiro. Pēc bankas mērauklām, viņu gan nav daudz – aptuveni 1% no klientu kopskaita.

Pētot bagāto klientu paradumus, secināts, ka visās Baltijas valstīs turīgie cilvēki cenšas ieguldīt naudu vērtspapīros – uzņēmumu akcijās, uzkrājošajā apdrošināšanā un citos. Lietuvā populārs naudas ieguldījumu veids ir banku obligācijas. Turpretī parastie klienti naudu glabā kontos vai depozītnoguldījumos. Tā kā turīgajiem klientiem naudas ir krietni vairāk, viņi biežāk nekā citi klienti apdrošina dzīvību, nekustamu un kustamu mantu un izmanto citus apdrošināšanas veidus. Parastais bankas klients to var atļauties retāk, toties vajadzība pēc naudas spiež viņu aizņemties naudu biežāk, nekā to dara turīgi ļaudis, kuriem pietiek pašu naudas. Visās Baltijas valstīs privātpersonu finanšu saistību apjoms ir ievērojami lielāks nekā turīgajiem. Latvijā un Igaunijā šie apjomi atšķiras astoņas reizes.

G. Reidzāns atzīst – spītējot finanšu krīzei Grieķijā un dažādām prognozēm, klienti visbiežāk glabā naudu eiro valūtā, arī ASV dolāros un Šveices frankos.

Latvijas bagātnieki, kas norēķinos visbiežāk izmanto bankas maksājumu kartes, visvairāk naudu tērējuši ceļojumiem un izklaidei. Savukārt pārējie klienti naudu tērējuši lielākoties pārtikas produktu un zāļu pirkumiem. Aizvadītā gada laikā bagātnieki iztērējuši 23 000 eiro, Lietuvā – 
25 000 eiro, bet Igaunijā – 16 000 eiro, kas ir aptuveni 10% līdz 15% no viņu uzkrātās bagātības kopapjoma. Pārējie iedzīvotāji gada laikā Latvijā varējuši iztērēt 5500 eiro, Igaunijā – 6500 eiro, bet Lietuvā – 4600 eiro. Cita starpā bankas pētnieki gan atklājuši, ka gada laikā viņi iztērējuši divreiz lielākas summas, nekā tās bijušas uzkrātas bankā.

“Swedbank” veiktais pētījums atklāj arī kādu nelāgu tendenci – aizvien lielāku iedzīvotāju noslāņošanos ļoti turīgajos un pārējos, kas viskrasāk izpaužas Latvijā. Salīdzinot turīga klienta rīcībā esošos aktīvus ar pārējo aktīviem, redzams, ka tie atšķiras 70 reižu. Abās mūsu tuvākajās kaimiņvalstīs šī atšķirība ir mazāka – Igaunijā 61 reizi, bet Lietuvā – 47 reizes. Tas būtu jāņem vērā mūsu valdībai, domājot par iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanu. Kā zināms, viens no iespējamiem pasākumiem tās mazināšanā – ieviest atšķirīgu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo daļu jeb minimumu. Mazo algu saņēmējiem tas būtu lielāks, turpretī lielo algu saņēmējiem mazāks. Viens no Finanšu ministrijas ieteikumiem paredz – pirms nodokļu nomaksas saņemot atalgojumā no 1500 eiro mēnesī, neapliekamais minimums netiktu piemērots, savukārt atalgojumā saņemot mazāk par 380 eiro mēnesī, neapliekamais minimums turpmākajos piecos gados pakāpeniski samazinātos.

O. Briedis pieļauj – atšķirīga neapliekamā minimuma ieviešana turīgos iedzīvotājus neskartu, tāpēc ka viņiem ienākumu lielāko daļu veido dividendes no viņiem piederošo uzņēmumu peļņas.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Man gadā sanāk 1944eur… Līdz 5500 ir tālu. Šādu summu iztērēšu 2.8 gados. Jā tāda mana bērnība un vecāku dzīve. Agrāk naudas bija mazāk….. Daži gadi līdz 18 vel palikuši… Esmu lēts surogāts!!?.

  2. Latvijai ir jāseko Igaunijas piemēram un jāapvieno atkal Labklājības un Veselības ministrijas!

  3. Kā jau savā Jaungada uzrunā tautai 2007.gada 31.decembrī teica Ivars Godmanis,mēs ejam Ziemeļvalstu virzienā! Tāpēc arī Latvijā,tāpat kā Ziemeļvalstīs ir jāievieš gan ienākuma nodoklis pēc maksātspējas’principa,gan diferencēts-30%,kapitāla pieauguma nodoklis!

  4. Igaunijā un Lietuvā ir atjaunotas pat slimokases!

  5. Igauņi paši valda savā zemē,tāpēc arī bagātāki. Mums valsti vada vai nu cittautieši vai pašu kangari ,kuri saliektu muguru iet ciemos pie Latvijas naidniekiem.Tas labi redzams bija krievu dienā Jūrmalā ,kur lustējās pirms 14.jūnija.

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (8)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+