Pasaulē
Baltija

Igaunijas izlūkdienests analizē Putina plānus 16


Tilts pār Narvas upi, kas šķir Igauniju no Krievijas.
Tilts pār Narvas upi, kas šķir Igauniju no Krievijas.
Foto – REUTERS/LETA

Igaunijas izlūkdienests publicējis gadskārtējo ziņojumu, kas pamatā veltīts Krievijas politikas analīzei un augstu novērtēts ekspertu aprindās.

Jaunāko paaudzi kaitina Putina sistēmas korumpētība

Igaunijas izlūkdienests ir viens no retajiem Rietumu pasaules izlūkdienestiem, kurā strādā Krievijas lietu izcili analītiķi un valodas un kultūras pārzinātāji, kuri spēj sniegt dziļu ieskatu lielās un bīstamās kaimiņvalsts politikā, atzīmē izdevums “Bloomberg”. Igaunijas izlūkdienesta trešajā gadskārtējā ziņojumā plašāk izvērsta pirmajos divos skartā tēma par Kremļa arvien izteiktākajiem mēģinājumiem izmantot propagandu un kiberuzbrukumus, lai novērstu uzmanību no Krievijas vājuma parastā bruņojuma jomā. Ziņojumā nopietni apšaubīta prezidenta Vladimira Putina spēja reformēt valsts ekonomiku, jo viņš ir spiests saglabāt korumpēto sistēmu, kas ir viņa varas pamatā.

Igaunijas izlūkdienesta analītiķi atšķirībā no daudziem citiem Krievijas vērotājiem nenoraksta jaunāko paaudzi, ko arvien vairāk kaitina Putina sistēmas korumpētība, ko simbolizē augstu amatpersonu izšķērdīgais dzīvesveids. Ziņojumā atzīmēts, ka Kremļa propagandas monopola darbiniekiem ir arvien grūtāk kontrolēt vēstījumu interneta laikmetā. Krievijas milzīgajā teritorijā ienākumi ir sadalīti ļoti nevienmērīgi, vairojot sociālo spriedzi un atbalstu opozīcijai.

Analizējot Krievijas tā dēvēto prezidenta vēlēšanu kampaņu, ziņojuma veidotāji bez ierunām atmet vienu no Putina viltus oponentēm Kseniju Sobčaku, kura nesen centās popularizēt sevi, uzrunājot auditoriju vairākās Vašingtonas domnīcās. “Vairākums krievu uzskata viņu par nepiemērotu kandidāti prezidenta amatam. Sobčakas paustā valdības kritika ir pilnīgi droša no Kremļa viedokļa, un viņas politiskā dienas kārtība ir lielisks materiāls publiskām debatēm,” teikts ziņojumā.

Krievija vaino Rietumu sankcijas par ekonomikas mazspēju

Igaunijas izlūkdienesta analītiķu ieskatā, Krievijas ekonomiskā sistēma ir pārāk atkarīga no lielajām valsts firmām, iedzīvotāju vairākumam slīgstot apātijā. “Pilsoņi neuzskata, ka pārmaiņas nāktu viņiem par labu, tāpēc nav motivēti aktīvai rīcībai, bet šie divi noteikumi ir nepieciešami ekonomisko reformu veikšanai,” teikts ziņojumā. Šo tēzi apstiprina Kārnegi fonda pētījums, kas liecina, ka vairākums Krievijas iedzīvotāju negrib tālejošas izmaiņas, daudziem uzskatot Putinu par iespējamo reformētāju.

Igaunijas izlūkdienesta vērtējumā, Rietumu ekonomiskās sankcijas šogad svītros aptuveni vienu procentu no Krievijas iekšzemes kopprodukta, taču sankcijas dod Putinam politisku aizsegu saimnieciskajām neveiksmēm.

“Ar šo stāstu Krievijas amatpersonas cenšas aizsegties no kritikas par ekonomiskās politikas neveik­smēm, vainojot sankcijas par ekonomikas mazspēju,” teikts ziņojumā.

Vērtējot Krievijas rīcību Ukrainas konfliktā, Igaunijas izlūkdienesta analītiķi uzskata, ka jebkurš, pat šķietami daudzsološs Krievijas priekšlikums, piemēram, par miera uzturēšanas spēku izvietošanu Ukrainas austrumos, ir vērsts vienīgi uz konflikta padziļināšanu. “Krievija acīmredzot uzskata to (Ukrainas konfliktu) par ilgtermiņa perspektīvu, cerot, ka izdosies novirzīt atbildību uz starptautiskajām organizācijām, lai mazinātu Krievijas saistību un vairotu pašpasludināto formējumu – Doņeckas un Luhanskas tautas republiku – statusu, kas grauj Ukrainas teritoriālo vienotību. Igaunijas izlūkdienesta ziņojumā ir analizēta arī situācija Baltkrievijā, kur Krievija cenšas vairot savu ietekmi un militāro klātbūtni.

LA.lv