Igauņu mākslinieki, kurus pazina un mīlēja latvieši 0
Jau otro gadu februārī, kad kaimiņvalsts Igaunija svin nozīmīgus valsts svētkus – Neatkarības dienu –, Rīgas Latviešu biedrība atzīmē šo notikumu. Šogad – ar izstādes “Mūzu tilts. Latvija – Igaunija” atklāšanu, portālu LA.lv informēja RLB pārstāve Zinta Gugane.
Izstādi atklās 5. februāra vakarā, un tajā varēs aplūkot igauņu mākslinieku portretus no Igauņu biedrības “Estonia” (Tallina) un Igaunijas Teātra un mūzikas muzeja fondiem. Visi mākslinieki, kuru portreti redzami izstādē, bijuši īpaši bieži un iemīļoti viesi Rīgā, uzstājoties un muzicējot Latvijas skatītājiem, pastāstīja Gugane.
Tā izcilā igauņu operdziedātāja Elza Māzika (soprāns) no 1938. gada 20 gadu garumā ar panākumiem viesojusies Latvijas Nacionālajā operā. 1958. gadā savu 50 gadu jubileju māksliniece vienlīdz spoži atzīmējusi kā Tallinā, tā Rīgā. Īpaši iemīļota skatītājiem Rīgā bijusi Elzas Māzikas atveidotā Čo-čo-sanas loma Dž. Pučini operā “Madame Butterfly”.
Operdziedātāja Mati Palma (basbaritons) pirmās viesizrādes ārpus Nacionālās operas “Estonia” noritēja tieši Rīgā, un arī pēc tam viņš Rīgas publiku priecējis bieži.
Diriģenti Eri Klāss un Nēme Jervi Rīgā bieži uzstājušies kā viesdiriģenti, viesojoties Latvijas Nacionālajā operā un Filharmonijā .
Komponists un diriģents Gustavs Ernesakss ar savu slaveno Igaunijas Nacionālo vīru kori vienmēr bijis gaidīts viesis Rīgas koncertzālēs.
Režisors un dziedātājs Arne Miks savulaik veidojis uzvedumus, kuros kopīgi piedalījušies Latvijas un Igaunijas mākslinieki, viņš arī viens no biedrības “Estonia” atjaunotājiem un pašreizējais tās priekšsēdētājs. Viņa vadībā aktīvi tiek veicināta un uzturēta biedrības “Estonia” un Rīgas Latviešu biedrības sadarbība.
Tāpat izstādē redzami komponista un pedagoga Eino Tamberga, balerīnu Helmi Pūras un Kaie Kerbas, operdziedātāju Teo Maistes un Urves Tautas, balerīnas un aktrises Illes Ullas portreti.
Izstāde tapusi kā Rīgas Latviešu biedrības un tās sadarbības partneru – Igaunijas biedrības “Estonia”, kā arī Igaunijas vēstniecības Latvijā – trešais kopīgais projekts; tā būs atvērta līdz 28. februārim.
