Igaunijas vasaras galvaspilsētā Pērnavā 0
Tikai divarpus stundu jeb ap 180 kilometru brauciena attālums šķir Rīgu no Igaunijas vasaras galvaspilsētas Pērnavas. Šis kūrorts vienmēr bijis latviešu uzmanības lokā, ko igauņi veicinājuši, tūrisma informāciju tulkojot arī latviski. Šovasar Pērnavā klāt nākuši vairāki ļoti vilinoši atpūtas piedāvājumi. Renovēta un daļēji pārbūvēta SPA viesnīca “Estonia” un atklāts SPA viesnīcas “Viiking” jaunais ūdens un saunu centrs “Saaga”.
Kūrorts ar senām tradīcijām
Pirmā veselības uzlabošanas iestāde Igaunijā sākusi darboties Sāmsalā 1824. gadā, bet Pērnavā – 1838. gadā. Toreizējā kūrmāja nu atjaunota un kopā ar klāt piebūvēto viesnīcu SPA “Hedon” veido vienotu atpūtas kompleksu Pērnavas līča krastā. Netālu no promenādes atrodas arī populārā viesnīca “Tervise Paradiis” ar akvaparku un boulinga zāli un SPA viesnīca “Strand”, kas specializējas konferenču biznesā. Tās menedžere Aime Vilgasa atklāj, ka šī viesnīca celta 1985. gadā Maskavas žurnālistu vajadzībām un bijusī sporta zāle pārtapusi konferenču telpā 500 vietām, kam dots Jūrmalas vārds. Mazākiem pasākumiem paredzētas vēl piecas citas zāles, bet pagrabstāvā iekārtots minigolfa laukums ar 18 bedrītēm, taču netālu no viesnīcas jūras krastā bijušās Tahuranas tekstilfabrikas teritorijā atrodas arī brīvdabas golfa laukums. Nelielais SPA komplekss rada intīmu gaisotni, kur izbaudīt relaksējošas procedūras šaurā lokā.
Vikingu sāga
Iepretim Valikēru parkam pašā pilsētas centrā iespaidīgas pārmaiņas piedzīvojis vienīgais igauņu ģimenes uzņēmums SPA viesnīca “Viiking”, kurā tikko atklāts jaunais atpūtas komplekss (1000 m²), kuru varēs apmeklēt ne tikai viesnīcas iemītnieki, bet arī pilsētas iedzīvotāji un viesi. Arhitektu grupa Riho Jagomagi vadībā radījusi pasakainu “vikingu oāzi” – baseinu ar salu, uz kuras atrodas viena no pirtīm, bet pārējās ieslēptas alās un grotās. Uz jumta izveidots dekoratīvais dārzs 460 m² platībā ar izgaismotām mēbelēm un konisko pirti skandināvu stilā. Nu jau četros korpusos vienlaikus var uzņemt vairāk nekā 300 atpūtnieku.
Paplašinot pakalpojumu klāstu, ar devīzi “Tavs sirds draugs” te tiek piedāvāti sirds un asinsvadu sistēmas izmeklējumi, piemēram, sonogrāfija, Holtera aparāts diennakts sirds ritma novērošanai, kā arī kardiologa konsultācijas, bet ārsta izrakstītās zāles ar atlaidēm var iegādāties viesnīcas aptiekā. Daudzveidīgo fizioterapijas iespēju ziņā “Viiking” pielīdzināma sanatorijai, kur pieejamas dažādas vannas, piemēram, piena, sarkanvīna, Nāves jūras sāls, aļģu un citas, masāžas, inhalācijas un magnētiskā terapija. Ārstēšanos var ērti apvienot ar skaistuma salona un pludmales apmeklējumu, jo Pērnavas līcis atrodas vien piecu minūšu gājiena attālumā.
Atjaunots kūrorts
1. jūlijā pēc nepilnu gadu ilgas rekonstrukcijas, īstenojot jauno veselīga dzīvesveida filozofiju, svinīgi tika atklāta vienīgā Pērnavas pašvaldības īpašumā esošā kūrortiestāde “Resort Hotel & Spa Estonia”, kuras abus renovētos korpusus nu savieno stiklots gaisa tilts pāri Aias ielai, kas ved no pilsētas centra līdz Tamsāres prospektam, kur tā atrodas. Lielākās pārmaiņas skārušas SPA centru, kur iekārtots gan peldbaseins ar atpūtas zonu, gan baseins ar Nāves jūras sāļuma ūdeni (ap 30%) un deviņām dažādām saunām, tostarp karstām un ne tik karstām, sāls, tvaika, aroma un tādām, kur pērties ar zāļu slotiņām un klausīties mūziku. Atsevišķi iekārtota sauna, kuras sienas noklātas ar kadiķkoka ripiņām, bet uz āra terases – igauņu tradicionālā melnā (dūmu) pirts un džakuzi. Centrā pieejamas arī konferenču telpas.
Apskates vietas Pērnavas apkaimē
Dodoties uz Pērnavu, daudz interesanta atrodams arī pilsētas tuvākajā apkārtnē. Nepilnus 25 km no Pērnavas Lavasārē atrodas lielākais šaursliežu dzelzceļa muzejs Baltijā, kur apskatāma pie mums labi zināmā tvaika lokomotīve “Marisa”, kas pirms vairākiem gadiem vizināja Bānīša svētku dalībniekus maršrutā Gulbene–Alūksne. Tagad vasaras mēnešos sestdienās ar to iespējams doties divus kilometrus garā izbraucienā pa muzeja teritoriju. Savukārt citam Lavasāres muzeja eksponātam “Ferdinandam” dzīvību iepūtuši Gulbenes depo mehāniķi un saskaņā ar vienošanos tas vēl septiņus gadus kalpos Latvijā.
“Lai gan apmeklētājus visvairāk piesaista piektais gadalaiks, kas seko atkusnim un spēcīgām lietusgāzēm, kad visi zemākie meža nogabali, ceļi un pat pagalmi applūst un pārvietoties iespējams tikai laivās, arī vasarā ir interesanti doties pārgājienos pa applūstošajām palieņu pļavām un purvu, izmantojot sniega kurpes,” saka Somā nacionālā parka darbinieks Aļģis. Zinīga vides gida pavadībā var iepazīt kāpas, purva ezeriņu lagūnas un augsto zāļu purvu, satikt meža zvērus, kas te jūtas droši. Kaut gan cilvēku apmetnes Somā bijušas jau akmens laikmetā, šobrīd parka teritorijā ir tikai trīs ciemi – Rīsa, Tipu un Sandra –, kuros dzīvo vien 10 – 20 cilvēki. Par senajiem laikiem liecina tradicionālās apses vienkoča laivas, un te joprojām var apgūt vienkoču izgatavošanas mākslu.
Pa ceļam uz Somā jāpiestāj Tori, kur ceļa malā slejas Svētā Jura luterāņu baznīca, kas kara laikā vācu armijas nodedzināta, pēc tam atjaunota un pirms četriem gadiem iesvētīta kā Igaunijas karavīru piemiņas dievnams. Šeit izveidots kolumbārijs – vieta, kur atgriezties trimdas igauņu cīnītāju pīšļiem. Altārgleznas vietā granīta stabs ar lejupvērstu tērauda zobenu un sfērisku svētās uguns trauku virs tā, bet pats altāris veidots no trim dzirnakmeņiem, simbolizējot svešās varas, kas mala cilvēku likteņus. Aiz baznīcas uz augsta granīta postamenta uzceltajā piemineklī attēlota Svētā Jura cīņa ar pūķi. Turpat netālu Pērnavas upes krastā aplūkojams desmit metrus augsts smilšakmens atsegums, kurā izveidojusies 8,5 metrus gara ala, kas pāris metru no ieejas pārvēršas ļoti šaurā ejā, ko dēvē par Tori pekli.
Tori ir pazīstams arī kā zirgaudzēšanas centrs, kur var apskatīt zirgus, doties izjādēs un izbraucienos ar pajūgu. Tautas namā iekārtots muzejs, bet 1814. gadā celtajā labības klētī glabājas zirglietas. Šī ēka, tāpat kā skaistie vārti un degvīna brūzis, vēl saglabājusies no bagātās Tori muižas.
Lotes zeme – paradīze bērniem
Pērnvasar priežu mežā pirms Pērnavas tapusī Lotes zeme nu jau kļuvusi par latviešu ģimeņu iecienītu atpūtas vietu. Pēc igauņu autoru Janno Peldmā un Heiki Ernitsa grāmatām par sunenīti Loti radītais atrakciju parks ir unikāls Baltijas mērogā.
Auto jāatstāj stāvvietā un tālāk jādodas vai nu kājām, vai ar vilcieniņu. Ieeja gan bērniem, gan pieaugušajiem maksās mazliet lētāk (15 eiro), ja biļetes būs nopirktas biļešu mašīnā – “piletimasin.ee/en/lottemaa”. Apmeklējumam jāatvēl vismaz pusi dienas, un ieteicams pirms tā kopā ar bērniem izlasīt grāmatas par Izgudrotāju ciemu, Mēnessakmens noslēpumu un Lotes ceļojumu uz dienvidiem, lai labāk saprastu, kas tad te notiek. Iespēju izklaidēties ir daudz – vairāk nekā simts atrakciju, izgudrojumu un rotaļlietu. Lai visu paspētu, rūpīgi jāizplāno dienas gaitas pēc piedāvātās programmas. Dienasvidū (plkst. 13), noskrienot apli pa stadionu, katrs dalībnieks balvā saņems biezpiena sieriņu “Kārums”, Zaķu mājas planetārijā seansi notiek arī latviešu valodā, uz Džovanni mājas teātra skatuves plkst. 12 un 16 tiek spēlēta izrāde “Mušas Jāka kāzas”, bet plkst. 14 uzvedums vismazākajiem “Lote un pazudušo cepuru noslēpums”. Vēl var maldīties pa labirintu, iepazīt aizraujošus mūzikas instrumentus un muzicēt, zīmēt, sportot, meistarot dažādas lietas Oskara šķūnī kopā ar Lotes tēti, spēlēt jautras spēles ar Loti, kaķi Bruno un zaķi Albertu, klausīties suņa Klausa stāstus par ceļojumiem, pacelties virs zemes virtuālajā gaisa balonā un uzkāpt Lotes mājas skatu tornī vai vienkārši palaiskoties pludmales smiltīs un paplunčāties jūrā. Tas viss gan jāpaspēj līdz 30. augustam, kad Lotes zeme durvis vērs pēdējo reizi šajā sezonā, bet Lote ar draugiem šeit atgriezīsies vien īsu brīdi ap Ziemassvētkiem.
UZZIŅA
Citi apskates objekti Pērnavā un apkaimē
Svētās Katrīnas baznīca (1768)
Svētās Elizabetes baznīca (1750)
Pērnavas muzejs – interaktīvā laika upe izved cauri pilsētas apkaimes 11 000 gadus senajai vēsturei
Komponista Raimonda Valgres (1913 – 1949) piemineklis
Nacionālās atmodas dzejnieces Lidijas Koidulas (1843 – 1886) muzejs
Ziemassvētku vecīša Korstna saimniecība – Kepu ciemā
Rannametsas – Tolkuses purva taka un skatu tornis – pirms Pērnavas Baltijas jūras senkrastā
