Foto-Valdis Semjonovs

Igaunijas prezidente: katram pirmklasniekam jāzina valsts valoda 8

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida vēlas, lai tautā viņu atceras kā vadītāju, kas rūpējas par grūtībās nonākušajiem. “Savā prezidentūrā likšu lielu uzsvaru uz sociālo drošību un aprūpi, un tas būs manas kā prezidentes zīmols,” tā saka kaimiņvalsts vadītāja, kura pagājšnedēļ viesojoties Latvijā, sniedza ekskluzīvu interviju “Latvijas Avīzei”.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Ik pa laikam Igaunijā valdošā Centra partija nāk klajā ar paziņojumiem, ka visiem Igaunijas nepilsoņiem būtu automātiski jāpiešķir pilsonība. Nule šīs partijas politiķe Jana Tooma izteikusies, ka ideju atbalstot arī viņas partijas biedrs premjers Jiri Ratass. Kā jūs skatāties uz šo ideju?

Ir labi, ka valstī samazinās nepilsoņu skaits. Ja nepilsoņu ģimenē piedzimst bērni, viņiem tiek piešķirta pilsonība. Jaunu nepilsoņu rašanās no mūsu likumiem ir izslēgta. Tomēr mums ir palikuši cilvēki, kuri izmanto nepilsoņu “pelēkās pases” praktisko priekšrocību – ar to viņi var ceļot gan visā Eiropā, gan Krievijā. Viņu pamattiesības Igaunijā tāpat ir garantētas, “pelēko pasu” īpašnieki nesagādā mums problēmas, un šo situāciju uztveram vēsi. Cilvēkiem joprojām ir iespēja pieteikties Igaunijas pilsonībai atbilstoši naturalizācijas noteikumiem. Pagājušonedēļ pie manis Kadriorgas pilī viesojās universitāšu un skolu absolventi, kuriem igauņu valoda nav dzimtā, bet no sarunām jutu, ka viņi tekoši runā igauniski. Cilvēki, kas nav igauņi, mūsu sabiedrībā nav sliktāki un bauda tādu pašu cieņu, brīvības un iespējas. Dzīva diskusija ir par to, vai varam nodrošināt papildu igauņu valodas nodarbības mazākumtautību bērnudārzos, un vecāki par to Tallinā ir ļoti ieinteresēti.

CITI ŠOBRĪD LASA

Bet, protams, ir cilvēki, kam valodas jautājums patiešām ir politika. Līdz ar pozitīvajām izmaiņām mūsu sabiedrībā šie politiķi tagad zaudē savu galveno politisko līniju. Jana Tooma pašlaik zaudē savu iecienīto konfrontācijas punktu, uz kura rēķina viņa parasti vēlēšanās uzvar. Šie paziņojumi no viņas puses ir histēriska panika, jo zaudēta iespēja polarizēt sabiedrību un gūt no tā labumu sev. Esmu runājusi ar krieviem Tallinā, un viņiem nav sajūtas ka viņi būtu apdraudēti. Viņu vēlme ir labāk iemācīties igauņu valodu. (…) Pasaule ir globāla, tajā notiek aktīva cilvēku kustība, un mums jādomā, kā ikvienu bērnu iekļaut sabiedrībā. Tas attiecas ne tikai uz krievvalodīgajiem.

VISU SARUNU AR IGAUNIJAS PREZIDENTI LASI LAIKRAKSTA “LATVIJAS AVĪZE” 10. JŪLIJA NUMURĀ!