Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
7. septembris, 2015
Drukāt

Igaunija uz robežas ar Krieviju cels pamatīgu žogu; ko darīs Latvija? (15)

Foto - Māris AntonevičsFoto - Māris Antonevičs

Igaunija iecerējusi divas trešdaļas no savas sauszemes robežas ar Krieviju nosegt ar divarpus metrus augstu žogu, sākot no 2018. gada. Kā pamatojums šādai iecerei tiek minēta cīņa ar robežpārkāpējiem, taču analītiķi arī šajā iecerē saskata politisku žestu – signālu Krievijai, ka Igaunija pieder ES un NATO.

Latvijā tuvāko gadu laikā paredzēts stiprināt robežu – tik apjomīgs žogs kā Igaunijai netiks celts, tomēr ar apmēram 17 miljonu eiro lielu finansējumu uzlabos austrumu robežu problemātiskajās vietās. Esot paredzēts gan stiepļu žogs atsevišķos posmos, gan citi tehniskie paņēmieni. Pret žoga būvēšanu visas robežas garumā tiek minēti vairāki argumenti, galvenokārt lielās izmaksas. Nelegālo imigrantu skaits neesot tik liels, lai tāpēc būvētu žogu, savukārt iespējamā militārā iebrukuma gadījumā žogā ātri var izveidot caurumus vai izmantot gaisa desantu, kuram žogs nebūs traucēklis. Tiesa, par žogu iepriekš runāts arī kā par risinājumu, lai Latvijas teritorijā neienāktu inficēti savvaļas dzīvnieki, piemēram, mežacūkas, kas izplata Āfrikas cūku mēri.

Igaunijas plānotā žoga kopgarums būs 108 kilometri, un tā augšdaļā izvietos dzeloņstieples. Žogam būs arī aizsprosti, lai liegtu pār robežu pārvietoties dzīvniekiem. Paredzēts, ka pārpurvotajos robežas posmos žoga nebūs, tajos robežu iezīmēs robežstabi un kontroles josla. Igaunijas Policijas un robežapsardzības departaments robežas uzraudzībai izmantos arī videokameras un bezpilota lidaparātus, bet Peipusa ezerā izvietos 600 robežbojas. Paredzams, ka Igaunijas–Krievijas robežas nostiprināšana izmaksās 71 miljonu eiro. Igaunijas plāni jau izpelnījušies Krievijas kritiku, jo abām valstīm nav ratificēts robežlīgums, un tiek pieļauts, ka žoga celtniecības iecere šo procesu var paildzināt. Krievijas Ārlietu ministrija uzsvērusi, ka Igaunijas solis būšot vienpusējs un tam nebūšot tiesiskas nozīmes, jo pašlaik nav noslēgts robežlīgums, ziņo Igaunijas raidsabiedrība ERR. Krievijas Valsts domes Ārlietu komitejas vadītājs Aleksejs Puškovs izteicies, ka nesagaida ātru robežlīguma ratifikāciju, ņemot vērā kopējo politisko situāciju, Igaunijas ārpolitiku un abu valstu nospriegotās attiecības. Savukārt Igaunijas Policijas un robežapsardzības departamenta Dienvidu prefektūras priekšnieks Tarmo Kohvs uzsvēris, ka problēma robež­as apsardzībā pastāv, jo nav ratificēts Igaunijas–Krievijas robežlīgums.

Viens no iemesliem, kāpēc Igaunija izvēlējusies celt žogu, visticamāk, ir gadījums ar Igaunijas drošības policijas “KaPo” darbinieku Estonu Kohveru, kuru Krievijas Federālā drošības dienesta darbinieki nolaupīja pērn 5. septembrī. Viņa notiesāšana par “spiegošanu” Krievijā, piespriežot 15 gadus ilgu cietumsodu, ir viens no jautājumiem, kas saasinājis Igaunijas un Krievijas attiecības.

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. Šis žogs Māra fotobildē ir karikatūra pret kārtīgu žogu, to var pārkost ar jebkuru knīpstangu, tas ir “priekš bebriem”, nabadzības apliecinājums kaimiņiem.

  2. PSRS savulaik bija kā ieslodzījuma zona – apjozta ar pamatīgām robežbūvēm. Toreiz dzīvoju pierobežas joslā. Zinu, kā tas bija. Piemēram, Batumi. Robeža uz Turciju. Pirms žoga noecēta plata josla ap 10 m, ko vairākas reizes dienā “uzkopa” tā. ka varēja redzēt pat kaķa pēdas. Žogs metāla vismaz 3 m augsts. Sevišķi raksturīga žoga detaļa bija žoga augšējā daļa – ap metru plata “pārkare” uz PSRS iekšpusi, lai no iekšpuses nevarētu pārkāpt un aizbēgt uz brīvo pasauli. Ik pa 100 -200 metriem sargpostenis ar dežurantiem, naktī ar prožektoriem. Kad tuvojies žogam, vēl pirms noecētās smilšu joslas atskan sirēna, tiek sacelta trauksme, uz ātrāko traucas “auto-bobiki”pārkāpējs tiek momentā aizturēts. Tāpat, piemēram, Kurzemes jūras krasts bija noecēts, gar to braukāja patruļa, torņos dežūrēja bruņoti sargi, naktī jūru pārskatīja ļoti spēcīgi prožektori. Viss funkcionēja “na karaul”. Robežpārkāpēju tikpat kā nebija.
    Tagad Latvijai robeža ir caura. Ukrainai vēl jo vairāk. Mēs neprotam vai negribam apsargāt savu valsti no ĀRĒJIEM ļauniem spēkiem? Vai mums nav ko sargāt? Vai kāds labs saimnieks savu māju nesargā?

  3. Kā – ko darīs? Raks grāvi.

  4. Nu varbūt vismaz paūjinās uz demobilizējušamies pensionāriem Krievijā!

  5. +

    ja jau tas žogs būs tik “neefektīvs”, kāpēc Igaunijas gadījumā trako Krievija, bet Ungārijas – manierīgie un bezatbildīgie Briseles vientieši?

    Būvniecības pretinieki izklausās pēc reālas 5.kolonnas.

    “Latvijai robeža nav vajadzīga … tur jau tāpat nekas nesanāks”, respektīvi, potenciālajam ienaidniekam viss ir jāpadara vieglāks. Un tā jau kopš 1991.gada.

  6. Izraēla gan uz visām robežām uzbūvējusi kārtīgus žogus, bet tad Izraēla droši vien nekā nav dzirdējusi par Meža kunga spriedumiem, cik tie neefektīvi.

    Tāpat arī Ungārija, kas starp citu ir izvietojusi dzeloņdrāšu pinumu un būvēs 4 m augstu žogu. Kā teiktu Meža kungs, tam jau var pielikt trepes.

    Lai pasargātos no hibrīdkara, kāds notiek Donbasā un saistībā ar kuru 100x ir brīdināts, ka Latvija var būt nākošā, tiešām vajadzētu Manerhema līniju, bet tam jau arī sarastos visādu “objektīvo kritiķu” varza, kā tas ir bijis jau no 90jiem,

    tikai kāpēc, Ģirt, viņu murgiem būtu jāgādā bezmaksas publicitāte?

  7. Žogs uz LV austrumu robežas var kaitēt vjetnamiešiem, kuri caur papardēm lien Latvijā iekšā. Bet lai apturētu tos bēgļus, kurus mums Eiropa grib piespēlēt ir jāatjauno robežkontrole, tobiš jāatkāpjas no Šengenas līguma.

  8. Labis skan – Starptautiskās migrācijas organizācija…Tā organizē migrāciju uz Latviju? Lai ar trepēm netiktu pāri pietiek dzeloņdrātis vairākās rindās salikt…Un kā te pareizi saka – ūdensšķēršļus arī vajag…ar 20 m platu kaukāzplūmju rindu pietiktu, lai neviens tur cauri netiktu.

  9. Žogs gar krievijas robežu būtu ļoti labs risnājums. Dabīgi, ka visus jautājumus viņš neatrisinās. Tikai demagogi, krievijas fani, var apgalvot, ka žogam nav nozīmes. Kā mēs zinam PSRS visapkārt bija aplikta ar vairāku kārtu žogiem; ķīnas mūris, Berlīna siena un tt citi labi piemēri. Jā kaimiņš normālas attiecības nesaprot, tad jāliek slēdžus un te nekādu riteni izgudrot nevajag.

  10. Nu sasmīdināja : uz Eiropu raujas simtiem tūkstošu okupantu invāzija, bet žogu ceļ uz Krieviju. Laikam lai bēgļi netiek tālāk Krievijā 🙂

  11. Latvijā – nekā, jo izrādās, ka robeža dabā pilnībā vēl nav nosprausta. Robežlīgums ir, tā dēļ mēs atdevām Abreni arī de jure. lai nu kā, žogu praktiski nav iespējams uzbūvēt, nezinot ar gruntsgabalu precizitāti, kur tā robeža atrodas.

  12. Un pie viena nošautu 2 zaķus reizē – apturētu slimās mežacūkas, kas patiesībā ir vienīgā iespēja – žogs.

  13. Žogam ar Krieviju varētu saziedot līdzekļus tauta. Un tāpat arī ietu un raktu bedres stabiem brīvajās dienās. Savulaik tauta ziedoja Brīvības piemineklim.Tagad būtu gatava ziedot ša laika “piemineklim”.

  14. Jebkurš žogs rada pārvarēšanas problēmas un Bruno spirāles žogs vel vairāk. Labi kombinējot var izveidot ar grāvjiem pietiekoši labi nocietinātu robežu. Protams to var pārvarēt pa gaisu un pa zemi ar tankiem un bruņu transportieriem. Tikai kājniekiem tas klusi neizdosies. Nu nevarēs piebraukt ar busiņu un tālāk klusi pa taciņu… Kavēklis pat uz dažām minūtēm un saplēstās bikses, novērošanas signāli ļaus šos pārkāpējus ātrāk aizturēt. Ja vel pasaules klaidoņi redzēs žogu un zinās , ka tads pastāv – ceļošanas domas un virzieni mainīsies.
    Tikai vai Latvijas politiķiem ir griba kaut ko darīt valsts labā?

    • Igaunija spēj,bet Latvijā oficiāla divvalodība.Vārna vārnai acī neknābj un žogus necels.Tie taču esot “mūsu krievi”,prastāk – mūsu okupanti.4.maija guberņa.

Draugiem Facebook Twitter Google+