Mobilā versija
+18.7°C
Bernhards, Boriss, Rojs
Svētdiena, 20. augusts, 2017
27. aprīlis, 2017
Drukāt

Ģirts Kasparāns: Igauņu mugurkauls (9)

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

Ģirts Kasparāns

Latviešiem ļoti patīk pazoboties par ziemeļu kaimiņu igauņu lēnīgo dabu, tikai nez kāpēc daudzās jomās “lēnie” igauņi pamanījušies ievērojami apsteigt veiklos latviešus. Ja savulaik biedrs Hruščovs gribēja panākt un apsteigt Ameriku, tad pašlaik esam nonākuši līdz tam, ka Latvijas sabiedriskā televīzija nesen pilnā nopietnībā sarīkoja diskusiju ar saukli “Kā piecu gadu laikā panākt Igauniju?”.

Viena no jomām, kurā noteikti daudz ko varam mācīties no igauņiem, ir etnisko jautājumu risināšana. Padomju okupācijas režīms abām valstīm mantojumā atstāja līdzīgi smagu problēmu loku ar lielu daļu iedzīvotāju, kas jūtas piederīgi nevis šai zemei, kas daudziem no viņiem ir dzimtene, bet gan leģendām apvītai “krievu pasaulei”.

Par šīs “krievu pasaules” klātbūtni vislabāk iespējams pārliecināties 9. maijā, kad pie Uzvaras pieminekļa Rīgā pulcējas tūkstošiem cilvēku. Krāšņas svinības noteikti gaidāmas arī šogad, ņemot vērā arī pašvaldību vēlēšanu tuvošanos un Rīgas mēra Nila Ušakova vēlmi stiprināt saites ar saviem vēlētājiem. Otrā pasaules kara veterānu rindas ar katru gadu kļūst arvien retākas, taču pasākums pie Uzvaras pieminekļa iegūst arvien lielāku simbolisko nozīmi.

Es jau gadiem ilgi dzīvoju netālu no Uzvaras pieminekļa un redzu, ka ikdienā šī vieta nebūt nav “krievu pasaules” centrs, jo parasti tur iespējams sastapt tikai pa kādam skrituļotājam vai slēpotājam. Taču viss mainās 9. maijā, kad daudziem rīdziniekiem acīmredzot ir vēlme vismaz reizi gadā iziet ielās un apliecināt savu piederību noteiktai identitātei. Domāju, ka vairums no viņiem patiešām godina karā cietušo senču piemiņu, nevis svin Latvijas okupāciju, taču skaidrs, ka latviešiem šis pasākums ir kā dadzis acī.

Lēnie igauņi līdzīgu problēmu atrisināja jau pirms desmit gadiem, kad saņēmās un aizvāca padomju karavīru pieminekli no Tallinas centra. Krievvalodīgo kopiena sadumpojās, bet drīz vien saprata, ka lēmums ir pieņemts un netiks mainīts. Latvijā gan ir cita situācija, jo skaidrs, ka Uzvaras pieminekļa demontāža vai pārvietošana nebūtu iespējama, neriskējot ar pilsoņu kara draudiem (Kremlis par šādu akciju tikai priecātos, jo propagandas dzirnavas varētu darbināt ilgi jo ilgi). Bet varbūt vajag sākt nevis ar pieminekļu nojaukšanu, bet gan ar vienkāršākām lietām: piemēram, sarunā ar Latvijas krieviem nevis steigšus pāriet uz krievu valodu, bet gan atbalstīt un uzslavēt viņu centienus runāt latviski. Spēja atrast kopīgu valodu vienmēr nāk par labu, par ko pārliecinājusies arī Līgatnes dabas taku zvērkope Velga Vītola, kas māk sazināties ar visiem: lāčiem, aļņiem un citiem zvēriem.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Nu lāči, aļņi un citi zvēri jau nav tik stulbi kā rašisti!

  2. medījiet Volstrītas cūkas Atbildēt

    igauņus Rotšildmēsli un citi Volstrītas cūku izdalījumi pēdejos 26 gados gan tā neapzaga…

  3. ita Täks.Igaunija. Atbildēt

    Atkal ES! Paldies par “igaunu mugurkaula” rakstu!Es lidz šai dienai… apskauju šo igaunu gausumu; saprotu, ka ta ir atlauja …druscin par igauni panirgaties.Ja,ja dari to savam priekam!Bet man ir sava doma, ko man japanak un ko darit ar; man ir savs lemums un lenums! Piedot , manas latvju raksta kludas
    …to dara tas,… igaunu datoralfabets.Rita.

  4. Runāju ar Igaunijā dzimušu krievu.. viņš teica ka nejūtoties Igaunījā omulīgi,kā mājās, bet te,Ziepniekkalnā pavisam cita lieta, visi pakalpīgi ar viņu runājot krieveliski!

  5. Весьма странный молодой человек, с какими то совершенно дикими взглядами. Сравнивать людей с дикими животными для него нормально. Мутный какой то.

  6. Iesmērēt somu firmas Igaunijā ražotu desu ar latviešu nosaukumu – veiksmes pamats.

  7. Jāsāk ar 9.maija – Eiropas dienas svinēšanu valsts līmenī. Piešķirot oficiālu valstssvētku statusu – ar brīvdienu! Būtu forši, ja arī Latvijā, gluži kā daudzās civilizētās ES valstīs, 9.maijs kļūtu par miera un tautu draudzības svētku dienu.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Lai gan VID mūs беи, klienti tik pay un pay!

Restorānu tīkla “Gan Bei” vadība pagājušogad tika notiesāta par vērienīgu shēmu, kā izvairīties no nodokļiem, tomēr 2016. gadu uzņēmums pabeidzis ar rekordlielu peļņu.

Kādiem jābūt mēneša ienākumiem, lai justos pārticīgi?
Līga Rasnača: Mazo algu celšana noteikti nepieciešama (19)Darba devējiem ir iespēja atalgojumu izlīdzināt, jo viens no reformas mērķiem ir ienākumu nevienlīdzības samazināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+