Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
16. oktobris, 2012
Drukāt

Igauņu atgriešanās īstenībā


Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Eiropas futbola čempionāta kvalifikācijas turnīrā pērn lielāko pārsteigumu sagādāja Igaunijas izlase, ieņemot otro vietu grupā, tomēr izslēgšanas spēlēs atzina Īrijas futbolistu pārākumu (0:4 un 1:1). Šoruden pasaules čempionāta kvalifikāciju igauņi sākuši ar trim sausiem zaudējumiem, un Tallinā to uzskata par atgriešanos īstenībā, nevis milzīgu vilšanos.


 

Latvijas piemērs

“Euro 2012” atlasē igauņi atpalika tikai no Itālijas izlases, bet par punktu apsteidza serbus un par diviem – slovēņus. Abas bijušās Dienvidslāvijas republikas piedalījās 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā. Vēl aiz igauņiem palika Ziemeļīrija un Fēru salas. “Toreiz mūsu pusē bija viss – veiksme, labākie futbolisti bija labākajā formā, pretinieki mūs nenovērtēja. Tas, ko paveica mūsu izlase, bija brīnums,” uzskata Igaunijas laikraksta “Õhtuleht” futbola žurnālists Ots Jarvela.

Viņa kolēģis laikrakstā “Postimees” Madis Kalvets uzsver, ka pērn Igaunijā aktuāla bijusi Latvijas izlases deviņus gadus senā pieredze: “Runāja – ja jūs varējāt kvalificēties Eiropas čempionātam, tad arī mums tas ir pa spēkam.” Igaunijā izaugusi spēlētāju paaudze, kas var dabūt līgumus spēcīgās līgās. Izlases kapteinis Ragnars Kļavans spēlē Vācijas 
bundeslīgā, Konstantīns Vasiļjevs un Dmitrijs Kruglovs – Krievijas premjerlīgā, vārtsargs Sergejs Pareiko – Polijā, Joels Lindpers – ASV.

Ots Jarvela iepriekšējā cikla devumu Igaunijas futbolam vērtē gan pozitīvi, gan negatīvi. Labais ir pārliecība par saviem spēkiem un futbola bums. Pirms gada nacionālais televīzijas kanāls katru rītu sāka ar sižetiem par futbolu – kaut kas tāds Igaunijā vēl nebija piedzīvots. Lai gan šobrīd izlases spēle nav nekāds milzīgais notikums, tomēr cieņa pret futbolistiem ir augusi. Taču pirms šī kvalifikācijas turnīra cerības bija ļoti lielas, un daudzi neizprata zaudējumus Rumānijai (0:2) un Turcijai (0:3).

“No pērnā sastāva trūkst divu spēlētāju – ilggadējā kapteiņa Raio Pīrojas un Sergeja Zenjova, kurš, manuprāt, bija bīstamākais uzbrucējs. Abiem veselības problēmas. Taču tas nav galvenais, kāpēc vairs nav tik labi rezultāti. Rumāņi pret mums nospēlēja ļoti gudri, bet Turcijā mēs jau 20. minūtē palikām mazākumā,” stāsta Madis Kalvets.

 

Atliek tikai raksturs

Viņnedēļ igauņi Tallinā tikās ar Ungārijas izlasi. Pilsētā par futbolu neliecināja pilnīgi nekas, gluži tāpat kā Rīgā. Bija ieradies aptuveni pusotrs simts viesu atbalstītāju. “Skonto” stadionā darbojas tikai viena suvenīru tirdzniecības vieta, turpretī pie “A. Le Coq Arena” tādu ir trīs. Acīmredzot arī ir noiets, jo viss mājinieku fanu sektors ar apmēram tūkstoti karstasinīgāko līdzjutēju bija nacionālajās zilajās krāsās. Šalles un spēles krekla cena – attiecīgi 10 un 50 eiro. Stadionā futbolu var vērot vairāk nekā 9000 skatītāju, bet piepildīts tas bija par divām trešdaļām. “Spēle sākas tikai pusdesmitos vakarā, laiks auksts un lietains, tāpēc daudzi izvēlas futbolu skatīties televīzijā, nevis nākt uz stadionu. Diemžēl tā igauņi domā, un to nevar mainīt,” norāda Ots Jarvela.

“Igauņi jūt līdzi tam, kam tobrīd iet vislabāk – reizēm futbolam, reizēm basketbolam. Slēpošanai? Nē, mums vairs nav izcilu slēpotāju – Andruss Vērpalu, Jāks Mae un Kristina Šmiguna beiguši karjeru, bet jaunie desmitniekā netiek,” stāsta Madis Kalvets. Viņš uzskata, ka sporta karalis Igaunijā ir futbols, lai gan nacionālajā čempionātā apmeklētība tāpat kā Latvijā ir niecīga – vidēji mačā pārsimt skatītāju.

Ungāri uzvarēja Tallinā ar 1:0, pateicoties Vācijas bundeslīgas vienībā “Stuttgart” spēlējošā pussarga Tamaša Hajnala precīzajam sitienam otrā puslaika sākumā. Pēc izvirzīšanās vadībā ungāri pretuzbrukumos droši varēja dubultot un trīskāršot pārsvaru, taču to beigās pietrūka precizitātes. Igauņiem viesi par izšķērdību bija jāsoda, taču 34 gadus vecais Andress Opers, kurš ir izlasē gūto vārtu rekordists (37), no pāris metru attāluma neprata iebakstīt bumbu ungāru vārtos.

“Tā bija mūsu labākā spēle šajā turnīrā, taču esam pazaudējuši veiksmi. Atliek tikai raksturs. To, vai komandai tas ir, redzēsim otrdien Andorā. Pēc trim zaudējumiem spēlēt būs īpaši sarežģīti,” spriež Igaunijas Futbola asociācijas (IFA) kolorītais prezidents Aivars Pohlaks. Viņaprāt, bija paredzams, ka šajā ciklā dzīve būs sarežģītāka, jo pretinieki sīkāk izpēta Igaunijas izlasi un svarīgāko spēlētāju neitralizēšanai pievērš lielāku uzmanību.

Trijās spēlēs Igaunijas izlase punktus nav izcīnījusi un D grupā sešu komandu konkurencē ieņem piekto vietu. Igauņu žurnālisti domā, ka finišēšana ceturtajā vietā būtu panākums, jo izlozē viņi bija no piektā groza.

Biļetes uz Igaunijas – Ungārijas maču maksāja no 8 līdz 13 eiro. Iespējams iegādāties arī paketi uz visām piecām turnīra mājas spēlēm par 59 un 49 eiro.

 

Starkova pretstats

Igaunijas izlasi kopš 2008. gada vada treneris Tarmo Rītli. Pirms tam astoņus gadus igauņiem futbolu spēlēt mācīja nīderlandieši Arno Pijpers (2000 – 2004) un Jelle Gūss (2004 – 2007), kā arī dānis Vigo Jensens (2007). “Tarmo Rītli filozofija ir pilnīgi citāda nekā viņa priekštečiem ārzemniekiem, kuri koncentrējās nezaudēt, bet Rītli grib spēlēt skatāmu futbolu un pie iespējas arī iegūt labu rezultātu. Izlases desmit spēlētāji nesēž aizsardzībā, jo treneris uzskata – nav nekāda prieka spēlēt bez bumbas. Turklāt Rītli ir fenomenāls komandas gara veidotājs, ar lielisku humora izjūtu, par ko spēlētāji stāsta leģendas.” Rītli bieži izvēlas spēlēt ar diviem uzbrucējiem, kamēr Latvijas izlases vadītājs Aleksandrs Starkovs piesardzīgi izmanto galvenokārt tikai vienu nominālo uzbrucēju.

Rītli īsu brīdi vadīja Igaunijas izlasi arī gadsimtu mijā, bet pirms tam trīs gadus galvenais treneris bija islandietis Teiturs Tordarsons. “Katrs no ārzemniekiem kaut ko iedeva Igaunijas futbolam. Teiturs iemācīja, kā būt profesionālam futbolistam, Pijpers atveda stratēģiju, kā spēlēt pret lielvalstīm, un Gūss to vēl papildināja. Mums vajadzēja spert nākamo soli, un Rītli bija lieliska izvēle – visi piekrita, ka tieši viņam jāvada valstsvienība. Futbola aprindās neviens nopietni neapsver domu, ka treneris šobrīd būtu jāmaina.”

Pēc teicamajiem rezultātiem “Euro 2012” kvalifikācijā igauņi sasniedza savu rekordu FIFA rangā – 47. vieta šā gada martā. Oktobrī viņi ir 69. vietā. Latvija – 118.

Latvijas sporta federāciju vadītāji bieži kritizē valdību par mazo atbalstu. Aivars Pohlaks nevēlējās iedziļināties finanšu jautājumos, uzsverot, ka sponsoru labvēlība jānopelna ar pacietīgu un ražīgu darbu, nevis jāpaļaujas uz vienu veiksmīgu turnīru. Igaunijas valsts atbalstu viņš novērtē par labu un uzsver: “Jāatceras, ka mēs esam atbildīgi par futbola attīstību, nevis valdība.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+