Igauņu uzņēmumu buma Latvijā nav 0
Ārvalstu uzņēmumu reģistrēšana Latvijā pārsvarā saistīta ar tirgus apgūšanu, nevis nodokļu režīma izmantošanu.
Pēdējā laikā masu medijos ir bijuši “skaļi” virsraksti, ka uz Latviju pārceļas igauņu kapitāls. No vienas puses, paši igauņi ir norūpējušies, ka viņu nodokļu sistēma nav pietiekami draudzīga uzņēmējiem. “Igaunija apskauž Latvijas nodokļu iniciatīvu,” šā gada pavasarī rakstīja igauņu biznesa laikraksts “Äripäev”, runājot par Latvijas mikrouzņēmumu nodokļu (MUN) režīmu.
“Ko mēs redzam tagad – nu jau igauņi paši atzīst, ka pat līdz tūkstotim uzņēmumu ir reģistrējušies Latvijā izdevīgāku nodokļu dēļ. Tie ir nodokļi, kurus no kaimiņvalsts atvilinām šeit!” intervijā “LA” pirms mēneša vēstīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.
Praktiski biznesa apsvērumi
Igaunija pēdējā “Doing Business” reitingā ir 17. vietā, savukārt Latvija – 23., tai uzreiz seko Lietuva. Pasaules ekonomikas foruma konkurētspējas indeksā Latvija ierindota 42. vietā, Igaunija – 29. Turklāt Igaunija ir pieskaitīta pie inovāciju virzītām valstīm, kamēr Latvija vēl ir tikai pārejas posmā uz šo kategoriju. Jā, protams, katrai valstij var būt un ir atsevišķi trumpji, kādēļ uzņēmējdarbībā iesaistīties ir ērtāk konkrētajā zemē.
Latvijā pēdējos trīs gadus tiek reģistrēti vairāk nekā 200 Igaunijas kapitāla uzņēmumi ik gadu, liecina “Creditreform Latvijā” pētījums, kurā ietverti igauņu uzņēmumi ar vairāk nekā 50% Igaunijas izcelsmes kapitāla. Nekāda īpaša buma pazīmes nav saskatāmas. Arī šā gada pirmajā pusē reģistrēti nedaudz vairāk par 100 igauņu uzņēmumiem, kas apliecina kopējo tendenci. Arī “Latvijas Avīzes” aptaujātie eksperti nav novērojuši, ka igauņu uzņēmēji pastiprināti reģistrētu uzņēmumus Latvijā.
Turklāt Latvijas uzņēmēji iespēju robežās mēdz reģistrēt uzņēmumus Igaunijā, piemēram, lai ērtāk un lētāk iegādātos un uzturētu automašīnas uz firmas vārda. Drīzāk jāsaka, ka notiek abpusēja plūsma, t. i., mūsu uzņēmumi Igaunijā ir apmēram tikpat aktīvi, cik igauņi – Latvijā. “Uzņēmumu reģistrācija un arī kapitāldaļu atsavināšana Igaunijā ir vienkārša un faktiski ļoti līdzīga Latvijas praksei. Audita un grāmatvedības prasības ir ārkārtīgi līdzīgas abās valstīs, tāpēc viegli saprotamas,” norāda SIA “Ernst & Young Baltic” partnere Latvijā, Nodokļu konsultāciju departamenta vadītāja Ilona Butāne.
Iemesli ārvalstu uzņēmumu reģistrēšanai Latvijā ir visdažādākie, tomēr galvenokārt dominē tieši praktiskie biznesa aspekti – pieeja patērētājiem un resursiem (t. sk., cilvēkresursiem), loģistikas aspekti u. c. Tāpat nereti uzņēmumi vēlas būt tieši pārstāvēti visās trijās Baltijas valstīs un Igaunijas akcionāru uzņēmuma dibināšana Latvijā nebūt nenozīmē, ka bizness tiek pārcelts – iespējams, tas vienkārši izplešas, uzskata SIA “Deloitte Latvia” nodokļu menedžeris Kaspars Rumba.
Latvija nav Kipra
Vērtējot Latvijas un Igaunijas nodokļu režīmus, katrā ir savas priekšrocības un trūkumi. Jāteic, ka kaimiņi ir pamanījuši, ka Latvijā likumi, t. sk. nodokļu, mainās biežāk, līdz ar to tiek uzskatīts, ka biznesu šeit ir grūtāk plānot, jo joprojām nav redzama valsts ilgtermiņa attīstības vīzija, kas izpaužas arī kā regulāras izmaiņas nodokļu sistēmā. SIA “Grant Thornton Rimess” nodokļu un juridiskās nodaļas eksperti uzskata, ka spilgts piemērs tam ir mikrouzņēmuma nodoklis, kurš atgādina smagu čemodānu, kuru grūti nest, bet žēl atstāt.
Jāatzīst, ka aptaujātie eksperti vairāk tomēr centās atrast mūsu valsts priekšrocības, salīdzinot ar kaimiņzemēm, nekā pievērsties trūkumu analīzei. Piemēram, pie mums valda maldīgs uzskats, ka Igaunijā nav peļņas nodoklis. Patiesībā tas ir pat būtiski lielāks nekā Latvijā (Igaunijā – 21%, Latvijā – 15%). Cita lieta, ka pienākums maksāt nodokli iestājas tikai peļņas sadales brīdī, kas īstermiņā rada būtiskas priekšrocības uzņēmumiem, kuri iegulda attīstībā. Līdz ar to uzņēmumiem, kas pelna jau no paša sākuma vai plāno nodokļus vidējā un ilgā termiņā, izdevīgāk ir strādāt Latvijā.
Papildus tam, ka Latvijā ir zemāka nodokļa likme (15%), pie mums eksistē arī vairāki būtiski atvieglojumi, kas efektīvo nodokļu likmi samazina pat vēl vairāk. Igaunijā šādu atvieglojumu tikpat kā nav. K. Rumba nosauc būtiskākos atvieglojumus Latvijā: pirmkārt, atbalsts lielajiem investīciju projektiem ļauj ietaupīt līdz 25% no iekārtu, būvniecības un infrastruktūras izmaksām, ja projekts pārsniedz 10 miljonus eiro. Otrkārt, atbalsts jaunu ražošanas tehnoloģisko iekārtu iegādei ļauj ietaupīt 7,5% no iekārtu vērtības. Treškārt, atbalsts pētniecībai un attīstībai ļauj ietaupīt līdz 30% no pētniecības un attīstības (P&A) darbaspēka izmaksām un atsevišķām ārpakalpojumu izmaksām.
Būtiska atšķirība no Latvijas ir tāda, ka Igaunijā ilgtermiņā netiek pieļauts, ka eksistē uzņēmumi ar negatīvu pašu kapitālu. Igaunijas uzraugošās iestādes ļoti ātri aicina šādu uzņēmumu dalībniekus rīkoties, lai uzturētu pašu kapitālu pozitīvā līmenī, atzīmē I. Butāne. Taču šim nevajadzētu būt par objektīvu iemeslu dibināt uzņēmumus Latvijā, jo uzņēmēju mērķim būtu jābūt gūt peļņu, nevis zaudējumus, kas tad rada negatīvu pašu kapitālu.
Turklāt kopš 2013. gada ārvalstu uzņēmējos (ne tikai no igauņu puses) interesi ir izraisījuši grozījumi UIN likumā, kas noteica, ka saņemtās un uz citām valstīm izmaksātās dividendes, kā arī vērtspapīru un akciju (t.sk. kapitāldaļu) ienākumi un zaudējumi netiek aplikti ar UIN (ar dažiem izņēmumiem). Tādējādi uzņēmumiem, kuru galvenais ienākumu avots ir kapitāldaļu turēšana (holdinga kompānijām), šāds režīms ir ļoti izdevīgs, norāda SIA “Grant Thornton Rimess” eksperti. Jāteic, ka novērtēt katras valsts priekšrocības ir ļoti grūti, jo katram uzņēmumam atkarībā no tā darbības veida tās ir atšķirīgas.
Pēc “Creditreform” aplēsēm, Latvijā ar labu maksātspēju vidēji ir pirmie 10 tūkstoši uzņēmumu, skatoties pēc apgrozījuma. Šie uzņēmumi ir valsts vilcējspēks, pārējie – cenšas, dara, kā nu sanāk. Un tas pats attiecas uz sadalījumiem pa nozarēm vai kapitāla piederību. Arī Igaunijas kapitāla uzņēmumi Latvijā ir ļoti dažādi, stabilākie ir ar lielāko apgrozījumu. No tiem vairāk nekā diviem tūkstošiem Igaunijas uzņēmumu, kuriem igauņu kapitāls ir vismaz 50%, vienai ceturtdaļai ir ierosināti dažādi procesi (maksātnespējas u. tml.). Un tikai vienai ceturtdaļai ir laba maksātspēja.
Gan Latvijai, gan Igaunijai ir vēl daudz izaicinājumu fiskālajā politikā, lai stimulētu tādu izaugsmi, kas samazina ēnu ekonomikas īpatsvaru, rada darba vietas un mudina cilvēkus atgriezties Baltijā. Viena no galvenajām prioritātēm ir pārmērīgi augstais darbaspēka nodokļu slogs, kas vienlaikus gan bremzē ekonomiku, gan arī rada vēlmi maksāt aplokšņu algas, rezumē K. Rumba.
