Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
30. jūnijs, 2012
Drukāt

Ikauniece izcīna bronzas medaļu Eiropas čempionātā

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Latvijas septiņcīņniece Laura Ikauniece sestdien izcīnīja bronzas medaļu Helsinkos notiekošajā Eiropas čempionātā.

Kopš 1994.gada Latvijai Eiropas čempionātos šī ir sestā godalga.

Pēdējā, septītajā, disciplīnā – 800 metru skrējienā – Ikauniece un Grabuste skrējienā, kurā startēja kopvērtējuma vadošās sportistes, finišēja plecu pie pleca, Ikauniecei finišējot pēc divām minūtēm un 12,82 sekundēm un izcīnot trešo vietu. Tas ir sportistes personīgais rekords šajā disciplīnā.

Grabuste viņai zaudēja 0,08 sekundes, ieņemot ceturto vietu, kas kopvērtējumā sportistei deva ceturto pozīciju.

Kopvērtējumā Ikauniece iekrāja 6335 punktus, uzstādot jaunu personīgo rekordu. Grabuste viņai zaudēja vien desmit punktus.

Par Eiropas čempioni ar 6544 punktiem kļuva francūziete Ida Antonete Nana Džimū, bet sudraba godalgu ar 6387 punktiem izcīnīja ukrainiete Ludmila Josipenko.

Jāizceļ, ka šajā Eiropas čempionātā septiņcīņas sacensībās sievietēm nestartēja virkne kontinenta vadošo sportistu.

Pirmajā disciplīnā – 100 metru barjerskrējienā – Ikauniece un Grabuste izcīnīja attiecīgi ceturto un piekto vietu, pirmajai sasniedzot personīgo rekordu (13,53 sekundes), bet Grabustei uzrādot sezonas labāko rezultātu (13,66 sekundes). Otrajā disciplīnā – augstlēkšanā – Ikauniece ar vēl vienu personīgo rekordu (1,83 metri) ieņēma trešo vietu, bet Grabuste (1,74 metri) uzrādīja 14.rezultātu. Vēlāk lodes grūšanā Grabuste (13,52 metri) ieņēma sesto vietu, bet Ikauniece (11,81 metrs) ierindojās pēdējā, 18.pozīcijā.

Ceturtajā disciplīnā – 200 metru skrējienā – Ikauniece ar kārtējo personīgo rekordu (24,34 sekundes) bija sestā, bet Grabustei (24,47 sekundes) septītā vieta. Savukārt tāllēkšanā Grabuste (6,46 metri) bija labākā, kamēr Ikauniece ar vēl vienu personīgo rekordu (6,31 metrs) uzrādīja ceturto rezultātu, bet šķēpmešanā Ikauniece (47,32 metri) un Grabuste (45,85 metri) ieņēma attiecīgi piekto un septīto vietu.

Līdz šim augstāko rezultātu no Latvijas sportistiem šī gada Eiropas čempionātā bija sasniegušas Ineta Radeviča un Sinta Ozoliņa-Kovale, kuras abas izcīnīja sesto vietu attiecīgi tāllēkšanā un šķēpmešanā. Tāpat sestajā vietā pēc kritiena 100 metru distances finālā tika klasificēts traumu guvušais Ronalds Arājs.

Svētdien sesto vietu 3000 metru šķēršļu skrējienā izcīnīja arī Poļina Jeļizarova. Latvijas sportiste visu skrējiena gaitu spēja nosargāt vietu vadošo sportistu grupā, vien pēdējā aplī atpaliekot no ātrākajām trim skrējējām. Pēdējos metros Jeļizarova nenosargāja piekto vietu, kuru ieņēma visa pēdējā apļa garumā, finišējot pēc deviņām minūtēm un 41,38 sekundēm. Par čempioni, finišējot pēc deviņām minūtēm un 32,96 sekundēm, kļuva sezonas līdere Gulčana Mingira no Turcijas. Septiņas sekundes simtdaļas viņai zaudēja ukrainiete Svitlana Šmita, bet trešā bija vāciete Antje Meldnere-Šmida. Jeļizarova ceturtdien savā pusfināla skrējienā zaudēja vienīgi Šmitai, finišējot pēc deviņām minūtēm un 39,92 sekundēm. Starp visām sportistēm Jeļizarova pusfinālā sasniedza sesto ātrāko rezultātu.

Kā ziņots, jūnija sākumā Jeļizarova sasniedza Latvijas rekordu un izpildīja Londonas olimpisko spēļu normatīvu. “Prezidenta kausa” sacensībās Jeļizarova finišēja pēc deviņām minūtēm un 33,53 sekundēm, līdzšinējo Latvijas rekordu labojot par 18 sekundēm. Savukārt Londonas Olimpiādes A normatīvs ir deviņas minūtes un 43 sekundes.

Tagad kopš 1994.gada Latvijas vieglatlēti Eiropas čempionātos spējuši izcīnīt divas zelta (Staņislavs Olijars un Radeviča), divas sudraba (Aigars Fadejevs un vēlreiz Olijars) un divas bronzas (Māris Bružiks un Ikauniece) medaļu.

No šogad Eiropas čempionātā startējošajiem Latvijas pārstāvjiem 12 sportistiem tā ir debija šādas raudzes sacensībās.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+