Ikšķilē Mākslas dienās atdzims piemirstā vēsturiskā Ikšķiles josta 0
Mākslas dienās, 26. aprīlī, plkst. 11 pasākumā “Top Ikšķiles josta” Ikšķiles tautas namā, kopīgi tiks darināta Ikšķiles josta, tādējādi dodot otro elpu nenovērtējamai un neaizstājamai kultūrvēsturiskai vērtībai, kura līdz šim aizmirsta gulēja dziļi vēstures krājumos, portālam LA.lv atklāja novada sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Šulca.
Līdz šim Ikšķile savus tērpus darināja atvasinātus no blakus vai attālākiem novadiem, nemaz nenojaušot, ka arī Ikšķilei sava tautiskā josta tomēr ir bijusi. Par šo faktu liecina pavisam nesen atklātībā nākusi ziņa, ka Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumos atrodama Ikšķiles josta, kas ir neatņemama tautas tērpa sastāvdaļa. “Vadoties pēc jostas, nākotnē iespējams izveidot pilnu tērpu,” teic Šulca.
Ilze Ziņģīte, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāja, stāsta, ka muzejā tiešām apskatāma Ikšķiles jostas daļa, par kuru zināms vien tas, ka tā nākusi no Ikšķiles un, pēc viņas vērtējuma, varētu būt darināta 19. gadsimta vidū vai tā otrajā pusē.
Josta muzeja kolekcijā ir nonākusi no mākslinieka, pedagoga, tautas mākslas kolekcionāra un pētītāja Arvīda Dzērvīša (1897 – 1942) kolekcijas. A. Dzērvītis savas kolekcijas sarakstā norādījis, ka “jostas gals, jeb prieve” iegūta Ikšķilē, to dāvinājusi Tomsona kundze, un kolekcija, kurā ir arī šis priekšmets, viņš sācis vākt 1918. gada pavasarī.
Josta ir rakstaina audene ar savdabīgu musturu, ko veido grupās kārtoti rombiņi ar “actiņu” vidū. Jostas raksts veidojas no sarkaniem vilnas un baltiem lina pavedieniem. Krāsu salikums ir tāds pats kā Lielvārdes novada jostām, tomēr pati josta tām nelīdzinās – ir tikai trīs centimetrus plata, garums – 120 cm. Speciālisti pieļauj, ka tā, iespējams, bijusi bērna josta.
Par godu Ikšķiles 830 gadu jubilejas svētkiem audēja amatmeistare Natālija Logina darinājusi Ikšķiles jostu pēc tās pirmavota, kas atrodas Latvijas Nacionālā vēstures muzejā.
