Dabā
Zaļā dzīvošana

Igaunijas pieredze: depozītu sistēmā savāc 85,5% PET pudeļu1


Iepakojums no visiem depozīta iepakojuma savākšanas punktiem, kas atrodas pie mazumtirgotājiem, tiek nosūtīts uz centru Tallinā, kur tiek veikta uzskaite, šķirošana un sagatavošana pārstrādei.
Iepakojums no visiem depozīta iepakojuma savākšanas punktiem, kas atrodas pie mazumtirgotājiem, tiek nosūtīts uz centru Tallinā, kur tiek veikta uzskaite, šķirošana un sagatavošana pārstrādei.
Foto: Gundega Skagale

Vieni no aktīvākajiem depozīta sistēmas ieviešanas lobētājiem Latvijā ir mūsu kaimiņi igauņi. Igaunijā depozīta sistēma plastmasas un stikla pudeļu savākšanai darbojas jau kopš 2005. gada.

Tas nozīmē, ka, piemēram, nododot veikalā pudeli pēc alus vai sulas izdzeršanas, var atgūt 10 centus.

Tādējādi Igaunija cīnās ar PET pudeļu piesārņojumu mežos un ceļmalās. Šādu dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu virkne vides organizāciju vēlas ieviest arī Latvijā. Atbilstošu likumprojektu izstrādājusi arī Vides un reģionālās attīstības ministrija, taču sistēmai Latvijā ir daudz pretinieku, tāpēc pagaidām pie mums vēl viss pa vecam – pudeles tiek liktas sadzīves atkritumu vai arī speciālos konteineros. Dzērienu iepakojumu depozīta sistēma kopš 2016. gada darbojas arī Lietuvā.

Igaunijā tukšās taras automātos var nodot plastmasas, stikla pudeles un skārda kārbas. Automāts saskaita pudeles un izsniedz čeku, ar ko var doties uz veikalu. “Šī “atprečošanas” sistēma ir viens no stimuliem, lai veikali piedalītos pudeļu savākšanā,” piebilst Rauno Rāls. Viņš desmit gadus vadījis Igaunijas depozīta sistēmas organizāciju un tagad konsultē atkritumu apsaimniekošanas jautājumos.

Igaunijas atkritumu apsaimniekošanas eksperts Rauno Rāls uzsver, ka mazumtirgotāji izmanto veikalos ierīkotos savākšanas punktus, jo tiem ir zemākas ierīkošanas izmaksas nekā, piemēram, kioskiem.
Foto: Gundega Skagale

Iepakojumam, uz kuru attiecas depozīts, jābūt arī attiecīgi marķētam, pretējā gadījumā automāts to neņems pretī. Kopumā tiek izmantoti pieci kodi. Četri ir paredzēti vienreizlietojamiem iepakojumiem, viens – stikla pudelēm, kas paredzētas atkārtotai lietošanai.

R. Rāls stāsta: “Ja uz iepakojuma ir kods “K”, tad pudele nonāk konteinerā, kas uzreiz tiek vests uz rūpnīcu mazgāšanai un atkārtotai dzērienu iepildīšanai. Savukārt vienreizlietojamais stikla iepakojums, uz kura ir kods “D”, tiek šķirots pēc krāsas – baltais, brūnais, zaļais – un pārstrādāts.”

Šie kodi ir nepieciešami iedzīvotājiem, lai viņi zinātu, kuru pudeli kurā automātā likt.

Lai varētu pudeli nodot automātā, ir nepieciešams arī svītru kods. Katra produkta identifikācija notiek nevis pēc pudeles izmēra vai izskata, bet gan pēc svītru koda. Kods arī ļauj kontrolēt, cik iepakojumu importētāji un ražotāji realizējuši tirgū un cik savākts atpakaļ.

2018. gadā Igaunijā realizēti 277,4 milj. vienreizlietojamo iepakojumu vienību, no kurām depozītsistēmā atpakaļ nodoti 239,5 miljoni. Visvairāk ar depozītu sistēmu tiek savāktas skārdenes, pagājušā gada skaitļi liecina, ka igauņi pēc izlietošanas nodevuši 96,1% kārbu. Igaunijā pērn savākts atpakaļ arī 89,8% vienreizējai lietošanai paredzēto stikla pudeļu un 85,5% plastmasas jeb tā saukto PET pudeļu.

Vai Igaunijā var nodot arī Latvijas tukšo taru? “Sistēma ir izveidota tā, ka tā atšķir, kura pudele realizēta Igaunijas, kura Latvijas un Lietuvas tirgū. Importētājs maksā depozītu tikai par to, ko piegādājis Igaunijas tirgum. Jo depozīts ir kā garantija,” teic R. Rāls. Viņš gan neslēpj, ka lietpratēji pudeles ar vajadzīgo marķējumu atrod arī Latvijā.

Tallinā lielveikala “Prisma” autostāvvietā tukšo taru nodod arī kāds vīrs, kuram atkritumu savākšana ir bizness. Tā kā automāti neatpazīst saspiestas un bojātas pudeles, viņš lietpratīgi pirms nodošanas tajās iepūš gaisu. Iztukšojis divus iepirkuma maisus, vīrs saņēma čeku par 2,20 eiro.
Foto: Gundega Skagale

Igaunijā mazumtirgotāji lielākoties izmanto veikalos ierīkotos savākšanas punktus, jo tiem ir zemākas ierīkošanas izmaksas nekā, piemēram, kioskiem.

Veikalā ierīkota savākšana nenozīmē, ka taras automātam jāatrodas veikala tirdzniecības zālē, tas var atrasties arī kādā citā telpā. Ir arī tirgotāji, kas automātus nepērk, bet gan iznomā vai arī izmanto ārpakalpojumu, maksājot pakalpojuma sniedzējam mēneša maksu vai maksu par vienu iepakojumu.

Tallinā lielveikala “Prizma” autostāvvietas tālākajā stūrī ir vairāki iepakojuma pieņemšanas automāti, kā arī iespēja atstāt papīra un kartona iepakojumu. Plastmasas maisiņus un pudeles, ko depozīta automāti neņem pretī, var atstāt atkritumu konteinerā. Vladimirs Ivaņenko, šīs iepakojuma savākšanas vietas pārzinis, atklāj, ka trīs dienās šeit savākti 11 lielie konteineri ar stikla pudelēm un 64 maisi ar sapresētām plastmasas pudelēm.

“Visur vajag šo sistēmu, arī Latvijā!” teic Vladimirs un neslēpj, ka viņu šķirot piespieda nauda – par katru nodoto pudeli var saņemt 10 centus veikalā. “Ja gribi saņemt atpakaļ naudu, jānodod tara. Tas ir stimuls. Pensionāram arī eiro būs noderīgs.” Vladimirs atzīst, ka pudeles nodot nes ne tikai pensionāri.

Saistītie raksti
Te cilvēki brauc ar pilnu bagāžnieku, vairākiem maisiem. “Arī pārējiem naudu vajag, ne tikai pensionāriem.”

Igaunijas un Lietuvas pieredze liecina, ka, lai nodrošinātu veiksmīgu dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas darbību, uz katriem 2500 iedzīvotājiem ir nepieciešams viens iepakojumu savākšanas automāts.

LA.lv