Igaunijas Privāto mežu savienība šovasar atzīmē savu 25. dzimšanas dienu. Savienībā apvienojušies 20 meža kooperatīvi, kuru biedriem kopā pieder puse no Igaunijas privātajiem mežiem.

Zem viena jumta

Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 27

RAKSTA REDAKTORS

“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 164

Lasīt citas ziņas

Tāpat kā Latvijā, arī Igaunijā pusi no tās teritorijas klāj mežs. Puse no tā pieder valstij, puse privātajiem. Pašvaldībām un citiem īpašniekiem piederošu mežu Igaunijā ir ļoti maz.
Valsts apsaimnieko valsts mežus, bet privāt­īpašniekiem Meža likuma ietvaros ir dota samērā liela brīvība. Valsts savas intereses privātajos mežos realizē ar atbalstu sistēmu, kas izveidota pēc 2000. gada. Šie atbalsti ir krietni sekmējuši privāto mežu stādīšanu un jaunaudžu kopšanu.

Igaunijas Privāto mežu savienība dibināta 1992. gadā, laikā, kad zemes un mežu īpašumu privatizācija vēl īsti nebija sākusies un vēl nebija neviena kooperatīva. Pirmie meža īpašnieki Igaunijā bija tie, kuri atguva savas lauku mājas. Organizācijas galvenais uzdevums bija kopīgi mācīties apsaimniekot mežus, tika izmēģināti spēki arī padomjlaiku mežsaimniecības uzņēmumu privatizācijā. Par ļoti svarīgu organizācijas uzdevumu kļuva meža īpašnieku interešu aizstāvēšana valsts līmenī, likumu pieņemšanā un to grozīšanā.
Tūlīt pēc Igaunijas Privāto mežu savienības nodibināšanas visā valstī sāka veidoties meža kooperatīvi. Sākumā viss gāja uz urrā un kooperatīvi nodarbojās arī ar koksnes pārstrādi, bet, kad darbu sāka lielās, modernās kokzāģētavas, entuziasms noplaka un meža kooperatīvi kļuva galvenokārt par informācijas izplatītājiem un apmācību organizētājiem.

TESTS. Kāds testu pildītājs tu esi?

VIDEO. Urbānais ceļotājs ielauzies Fukušimas sarkanajā zonā un parāda, kā izskatās pamestās spēkstacijas vadības telpas

RAKSTA REDAKTORS

Ātri un klusi tiek iznīcināts vēl viens Latvijas pagasts. Viļķenē tiek plānota skolas un Vitrupes bibliotēkas slēgšana

Igaunijas Privāto mežu savienības vēsturi var sadalīt trīs posmos. Pirmo posmu var datēt ar deviņdesmito gadu beigām. Tas bija pirmo meža īpašnieku rašanās un savienības dibināšanās laiks. Otrais posms sākās pēc 2000. gada, kad meža īpašnieki sāka apzināties sevi un tika izveidota atbalsta sistēma meža kopšanai un atjaunošanai. Trešais, pēdējais posms sācies kopš 2010. gada, un šis ir meža kooperatīvu nostiprināšanās un ciešākas sadarbības veidošanās laiks.

Konkurenti darbu sadala

Kad 1999. gadā pēc privātas iniciatīvas tika nodibināts Privāto mežu centrs, sākotnēji tas bija Privāto mežu savienības konkurents – abas organizācijas pretendēja dalīt valsts atbalstu privātiem meža īpašniekiem. Tomēr drīz vien darbības jomas tika sadalītas: Privāto mežu savienība kļuva par meža īpašnieku interešu pārstāvi valsts līmenī (līdzīgi kā Latvijā Latvijas Meža īpašnieku biedrība), bet Privāto mežu centrs kļuva par valsts, kā arī Eiropas Savienības meža atbalstu dalītāju (līdzīgi kā mums Lauku atbalsta dienests).Tika izstrādāta privāto mežu atbalsta sistēma meža kooperatīviem. Sākās meža konsultantu un meža īpašnieku apmācības, un līdz 2012. gadam reģionos strādāja cilvēki, kuri meža īpašniekiem deva padomus un nodrošināja ar nepieciešamo informāciju. Vēlāk šo amatu likvidēja un konsultantu funkcijas uzņēmās kooperatīvi. 20. gs. beigās ar valsts atbalstu sākās meža īpašnieku kopīgas saimnieciskās darbības organizēšana. Tas nostiprināja kooperatīvus, un tie jau varēja algot vajadzīgos speciālistus.

Zem vienota zīmola

Pēc 2015. gada datiem, Igaunijā privātie meži pieder 107 170 fiziskām personām un 5752 juridiskām personām. Vairāk nekā pusei privātīpašnieku pieder ļoti mazi – 0,1 līdz 5 hektāri – meža īpašumi. Igaunijā ir arī ļoti lielu mežu īpašnieki, kuri tiek ar visu galā paši. Meža kooperatīvos parasti iestājas tie, kam pieder vidēja lieluma mežs. Kooperatīvos iesaistījušies vairāk nekā 11 000 meža īpašnieku, kuriem kopumā pieder gandrīz puse Igaunijas privāto mežu. Meža kooperatīvi ir nodibinājuši divus koksnes realizācijas uzņēmumus, no kuriem viens nodarbojas arī ar stādu iegādi. Jaunākais kooperatīvu sadarbībā – vienotais zīmols “Meža kooperatīvs” (“Metsaühistu”), to var izmantot tie kooperatīvi, kuri meža īpašniekiem piedāvā pilnu pakalpojumu paketi. Šodien šo zīmolu var lietot astoņi lieli meža kooperatīvi.

Igaunijā ir 31 vairāk vai mazāk aktīvs kooperatīvs, no tiem 20 ir Igaunijas Privāto mežu savienības sastāvā.

Viena no Igaunijas Privāto mežu savienības tradīcijām – ik vasaru rīkot labākā meža apsaimniekotāja konkursu. Katru gadu augustā notiek iepriekšējā gada labāko meža īpašnieku saiets. Šogad nolemts uz šo saietu aicināt visus meža īpašniekus kopā ar ģimenēm.

UZZIŅA

* Igaunijā ir 113 000 meža īpašnieki.

* No tiem 107 200 fiziskās personas, 5760 juridiskās personas.

* Pusei pieder ļoti mazi īpašumi, kas klasiskā nozīmē netiek apsaimniekoti.