Ījabs: Jaunzemei-Grendei jācenšas adaptēties kultūras ministres amatā 0

Ja kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK) nespēs rast kopīgu valodu ar kultūras nozares pārstāvjiem, viņas atrašanās amatā var beigties “ļoti bēdīgi”, uzskata politologs Ivars Ījabs.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Lasīt citas ziņas

Jaunzemei-Grendei ir savs viedoklis par valsts pārvaldi, taču viņa nav pieredzes kultūras nozarē, norāda Ījabs. Tādēļ Jaunzemei-Grendei būtu vēlams izprast vidi, kurā viņa nonākusi, un jācenšas adaptēties amatā.

Pēc Ījaba domām, nacionālā apvienība “Visu Latvijai -Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (VL-TB/LNNK) gan rīkotos pareizi, ja aizstāvētu savu ministri, jo Jaunzemei-Grendei nav tādu nodarījumu, kuru dēļ vajadzētu prasīt viņas atkāpšanos no amata.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Jaunzeme-Grende ir talantīgs cilvēks, taču manā rīcībā nav informācijas, ka pirms kļūšanas par kultūras ministri viņa iepriekš būtu jebkādā veidā bijusi saistīta ar kultūras sfēru, kas ir specifiska. Dzejnieki, komponisti, kinorežisori nav zemnieki vai tirgotāji. Viņu smadzenes strādā citādi. Kultūras cilvēkiem ir pietiekami daudz tā, ko sauc par “simbolisko kapitālu”,” aģentūrai LETA sacīja politologs.

“Kultūras ministrija ir maza un nedala lielas naudas summas, bet ministrei ir jāapzinās, ka viņai ir jāstrādā ar tādiem cilvēkiem, kuri ir pieraduši, ka viņus uzskata par nācijas sirdsapziņu. Ar viņiem ir jāapietas uzmanīgi,” norāda Ījabs.

Viņaprāt, piemēram, iepriekšējais kultūras ministrs Ints Dālderis (V) bijis veiksmīgs ministrs tieši tādēļ, ka nācis no kultūras darbinieku vidus. Viņš pārzinājis nozari un tās vajadzības. “Ja ministrs to nezina, tad ir grūti strādāt,” piebilda politologs.

“Ministrei ir vēlams saprast vietu, kur viņa ir nonākusi. Ir skaidrs, ka ministre perfekti pārvalda modes lietas – neirolingvistikas programmēšanu -, taču ar kultūras darbiniekiem šīs tehnoloģijas “neies cauri”. Kultūras joma pēc definīcijas ir konservatīva. Rakstnieki sevi uzskata par 200 gadus vecās latviešu rakstniecības tradīciju turpinātājiem, kuri nepieļaus, ka līdz šim nozarē neredzēti cilvēki mācīs dzīvot. Ministrei ir jācenšas adaptēties kultūras vidē,” iesaka Ījabs.

LETA jau ziņoja, ka rakstnieki un literatūras nozares pārstāvji tikšanās laikā maija sākumā nespēja rast vienotu viedokli ar kultūras ministri par literatūras un grāmatniecības nozares attīstību. Ministre uz tikšanos ar rakstniekiem bija ieradusies kopā ar kādu draugu, kurš tika pieteikts kā “koučinga” treneris.