Pasaulē
Baltija

Igaunijas vēlas lielāku ASV iesaistīšanos tās drošības garantēšanā0

Foto no Pixabay.com

Igaunija attiecībās ar Savienotajām Valstīm par savu galveno stratēģisko mērķi uzskata nodrošināt ASV aktīvu iesaistīšanos visos apsektos, lai garantētu Igaunijas drošību, liecina raidorganizācijas ERR publiskotais dokuments, ko Igaunijas Ārlietu ministrija iesniegusi valdībai.

Memorandā teikts, ka ASV ir vienīgā valsts, ar kuru Igaunijai ir kopīgas pamata vērtības un kas ir militāri, politiski un ekonomiski pietiekami spēcīga, lai varētu atvairīt iespējamos uzbrukumus Igaunijai arī viena pati, ja tas būtu nepieciešams.

“Tādēļ divpusējās attiecības ar ASV ir unikāli nozīmīgas Igaunijas drošībai un ASV politika ir svarīga Igaunijai pirmām kārtām no drošības politikas perspektīvas,” norādīts dokumentā.

Raksturojot esošo situāciju, dokumentā atzīts, ka transatlantiskās saites kļūst vēsākas, kas visnopietnāk izpaužas Eiropas sarūkošajā ticībā ASV drošības garantiju politiskajai noturībai.

“Uzskati, kas liek apšaubīt formalizētu drošības garantiju racionalitāti, pagaidām vēl ir mazākumā ASV, bet vairs nav margināli. Tas kopā ar citām domstarpībām, pieaugošajām šaubām par ASV drošības garantiju noturību piespiedis vairākus Eiropas līderus meklēt alternatīvas NATO centrētajam drošības risinājumam, kam būs ievērojams vājinošs efekts uz transatlantiskajām attiecībām ilgtermiņā,” teikts memorandā.

Dokumentā arī pievērsta uzmanība strupceļam, kādā nonākušas ASV un Eiropas Savienības (ES) attiecības, vēsta ERR, kā piemērus minot domstarpības par tirdzniecību un attieksmi pret Irānas kodolvienošanos.

Memorandā uzsvērts, ka transatlantisko attiecību vājināšanās vispirms apdraud galvenokārt mazās valstis perifērijā un tādēļ ASV iesaistīšanās Eiropas drošības garantēšanā ir būtiska.

Tai pat laikā dokumentā arī runāts par ASV konkurenci ar Ķīnu un Krieviju, kur Vašingtonai var būt vajadzīga Eiropa, ja tā uzvedas kā sabiedrotais, kas ir uzticības cienīgs un spējīgs dot ieguldījumu.

“Igaunijas interesēs ir uzturēt šādu Eiropas tēlu un arī gādāt, ka Eiropas aktivitātes, tiekot galā ar Krievijas draudiem, tostarp sankcijām, amerikāņiem neliekas mazākas nekā ASV pūliņi,” teikts dokumentā.

Memorandā secināts, ka divpusējās attiecības starp Igauniju un ASV ir labas, bet atzīts, ka saskaņošana un kopīgas ārpolitikas un drošības politikas veidošana notiek tikai dažos jautājumos.

“Jautājumos, kas attiecas uz mūsu reģiona drošību, nav stratēģiskas un pastāvīgas diskusijas par politikas veidošanu Igaunijas un ASV starpā,” norādīts dokumentā.

“Amerikāņi uztver samitu tikšanās ar Igauniju kā pieklājības tikšanās, kuras vienkāršības labad viņi cenšas noorganizēt vienlaikus ar trīs Baltijas valstīm,” teikts dokumentā, piebilstot, ka šīs tikšanās ir virspusējas un bez saturiska iznākuma.

Saistītie raksti

Dokumentā norādīts, ka Igaunijai jātiecas pēc ilgtermiņa un paredzamas ASV palīdzības drošības jomā vismaz pašreizējā līmenī, kas ir aptuveni 10% no Igaunijas aizsardzības budžeta, kā arī jāpanāk spēcīgs ASV atbalsts NATO pretgaisa aizsardzības sistēmas stiprināšanai Baltijas valstīs, tostarp sagatavojoties ātrai pārejai no NATO gaisa patrulēšanas uz pretgaisa aizsardzību.

Memorandā arī teikts, ka jācenšas panākt Eiropā dislocēto ASV spēku regulāra sadarbība Baltijas valstīs, tostarp redzami jāpastiprina aizsardzība un atvairīšanas spējas. Rekomendēts arī sadarbībā ar ASV attīstīt gaisa un jūras klātbūtnes politiku Baltijas valstīs un Baltijas jūrā, kas papildinātu jau esošo sabiedroto spēku klātbūtni, kā arī nodrošināt regulāru ASV iesaistīšanos vismaz vienā militārās klātbūtnes formātā tā, lai ASV spēki tiek integrēti vietējos spēkos un ir spējīgi karot.

LA.lv