Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
8. jūnijs, 2015
Drukāt

Ik gadu par vidēji 25% pieaug zibens radītu negadījumu skaits. Padomi, kā tos novērst

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Latvijā ir sākusies negaisu sezona, un, kā prognozē apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa), šis gads varētu mūs pārsteigt ar īpaši biežiem zibens radītiem negadījumiem. Kā liecina BALTA atlīdzību pieteikumi, iepriekšējos trīs gadus par negaisa radītiem zaudējumiem visbiežāk atlīdzību pieteikumi tika iesniegti no maija, taču šogad tie sagaidīti jau janvārī, informē uzņēmumā.

Dati arī rāda, ka negadījumi, kas notikuši zibens radītā pārspriegojuma rezultātā, ir vairākkārt piedzīvoti Talsu, Madonas, Rīgas, Tukuma, Garkalnes un Daugavpils novados. BALTA aicina ikvienu sagatavoties šai negaisa sezonai, jo spēcīgi zibens spērieni nereti „trāpa” mājas elektroierīcēm, kas rada milzīgus finansiālos zaudējumus, piemēram, zibenim sasperot iekārtas, kuras ir pieslēgtas internetam, 2014. gadā ģimenei tika izmaksāta atlīdzība 2846 eiro apmērā.
Lai gan Latvijā tradicionāli negaisu sezona sākas tikai maijā un īpaši aktīva ir visus vasaras mēnešus, šogad jau vairāki zibens radīti negadījumi tika piedzīvoti janvārī. Šie dati norāda uz iespēju, ka šogad negaisa radīto postījumu skaits var būtiski palielināties.

Kā rāda BALTA pēdējo trīs gadu atlīdzību pieteikumi, zibens izraisīto negadījumu skaits ar katru gadu arvien palielinās par vidēji 25%, līdz ar to šogad šis rādītājs var pieaugt vēl vairāk. Būtiski minēt, ka negaisa radītie negadījumi visbiežāk šo pēdējo trīs gadu laikā ir notikuši Talsu (10%), Madonas (5%), Rīgas (5%), Tukuma (5%), Garkalnes (5%) un Daugavpils (4%) novados.

Zibens spērienu iedarbības rezultātā visbiežāk mājokļiem pazūd elektrība vai tiek bojātas elektroiekārtas, piemēram, siltumsūknis, signalizācijas sistēma, antenas vai kāda cita mājas tehnika. Tieši šie bojājumi rada vislielākos finansiālos zaudējumus cietušajam, jo, kā liecina BALTA pieredze, par šāda veida bojājumiem, cietušajiem sniedzot savu palīdzīgo roku, BALTA ir vairākkārtīgi izmaksājusi vairāk nekā 2000 eiro. Viens no tādu negadījumu piemēriem ir 2014. gada jūnijs, kad bija spēcīgs negaiss un zibens saspēra mājoklī esošās elektroiekārtas – divus stacionāros telefonus, divus satelītus un divus televizorus. Šajā negadījumā BALTA cietušajam izmaksāja atlīdzību 2846 eiro apmērā.

“Pēdējo trīs gadu laikā BALTA ir saņēmusi vairāk nekā 150 atlīdzību pieteikumus par zibens radītiem postījumiem un nelaimes gadījumiem. Tieši vasaras mēneši no maija līdz augustam ir tie mēneši, kuros negaiss kļūst par arvien biežāku parādību. Vasaras mēnešos, salīdzinot ar ziemas periodu, negaisa radīto negadījumu skaits pieaug vidēji par 86%. Negaisa nodarītais posts var būt dažāds, taču visbiežāk galvenais negadījumu cēlonis ir zibens, kas “trāpa” elektriskajās tējkannās, dekoderos, datoros, kā arī citās mājas elektroierīcēs. Tomēr BALTA pieredzē ir arī gadījums, kad zibens spēriena rezultātā nodegusi ģimenes māja. Tieši tāpēc vēlamies informēt ikvienu Latvijas iedzīvotāju par negaisa iespējamajām sekām, kā arī ieteikt, kā vislabāk pasargāt sevi un savu mājokli no šāda tipa negadījumiem,” norāda BALTA atlīdzību direktors Ingus Savickis.

Lai pasargātu sevi un savu mājokli no zibens radītiem postījumiem, BALTA speciālisti iesaka:

– tuvojoties negaisam, aizveriet mājokļa logus, durvis un dūmvadu aizvērtņus;

– negaisa laikā nevajadzētu kurināt plīti vai krāsni, jo dūmi palielina risku, ka ēkā var iespert zibens;

– negaisa laikā nevajadzētu atrasties pie elektroinstalācijām, antenām, logiem, durvīm, ūdens krāniem un radiatoriem, kā arī citiem metāla priekšmetiem;

– ļoti ieteicams visu sadzīves elektrotehniku, tajā skaitā arī radio un televizoru, atvienot no elektrotīkla;

– tāpat spēcīga negaisa laikā ir ieteicams neizmantot mobilo telefonu;

– neuzturieties atklātās augstienēs, blakus metāla žogam vai zibensnovedējam, kā arī zibens laikā nestāviet zem augstiem, atsevišķi augošiem kokiem;

– apstākļos, kad zibeņo, ir riskanti braukt ar velosipēdu, motociklu vai motorolleri; tāpat ir vēlams nokāpt no braucamrīka un nepalikt kontaktā ar to;

– pērkona negaisa laikā arī nedrīkst braukt ar laivu, peldēties vai makšķerēt. Nepieciešams attālināties no ūdenskrātuves, jo ūdens labi vada elektrību.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+