Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
16. novembris, 2012
Drukāt

Igauņu pētījums: Latvijas bruņotie spēki nespēj izpildīt savus uzdevumus

Foto - LETAFoto - LETA

Igaunijas nevalstiskā Starptautiskā aizsardzības pētījumu centra izstrādātā ziņojumā par drošības situāciju Baltijas jūras reģionā paustas šaubas, vai Latvijas bruņotie spēki ir spējīgi izpildīt savus uzdevumus samazinātā finansējuma, demogrāfiskās situācijas un emigrācijas dēļ.

Ziņojumā “Drošības situācijas attīstība Baltijas jūras reģionā līdz 2020.gadam” klāstīts, ka ekonomiskās krīzes dēļ lielākā daļa aizsardzības spēku attīstības aktivitāšu Latvijā tika apturētas, bet aizsardzības budžetam tika atvēlēts vien 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lielā izdevumu samazinājuma dēļ Latvija veica reformas bruņotajos spēkos, lai palielinātu operatīvo vienību sastāvu, bet samazinātu administratīvos resursus, sacīts pētījumā.

Par Latvijas drošības trūkumiem ziņojumā tiek minēta lielā enerģētikas atkarība, kas ir “augstākā Baltijas valstu vidū. Latvija ir vieglāk ievainojamā un nedrošākā valsts Baltijas jūras reģionā, runājot par energodrošību un dažādiem ar enerģētiku saistītiem aspektiem, piemēram, tās lielo atkarību no Krievijas, ierobežoto iespēju dažādošanu, ierobežotos līdzsvara veidošanas pasākumus un tās tendenci politisko atbildību sasaistīt ar biznesa interesēm”.

Tāpat par problēmu Latvijā pētījuma autori min arī lielo krievvalodīgo minoritāti, kas “rada jautājumu par ārēju un iekšēju piespiešanu, sabiedrisko stabilitāti un lojalitāti pilsoņu un nepilsoņu vidū”. Ziņojuma autori pauž nepieciešamību Latvijā “vairot sabiedrības uzticību valsts institūcijām, pilsoniskās sabiedrības apvienošanu, veicinot naturalizāciju, samazinot sociālo un ekonomisko nevienlīdzību un veidojot vienotu informatīvo telpu”.

Tomēr ziņojumā uzsvērta arī pozitīvā tendence, ka Latvijas aizsardzības izdevumu samazinājums neturpināsies, jo maijā parlaments pieņēma lēmumu desmit gadu laikā aizsardzības budžetu palielināt līdz 2% no IKP. Ziņojuma autori uzsvēruši, ka šo lēmumu vienprātīgi atbalstīja visas partijas, kas liecina par ilgtermiņa plānošanu.

Starptautiskā aizsardzības pētījumu centra ziņojumā norādīts, ka pašlaik Latvijas bruņoto spēku galvenā uzmanība ir pievērsta starptautisko pienākumu izpildei. “Ja Latvijai draudētu konflikts, kurā tiek izmantots konvencionālais bruņojums, aizsardzības spēku atbalsta funkciju izpilde un piedalīšanās kauju aktivitātēs būtu ierobežota,” secinājuši ziņojuma autori.

Viņi uzsvēruši, ka 2008.–2010.gadā dienestu pameta daudz augsti kvalificētu un motivētu karavīru.

“Ir apšaubāms, vai Latvijas bruņotie spēki pašlaik spēj izpildīt savus pienākumus. Ņemot vērā demogrāfijas izaicinājumus un augsto emigrācijas līmeni, ir maz ticams, ka Latvijas bruņotie spēki spēs rekrutēt un uzturēt pietiekami lielu izglītotu un motivētu personālu,” secināts ziņojuma nodaļā par Latviju.

Starptautiskais aizsardzības pētījumu centrs ziņojumu sagatavoja pēc Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas lūguma. Pētījumu veica centra pētniece Rīna Kaljuranda, jaunākais pētnieks Julians Tupajs, Zviedrijas Militārās akadēmijas analītiķis atvaļinātais ģenerālmajors Kārlis Neretnieks un Zviedrijas Aizsardzības pētījumu aģentūras bijušais analītiķis Bū Jungs.

Pagājušajā nedēļā plašas diskusijas izraisīja Igaunijas laikrakstā “Postimees” publicēts raksts, kurā apgalvots, ka Igaunijas valsts drošības sistēmas vājākais posms ir tās dienvidu kaimiņš Latvija, kas nav spējīga ne patstāvīgi aizsargāt sevi, ne iesaistīties starptautiskā sadarbībā.

“Postimees” 6.novembrī rakstīja, ka trīs Baltijas valstis ģeopolitiskā ziņā veido savdabīgu pussalu, kuru ar Rietumeiropu savieno šaura zemes strēle uz Lietuvas–Polijas robežas blakus smagi bruņotajam Krievijas Kaļiņingradas apgabalam. Latvijas Aizsardzības spēku galēji zema potenciāla dēļ Igaunijai militāra konflikta gadījumā neizbēgami jābūt gatavai aizstāvēt arī savu dienvidu robežu ar Latviju, apgalvots laikrakstā.

Savukārt Latvijas aizsardzības ministrs Pabriks aģentūrai BNS noraidīja šādus pārmetumus un atzina, ka raksts ir tendenciozs. “Varu droši pateikt Igaunijas iedzīvotājiem, ka viņu dienvidu robeža ir drošībā un viņi var mierīgi gulēt pa nakti,” sacīja Pabriks, kura paustajam viedoklim piekrita arī Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis un prezidents Andris Bērziņš.

Starptautiskais aizsardzības pētījumu centrs Igaunijā tika izveidots 2006.gada martā. Tā uzdevums ir pētīt drošības situāciju un aizsardzības aspektus, tādējādi stiprinot Igaunijas drošību, izvērtējot labāko pieredzi citviet, stiprinot Igaunijas ieguldījuma eiroatlantiskajā drošībā novērtējumu un uzlabojot stratēģisko domāšanu NATO un Baltijas jūras reģiona drošības jautājumos.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+