Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
6. jūlijs, 2016
Drukāt

Ikauniece-Admidiņa – barjeras šoreiz par augstu

Foto - Juris KalniņšFoto - Juris Kalniņš

Latvijas rekordiste septiņcīņā Laura Ikauniece-Admidiņa trešdien Eiropas čempionātā Amsterdamā, startējot 100 metru barjerskrējienā, pēc neveiksmīga skrējiena palika dalītā 23.vietā.

Latvijas sportiste finišēja pēc 13,51 sekundes, kas ir krietni sliktāks rezultāts nekā viņas maija beigās sasniegtais personiskais rekords, kad sportiste daudzcīņas sacensībās Austrijā šo distanci veica 13,07 sekundēs.

Ikauniece-Admidiņa skrējienu sāka labi, taču pēc tam aizķēra trešo un arī piekto barjeru, zaudējot ātrumu, kas viņai savā skrējienā deva pirmspēdējo piekto vietu, bet kopvērtējumā ierindoja dalītā 23.pozīcijā 26 dalībnieču konkurencē.

Pirms sacensībām starp visām 100 metru barjerskrējiena dalībniecēm Ikauniecei-Admidiņai šosezon bija devītais labākais rezultāts.

Pusfinālā iekļuva skrējiena divas labākās dalībnieces. Ātrākā Ikaunieces-Admidiņas skrējienā bija zviedriete Susanna Kallura, kura finišēja pēc 13,01 sekundes. Savukārt labāko rezultātu priekšsacīkstēs uzrādīja Elisavete Pesiridu no Grieķijas, kura vienīgā distanci veica ātrāk par 13 sekundēm (12,98).

Nākamajā kārtā iekļuva pa divām labākajām no četriem skrējieniem, kā arī nākamās piecas labāko rezultātu īpašnieces. Lai tiktu pusfinālā distanci vajadzēja veikt vismaz 13,23 sekundēs.

Ikauniece-Admidiņa ir 2012.gada Eiropas vicečempione septiņcīņā, taču šoreiz viņa daudzcīņas sacensību vietā piedalījās tikai 100 metru barjerskrējienā.

Pagājušā gada Latvijas labākā sportiste Ikauniece-Admidiņa pērn pasaules čempionātā septiņcīņā izcīnīja bronzu, bet šosezon starptautiskās daudzcīņas sacensībās Gecisā laboja valsts rekordu. Sportistes galvenais mērķis ir starts Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs.

Vēl trešdien Eiropas čempionātā no Latvijas sportistiem startēs arī Elvijs Misāns tāllēkšanas kvalifikācijā, Gunta Latiševa-Čudare 400 metru skrējiena priekšsacīkstēs, Rolands Štrobinders, Zigismunds Sirmais un Jānis Svens Grīva šķēpmešanas kvalifikācijā, Jānis Baltušs 400 metru barjerskrējiena priekšsacīkstēs, Mareks Ārents kārtslēkšanas kvalifikācijā un Aiga Grabuste tāllēkšanas kvalifikācijā.

Pirmajā sacensību dienā tiks sadalīts tikai viens medaļu komplekts – 10 000 metru skrējienā sievietēm.

Latviju Eiropas čempionātā, kas ilgs līdz svētdienai, pārstāvēs arī Dmitrijs Jurkevičs (1500 metru skrējiens), Jānis Višķers, Agata Strausa (abi – pusmaratons), Sinta Ozoliņa, Madara Palameika, Līna Mūze (visas – šķēpmešana) un Līga Velvere (400 metru barjerskrējiens). Savukārt Misānam vēl plānots starts trīssoļlēkšanā.

Tikmēr trīs vieglatlēti, kuri izpildīja Eiropas čempionāta normatīvus, atteicās startēt šajās meistarsacīkstēs, šādu lēmumu pieņemot lodes grūdējam Mārim Urtānam, kārtslēcējam Paulam Pujātam un vesera metējam Igoram Sokolovam.

Eiropas meistarsacīkšu normatīvus bija izpildījuši arī šķēpmetēji Anete Kociņa, Gatis Čakšs un Ainārs Kovals, taču katrā disciplīnā vienu valsti drīkst pārstāvēt maksimums trīs atlēti.

Eiropas čempionāta normatīvus pagājušajā gadā izpildīja trīs sportisti – Jurkevičs, Grabuste un Latiševa-Čudare. Tiesa, ņemot vērā LVS izstrādātos kritērijus, šie sportisti uz meistarsacīkstēm dodas par saviem finanšu līdzekļiem. Tomēr LVS valde ir nolēmusi kompensēt šo sportistu izdevumus atkarībā no izcīnītās vietas čempionātā. Par izcīnīto 1.-8.vietu savienība segs izdevumus 100% apmērā, bet par 9.-16.vietu – 50% apmērā. Izcīnot zemāku vietu, LVS izdevumus nekompensēs.

Eiropas čempionātam tika pieteikti vairāki sportisti bez izpildīta kvalifikācijas normatīva – Madara Apine (trīssoļlēkšana), Madara Onužāne-Saliņa (augstlēkšana), Alberts Blajs (3000 metru kavēkļu skrējiens), Jānis Mezītis (200 metru skrējiens), Kristaps Sietiņš (110 metru barjerskrējiens), Agata Strausa (5000 metru skrējiens), bet nevienu no šiem sportistiem organizatori neapstiprināja.

Latvijas Eiropas čempionātos kopš neatkarības atgūšanas ir izcīnījusi astoņas medaļas – divas zelta (Staņislavs Olijars un Ineta Radeviča), trīs sudraba (Aigars Fadejevs un Olijars, Laura Ikauniece-Admidiņa) un trīs bronzas (Māris Bružiks, Aiga Grabuste un Māris Urtāns). Tāpat Eiropas čempionātā zem Latvijas karoga 1934.gadā triumfēja leģendārais soļotājs Jānis Daliņš.

Amsterdamā startēs 50 valstu atlēti, taču dalībnieku vidū nebūs Krievijas sportistu, jo šīs valsts vieglatlētikas federācijai ir piespriesta diskvalifikācija par sistemātiskiem dopinga pārkāpumiem krievu sportistu vidū. Tiesa, zem neitrāla karoga startēs 800 metru skrējēja Jūlija Stepanova, kurai šāda atļauja dota par sadarbošanos ar dopinga apkarotājiem.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+