Ideju par tagadējās Igaunijas un Latvijas neatkarību pirmoreiz rakstveidā minējis franču žurnālists un literāts Luī Antuāns Leuzons-Lediks jau 1855.gadā, Igaunijas televīzijā un presē pastāstīja igauņu vēsturnieks Killo Arjakass.

Lasītākie

Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 174

TV24

Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā

“Krievi mūs burtiski aprīs!” Ukraiņu komandieris skaidro iespējamās kara pauzes briesmas

Lasīt citas ziņas

Vēsturnieks 1855.gadā izdotā grāmatā ir atradis šā francūža paustu ideju, ka Igaunija un Latvija var kontrolēt savu likteni, ko tās bija spējušas pirms pirmo kolonizatoru ierašanās 12.gadsimtā.

Arjakass sacīja, ka šādu faktu viņam pirms daudziem gadiem minējis vēstures profesors Kaido Jānsons, bet šo grāmatu toreiz Igaunijā nebija iespējams atrast.

Ziemeļkorejā izdota jauna dziesma, kura slavina tās līderi kā “draudzīgu tēvu”

Vīrs pārdzīvo, ka esmu augstākā amatā. Kā izglābt attiecības?

Agresorvalsts Krievija plāno uz paralimpiskajām spēlēm Parīzē sūtīt vairāk nekā simts sportistus

“Es to atcerējos un deviņdesmitajos gados, attīstoties internetam un jauniem kontaktiem, es sāku meklēt šo grāmatu. Tās nebija ne [Igaunijas] Nacionālajā bibliotēkā, ne Tallinas Universitātes akadēmiskās bibliotēkas Baltistikas nodaļā. Tomēr, pateicoties ļoti kaislīgam estofilam, kurš dzīvo Francijā un mobilizēja vairākus cilvēkus tās meklēšanai, kādā veco grāmatu veikalā tika atrasta 1855.gadā izdotā ceļojuma piezīmju grāmata ar nosaukumu “Le Baltique” (“Baltija”),” klāstīja Arjakass.

Grāmatas autors bija devies ilgā braucienā uz Zviedriju, Somiju, Igauniju un Kronštati un grāmatas noslēgumā aprakstīja starptautisko situāciju Krimas kara sākumā. Krimas karš notika no 1853.gada oktobra līdz 1856.gada februārim, un tajā Krievija karoja pret Francijas, Lielbritānijas, Osmaņu impērijas un Sardīnijas karalistes koalīciju.

Parīzes apgāda “Hachette” izdotajā Leuzona-Ledika grāmatā ir zīmīgs teikums: “Vai Igaunija, Vidzeme un Kurzeme atgūs savu seno nacionālo neatkarību, vai tās turpinās pārveidoties zem moskovītu asimilācijas uguns?” Tagadējā Latvija, izņemot Latgali, tolaik bija sadalīta starp Kurzemes un Vidzemes guberņām, bet tagadējā Igaunija – starp Igaunijas un Vidzemes guberņām.

Leuzons-Lediks, kurš 1815.gadā piedzima Dižonā un 1889.gadā nomira Parīzē, par saviem ceļojumiem uz Vāciju, Dāniju, Zviedriju un Krievijas impēriju rakstīja arī laikrakstā “Le Papillon”. Viņš pārtulkoja franciski somu tautas eposu “Kalevala”, un daļa šā tulkojuma jau 1845.gadā tika publicēta grāmatā “La Finlande” (“Somija)”, bet pilns tulkojums iznāca 1865.gadā.

Leuzona-Ledika dzimtajā pilsētā Dižonā 1928.gadā kāda iela tika nosaukta viņa vārdā.

Otrdien Igaunijā tiek svinēta Neatkarības diena. Igaunija pasludināja neatkarību 1918.gada 24.februārī.