Mobilā versija
+2.3°C
Krišs, Ksenija, Eglons
Otrdiena, 24. janvāris, 2017
20. aprīlis, 2016
Drukāt

ROBEŽTELPA: Igaunijas pierobežā Rīga par tālu

1. Kā igauniskais ietekmē latvisko?

1no5
Timura Subhankulova fotoTimura Subhankulova foto

Autores: Vita Krauja, Anita Bormane

Veidojot Latvijas simtgadei veltītās reportāžu sērijas “Robežtelpa” ceturto rakstu, “Kultūrzīmes” devās uz Igaunijas pierobežu – Mazsalacas novada Ramatas pagastu un Rūjienas novada Lodes un Ipiķu pagastiem. Noskaidrojām, kā mijiedarbība ar igaunisko ietekmē latvisko kultūrtelpu, kā arī to, cik aktīvs un piesātināts ir kultūras process Latvijas tālākajos ziemeļu apvidos.

Lodes pagasts ir otrais vistālāk uz ziemeļiem izvirzītais Latvijā. Tālākajā Latvijas ziemeļu punktā Ipiķu pagastā 1990. gadā uz robežas ar Igauniju tika uzstādīta mākslinieka V. Titāna veidotā robežzīme “Baltās naktis” (attēlā). Līdz tuvākajai pilsētiņai Moizakilai Igaunijā ir tieši viens kilometrs, krietni tuvāk nekā līdz novada centram Rūjienā. Moizakilā bieži uzstājas amatierkolektīvi no Rūjienas novada, un igauņi viesojas šaipusē. Trīs Moizakilā ieprecējušies latvieši joprojām ir Ipiķu bibliotēkas lasītāji. Rūjienā var apgūt igauņu valodu, pa frāzei saprot abās valodās abpus robežai.

  1. Kā igauniskais ietekmē latvisko?
  2. IPIĶI: atdzīvinot Reiņa Sepa "Eglītes"
  3. LODE: Valmieras teātris ciemos nebrauc
  4. RAMATA: kur dzimusi Marija Pēkšēna
  5. Kā Vidzemē bauda kultūru

Pievienot komentāru

Diskusiju mutuļos dzims jaunas dejasSakarsušajā gaisotnē ap Latvijas valsts simtgades Dziesmu un deju svētku Deju lieluzveduma repertuāru un dejotāju ietērpu būtiski ir emociju un pretrunīgās argumentācijas jūrā nepazaudēt deju kuģa stūri – skaidru skatu uz nozares šodienu un perspektīvu.
Draugiem Facebook Twitter Google+