Īlē pieminēja un atveidoja nacionālo partizānu pēdējo kauju 4
Pirmdien, 17. martā, Latvijas un Lietuvas aizsardzības nozares vadība Īles bunkurā godināja nacionālos partizānus, liecina ieraksts portālā sargs.lv.
Pagājuši jau 65 gadi kopš Kārļa Kraujas vadītā latviešu – lietuviešu nacionālo partizānu grupa izcīnīja savu pēdējo kauju ar čekas karaspēku 1949. gada 17. martā pie Īles bunkura. Nevienlīdzīgā kaujā pret 24 partizāniem, kas tobrīd atradās bunkurā un no kuriem deviņi bija lietuvieši, cīnījās 760 čekas karavīri. Šajā kaujā krita 15 partizāni, deviņi tika sagūstīti un kopā ar atbalstītājiem izsūtīti uz Sibīriju.
Godinot kaujā kritušos un izsūtītos partizānus, pirmdien, 17. martā, notika atjaunotā Īles bunkura iesvētīšanas un piemiņas pasākums, kurā piedalījās aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis un viņa kolēģis no Lietuvas Juozs Oleks, kā arī Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.
Pasākumā piedalījās arī Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Mārtiņš Liberts, Lietuvas Sauszemes spēku komandieris ģenerālmajors Almants Leika, 1.Zemessardzes novada komandieris pulkvedis Jānis Gailis un Zemessardzes 51. kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Andris Kniploks, kā ar Latvijas un Lietuvas Nacionālo partizānu apvienības, Daugavas Vanagu centrālās valdes, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības un akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” pārstāvji.
Īles nacionālais partizānu bunkurs ar “Latvijas Valsts meži” gādību tika atjaunots 2013. gada rudenī. Traģisko notikumu atceres pasākumā to iesvētīja bruņoto spēku kapelāns kapteinis Raimonds Krasinskis un mācītājs Valdis Berts.
Ar uzrunu un pēdējās kaujas rekonstrukcijas pieteikumu pasākumu noslēdza biedrības “Latviešu karavīrs” valdes priekšsēdētājs Normunds Jērums.
Baltijas valstīs lielāko bunkuru 1948. gadā Zebrenes pagasta Īles mežos izbūvēja apvienotās latviešu – lietuviešu grupas partizāni, lai turpinātu cīnīties pret padomju varu. 27 cilvēku lielo grupu vadīja gados jaunais komandieris Kārlis Krauja (īstajā vārdā Visvaldis Brizga).
Bunkura durvis apmeklētājiem ir atvērtas katru dienu, var apskatīt arī bunkura iekārtojumu un iejusties tā laika apstākļos. Iekšpusē redzama krāsniņa, galds, šauras lāviņas, uz kurām gulējuši partizāni. Pie bunkura jau 90. gados tika uzstādīts Baltais krusts, piemiņas akmens un granīta stēla.
