Pasaulē
Baltija

Igaunijas izlūkdienests nāk klajā ar ziņojumu0

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Igaunijai lielākos ārējos draudus drošībai rada Krievijas uzvedība, kas grauj starptautisko kārtību, paziņojis Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta ģenerāldirektors Miks Marrans.

Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta otrdien publiskotajā ziņojumā norādīts, ka vienīgie nopietnie draudi reģiona drošībai, tostarp Igaunijas un pārējo Baltijas valstu eksistencei un suverenitātei, nāk no Krievijas un ietver ne tikai slepenus vai politiskus apvērsumus, bet arī potenciālus militārus draudus.

Krievija veido savu ārpolitiku, demonstrējot militāru spēku, izmantojot citu valstu atkarību no Krievijas energoresursiem, kā arī īstenojot kiberuzbrukumus un ietekmes kampaņas, kurās izmanto nepatiesu informāciju un citus instrumentus, teikts ziņojumā.

Tajā norādīts, ka šogad šie pasākumi galvenokārt tiks vērsti pret Ukrainu, bet Krievija nevilcināsies izmantot tos pat pret savu sabiedroto Baltkrieviju, teikts ziņojumā.

Marrans norādījis, ka Eiropas Savienības (ES) un NATO valstis nav pilnībā pasargātas no Krievijas agresivitātes.

“Krievija turpina attīstīt un apmācīt savus bruņotos spēkus plaša mēroga karam ar NATO. Pat ja ļaunākā scenārija iespējamība ir niecīga, nedrīkst izslēgt pārsteigumus no [Krievijas] autoritārā režīma puses,” brīdinājis Marrans.

Viņš arī norādījis, ka Maskavas ārpolitiku ietekmē Krievijas iekšpolitikas problēmas, tostarp sabiedrībā pieaugošā neapmierinātība ar politisko eliti.

“Stipri militārie spēki un vadītāji, kas jūtas apdraudēti, var izrādīties bīstama kombinācija,” brīdinājis Marrans.

“Krievijas ietekmēšanas aktivitātes Rietumu valstīs ir mērķētas uz vienotības iznīcināšanu, piemēram, attieksmē pret sankcijām, kas piemērotas Krievijai. Lai to panāktu, Krievija ir gatava iejaukties citu valstu iekšpolitikā. Ietekmēšanas aktivitāšu jautājums šogad prasa īpašu uzmanību, jo ES dalībvalstis gatavojas vēlēt pārstāvjus Eiropas Parlamentā,” norādījis Marrans.

Krievija mēģinās iejaukties EP vēlēšanās

Krievija, visticamāk, mēģinās iejaukties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, lai nodrošinātu pēc iespējas vairāk vietu prokrieviskajiem vai eiroskeptiskajiem politiskajiem spēkiem, teikts Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta otrdien publiskotajā ziņojumā.

EP ir vienīgā Eiropas Savienības (ES) institūcija, ko tiešā veidā ievēl tauta. Krievija ir mēģinājusi ietekmēt ES lēmumu pieņemšanas procesu caur EP locekļiem, ir izmantojusi EP kā propagandas platformu un panākusi tiešu kontaktu ar Eiropas politiķiem, teikts Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta ziņojumā.

Iejaucoties maijā gaidāmajās EP vēlēšanās, Kremlis, visticamāk, koncentrēsies uz lielajām ES dalībvalstīm Vāciju, Franciju un Itāliju, kur tas var cerēt iegūt vislielāko skaitu mandātu. Aptuveni trešā daļa EP deputātu nāk no šīm trim valstīm. Turklāt dažas no partijām šajās valstīs skaidri paudušas atbalstu Kremļa politikai pret Rietumiem, norādīts ziņojumā.

Ņemot vērā draudus drošībai, ko Krievija rada daudzām Eiropas valstīm, grupa EP deputātu, kas apzināti atbalsta Kremļa politiku, būtu papildus risks, teikts ziņojumā.

EP locekļi visās ES valstīs tiek ievēlēti, izmantojot proporcionālo vēlēšanu sistēmu, kas palīdz iekļaut mazās un marginālās politiskās partijas. Tipiski zemā vēlētāju aktivitāte nāk par labu spēcīgi motivētiem politiskajiem spēkiem, kas var panākt savu atbalstītāju piedalīšanos vēlēšanās, un Krievija var censties mobilizēt elektorātu, kas atbilst tās prasībām.

Krievijas mērķis ir turpināt graut ES vienotību, vairojot neuzticību starp dalībvalstīm, norādījis Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienests.

EP deputāti var arī tikt izmantoti kā Krievijas propagandas izplatītāji.

Kopš Krievijas agresijas Ukrainā, vairāki EP deputāti ir izplatījuši viedokli, ka sankcijas, kas piemērotas Krievijai, nav bijušas efektīvas, ka tās kaitē pašām ES dalībvalstīm un kalpo tikai ASV interesēm.

Tie paši eiroparlamentārieši ir attaisnojuši Krievijas īstenoto Krimas okupāciju, teikts ziņojumā.

Jauna pieeja, kā ietekmēt EP, bija novērojama ikgadējā Eiropas un Krievijas forumā Briselē pagājušā gada novembrī. Pasākumā, ko rīkoja Latvijas krievu politiķis, EP deputāts Miroslavs Mitrofanovs, bet faktiski organizēja Krievija, tika popularizēta ideja, ka Krievija ir gatava doties karā, ja Eiropa neievēros Krievijas “attaisnojamās intereses tuvējās ārzemēs”.

Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta ziņojumā norādīts, ka Mitrofanovs pasākuma organizēšanā sadarbojies ar cilvēkiem, kas saistīti ar Krievijas prezidenta administrācijas slepenajām ietekmēšanas kampaņām.

Lai gan pasākumam bija neliela ietekme, tas ilustrē to, ka Krievija ir spējīga izmantot EP deputātus propagandas izplatīšanai, noradījis Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienests.

Maskava atbalsta savus sabiedrotos caur Krievijas valsts kontrolētiem medijiem, organizē augsta līmeņa tikšanās un vizītes, kas piesaista mediju uzmanību, piedāvā slepenu finansiālu palīdzību, ja nepieciešams, diskreditē oponentus, zogot un izplatot informāciju, tīšām izplata nepatiesu informāciju sociālajos medijos un izmanto citus līdzīgu paņēmienus, norādīts Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta ziņojumā.

Ziņojumā piebilsts, ka šādas aktivitātes prasa iesaistīt lielu skaitu institūciju, uzņēmumu un tīklu, kas seko Kremļa apstiprinātiem stratēģiskiem mērķiem.

Atšķirīgo iekšpolitikas interešu dēļ eiroskeptiski un prokrieviski noskaņotie politiskie spēki nav spējuši izveidot efektīvu jumta organizāciju ES vai EP frakciju, bet tas var mainīties, ja vēlēšanu rezultāti būs tiem labvēlīgi.

Pat ja Maskava nepavilks ietekmes sviras, lai izveidotu “labā spārna populistu internacionāli”, tā noteikti centīsies izmantot labējā spārna populistus savās interesēs, brīdinājis Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienests.

LA.lv